Kristus Savai tautai ir pavēlējis: “Izej uz lielceļiem un pie sētmalām un spiedi tos nākt iekšā, lai Mans nams top pilns.” Lūkas 14,23.
Aicinājums uz evaņģēlija mielastu vispirms jāsniedz ļaudīm uz lielceļiem. Tas jāsniedz tiem, kuri sevi uzskata par ļaudīm, kas staigā pa kristīgo piedzīvojumu lielceļiem, - dažādo draudžu locekļiem. “Kam ir ausis, tas lai dzird, ko Gars draudzēm saka.” Atkl.2,7. Šajās draudzēs ir patiesi Dieva pielūdzēji un arī nepatiesi pielūdzēji. Ir jāstrādā pie tiem, kas atkrituši no savas pirmās mīlestības, kas pazaudējuši savu pirmo interesi un dedzību garīgās lietās. Mums jābrīdina tie, kas sevi sauc par kristiešiem un tomēr pārkāpj Dieva likumus. Viņiem jāsniedz vēsts. (77)
Kungs saka: “Un Sardus draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, Kam septiņi Dieva gari un septiņas zvaigznes. Es zinu tavus darbus, ka tev vārds ir, ka tu dzīvo, un tu esi miris. Uzmosties un stiprini citu, kas grib mirt, jo Es tavus darbus neesmu atradis pilnīgus Dieva priekšā. Tad nu piemini, kā tu esi dabūjis un dzirdējis, un turi to un atgriezies: ja tu nu nebūsi nomodā, tad Es nākšu pār tevi it kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā Es pār tevi nākšu.” Atkl.3,1- 3.
Pēdējai draudzei izteiktais brīdinājums arī jāsludina visiem, kas grib, lai tos uzskata par kristiešiem. Laodiķejas vēstij kā asam, abējās pusēs griezīgam zobenam jānonāk pie visām draudzēm: “Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu vai auksts vai karsts! Kad tu nu esi remdens un ne auksts, ne karsts, tad Es tevi izspļaušu no Savas mutes. Jo tu saki: es esmu bagāts un pār pāri bagāts, un man nekā nevajag, un tu nezini, ka tu esi nelaimīgs un nožēlojams, un nabags, un akls, un kails. Es tev dodu padomu, ka tev no Manis būs pirkt zeltu, kas ugunī ir izdedzināts, lai tu topi bagāts, - un baltas drēbes, lai tu topi apģērbts un tavas kailuma kauns nenāk redzams, un svaidi savas acis ar acu zālēm, lai tu vari redzēt. Ko Es mīlēju, to Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies.” Atklāsmes 3,15.- 19. Mūsu darbs ir sludināt šo vēsti. Vai mēs tiešām darām visu iespējamo, lai brīdinātu draudzes?
Mums ir darbs, kas darāms priekš citu draudžu sludinātājiem. Dievs vēlas, lai tie tiktu izglābti. Viņi tāpat kā mēs vara iegūt nemirstību tikai caur ticību un paklausību. Mums nopietni jāstrādā viņa labā, lai tie to iegūtu. Dievs vēlas, lai tie piedalītos šī laika īpašajā darbā. (78) Viņš vēlas, lai tie atrastos to skaitā, kas Viņa namam pasniedz barību īstā laikā. Kāpēc lai viņus neiesaistām šajā darbā?
Mūsu sludinātājiem jācenšas tuvoties citu konfesiju sludinātājiem. Lūdziet par un kopā ar šiem cilvēkiem, par kuriem arī Kristus aizlūdz. Uz viņiem gulstas svinīga atbildība. Kā Kristus vēstnešiem mums jāparāda dziļa un nopietna interese par šiem ganāmpulka ganiem.
“Uz lielceļiem” pasniedzamais aicinājums jāsludina visiem tiem, kas dzīvi piedalās valsts darbā, ļaužu vadītājiem un skolotājiem. Kas nes smagas atbildības sabiedriskajā dzīvē,- ārstiem, skolotājiem, advokātiem un tiesnešiem, valsts ierēdņiem un veikalniekiem, visiem jāsniedz skaidra, noteikta vēsts: “Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un tam sava dvēsele zūd? Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?” Marka 8,36.37.
