Mums dota pavēle: “Lai labu darām visiem, bet visvairāk ticības biedriem.” Gal.6,10. Mūsu labdarības pasākumos īpaša palīdzība jāsniedz tiem, kas, dzirdot patiesības sludināšanu, tikuši pārliecināti un atgriezti. Mums jārūpējas par tiem, kuriem ir morāla drosme pieņemt patiesību, kuru stāvoklis tāpēc ir pasliktinājies un kas zaudējuši darbu, ar ko uzturēt savas ģimenes. Jārūpējas par to, lai palīdzētu cienīgiem trūkumcietējiem un sagādātu darbu tiem, kas mīl Dievu un tur Viņa baušļus. Viņus nevajadzētu atstāt bez palīdzības, liekot viņiem domāt, ka tie ir spiesti strādāt Sabatā vai arī mirt badā. Kas nostājas Kunga pusē, tiem Septītās dienas Adventistos jāredz pašuzupurīgi un pašaizliedzīgi ļaudis, kuriem ir siltas, atsaucīgas sirdis un kas priecīgi kalpo saviem trūkumā nonākušajiem brāļiem. Tieši par šiem ļaudīm Kungs runā, aicinot “namā ievest nabaga izdzītos”. Jesaja 58,7.