Mēs daudz runājam un rakstām par novārtā atstātajiem trūcīgajiem ļaudīm, bet vai uzmanība nav jāpievērš arī novārtā atstātajiem bagātniekiem? Uz šo ļaužu šķiru daudzi raugās kā uz bezcerīgu un dara maz, lai atvērtu acis tiem, kurus sātana vara padarījusi aklus un tā apstulbojusi, ka tie no saviem aprēķiniem ir izslēguši mūžību. Nebrīdināti kapā ir aizgājuši tūkstošiem bagāto ļaužu, jo par viņiem ir spriests pēc ārējā izskata un tiem ir paiets garām kā bezcerīgām personām. Bet man rādīts, ka, neskatoties uz viņu šķietamo vienaldzību, vairākumam no viņiem dvēseles ir ļoti nomāktas. Ir tūkstošiem bagātnieku, kas ilgojas pēc garīgas barības. Daudzi, pildot savus dienesta pienākumus, izjūt vajadzību pēc kaut kā tāda, kā viņiem nav. Tikai nedaudzi no viņiem iet uz baznīcu, viņi zina, ka tur neiegūs nekādu labumu. Pamācības, kuras viņi tur dzird, neskar dvēseli. Vai mums nav personīgi jāpūlas viņu labā?
Daži jautās: “Vai mēs viņus nevaram aizsniegt ar rakstiem?”- Ir daudzi, kurus šādā veidā nevar aizsniegt. Viņiem vajadzīgas personīgas pūles. (79) Vai lai tie iet bojā bez īpaša brīdinājuma? Senos laikos tā nerīkojās. Tad Dieva kalpi tika sūtīti, lai teiktu augstās vietās stāvošajiem ļaudīm, ka mieru un dusu viņi var atrasts vienīgi mūsu Kungā Jēzū Kristū.
Debesu Majestāte nāca uz šo zemi glābt kritušo, pazudušo cilvēci. Viņa pūles neaprobežojās tikai ar atstumtajiem un bezpajumtniekiem, bet Viņš gāja arī pie ļaudīm, kas ieņēma augstas goda vietas. Prasmīgi Viņš atrada pieeju augstāko šķiru ļaudīm, kas nepazina Dievu un neturēja Viņa baušļus.
Šo darbu turpināja arī pēc Kristus pacelšanās Debesīs. Es izjūtu siltumu sirdī, kad lasu, kā Kungs rūpējās par Kornēliju . Kā Romas armijas virsnieks Kornēlijs ieņēma augstu vietu, tomēr viņš dzīvoja pilnīgā saskaņā ar saņemto gaismu. Kungs viņam sūtīja īpašu vēsti no Debesīm, un ar citu vēsti Viņš lika Pēterim apmeklēt viņu un sniegt viņam gaismu. Pārdomām par Dieva līdzcietību un saudzīgo mīlestību pret tiem, kas meklē un lūdz pēc gaismas, vajadzētu mums sniegt lielu iedrošinājumu mūsu darbā.
Ir daudz tādu, kas man parādīti esam līdzīgi Kornēlijam un kurus Dievs vēlas savienot ar Savu draudzi. Viņi simpatizē baušļus turošai Kunga tautai. Tomēr viņus stipri tur pavedieni, kas tos saista ar pasauli. Viņiem trūkst morālas drosmes nostāties blakus vienkāršajiem ļaudīm. Šīm dvēselēm mums jāveltī īpašas pūles, jo savu atbildību un kārdināšanu dēļ, tiem nepieciešams savādāks darbs.
No mums dotās gaismas es zinu, ka skaidrs “Tā saka Kungs” tagad jādara zināms ļaudīm, kam pasaulē ir iespaids un autoritāte. Tie ir nama pārvaldnieki, kuriem Dievs ir uzticējis svarīgus uzdevumus. Ja tie pieņems Viņa aicinājumu, tad Dievs tos izlietos Savā darbā. (80)
Pasaulē ir cilvēki, kuriem Dievs devis organizatoru spējas, kas nepieciešamas šais pēdējās dienās veicamā darba virzīšanai uz priekšu. Ir vajadzīgi ļaudis, kas varētu uzņemties mūsu iestāžu vadību, ļaudis, kas varētu strādāt mūsu savienībās par vadītājiem un audzinātājiem. Dievs aicina ļaudis, kas spēj redzēt uz priekšu un izprast darbu, kas katrā ziņā jāpadara, kuri var būt uzticīgi finansisti, ļaudis, kas kā klints turēsies pie pamatlikumiem visos iespējamos krīzes un briesmu brīžos.
Dieva lietai tagad, tāpat kā pagātnē, ir vajadzīgi talanti, kam saskaņā ar Dieva nodomu jāatrodas draudzē. Tomēr mūsu iestādēs ir ieausts tik daudz savtīguma, ka Kungs nav gādājis, lai šim darbam piesaistītu ļaudis, kam vajadzētu būt ar to saistītiem. Viņš ir redzējis, ka tie netiks pareizi atzīti un novērtēti.
Dievs aicina nopietnus, pazemīgus strādniekus, kas patiesību aiznestu augstākiem sabiedrības slāņiem. Ne ar nejaušiem, gadījuma rakstura pieskārieniem Kristum var tuvināt bagātās, pasauli mīlošās un pasauli dievinošās dvēseles. Misijas gara pilniem ļaudīm, kas nedomā atteikties no darba vai kļūt mazdūšīgi, ir uzņēmīgi jāiesaistās personīgā darbā.
Mums jānotur lūgšanas sanāksmes, lūdzot Kungu pavērt ceļu patiesībai, lai tā varētu iekļūt cietokšņos, kur troni sev uzcēlis sātans, un izklīdināt ēnas, ko sātans metis uz cilvēku ceļiem, kurus viņš cenšas pievilt un iznīcināt. Mums ir drošs apsolījums: “Taisna cilvēka sirsnīga lūgšana daudz ko iespēj.” Jēk.5,16.
Spiedoši lūdziet par dvēselēm, kuru labā jūs strādājat, lieciet tās draudzei priekšā kā ļaudis, par kuriem tai jālūdz. Tas būs tieši tas, kas draudzes locekļiem vajadzīgs, lai viņu domas novērstos no pašu niecīgajām grūtībām, izjūtot atbildības nastu un personīgu interesi par dvēselēm, kas gatavas pazust. (81) Pēc tam izraugieties citu dvēseli un tā arvien tālāk, ik dienas meklējot Dieva vadību, visu Viņam atklājot sirsnīgā, nopietnā lūgšanā un strādājot dievišķā gudrībā. To darot, Dievs jums dos Svēto Garu dvēseles pārliecināšanai un atgriešanai.
Ir tādi cilvēki, kas īpaši piemēroti darbam sabiedrības augstākajās šķirās. Tiem ik dienas vajadzētu meklēt Kungu, rūpīgi mācoties, kā aizsniegt šos cilvēkus, ne tikai gadījuma pēc iepazīstoties ar tiem, bet gan dzīvā ticībā personīgi strādājot viņu labā, parādot dziļu mīlestību uz viņu dvēselēm un patiesu interesi, lai tie saprastu patiesību, kāda tā ir Dieva Vārdā.
Lai aizsniegtu šīs šķiras, ticīgajiem pašiem jābūt dzīvām vēstulēm, kas “zināmas un lasāmas visiem cilvēkiem.” 2.Kor.3,2. Mēs nepārstāvam tik pilnīgi, kā mēs varētu, patiesības augšup ceļošo un izdaiļojošo raksturu. Mums draud briesmas kļūt šaursirdīgiem un savtīgiem. Lai te nekļūdītos, mums ar bijāšanu un drebēšanu vienmēr to vajadzētu atcerēties.
Lai tie, kas strādā augstāko sabiedrības šķiru labā, paši izturas ar patiesu cieņu, atceroties, ka viņu pavadoņi ir eņģeļi. Lai tie sava prāta un sirds noliktavās tur bagātīgus “Tā stāv rakstīts” krājumus. Atmiņas galeriju sienas izgreznojiet ar dārgajiem Kristus vārdiem. Tie ir daudz, daudz vērtīgāki par sudrabu un zeltu.
Mums nav jāslēpj, ka esam Septītās dienas Adventisti. Patiesība var tikt apkaunota mūsu dēļ, ja mūsu rīcība nesaskan ar tās skaidrajiem pamatlikumiem, bet no patiesības mums nekad nevajag kaunēties. Kad ir izdevība, aplieciniet savu ticību. Ja kāds jums pievēršas ar jautājumu, tad ar lēnprātību un bijību atbildiet viņam par jūsu cerības pamatiem.
Mūsu labā pienestā Kristus salīdzinošā upura lielās vērtības pastāvīga apzināšanās ir tā, kas mūs dara spējīgus norādīt citiem uz Dieva Jēru, Kas atņem pasaules grēku. (82) Mums jākļūst par uzskatāmiem lieciniekiem Kristus asiņu spēkā, caur ko ir piedoti arī mūsu pašu grēki. Tikai tā mēs varam aizsniegt sabiedrības augstākās šķiras.