Mūsu telts sanāksmēs pārāk maz cenšas pēc atmodas. Pārāk maz meklē Kungu. Atmodas sapulces vajadzētu noturēt no sanāksmes sākuma līdz noslēgumam. Ļaužu atmodināšanai vajadzētu veltīt visapņēmīgākās pūles. Lai visi redz, ka jūs pūlaties no sirds, jo jūs nesat brīnišķu vēsti no Debesīm.(65) Sakiet viņiem, ka Kungs nāk ar Savām sodībām un ka no tām neizvairīsies ne ķēniņi, ne valdnieki, ka ne bagātība, ne iespaids nevienu nepasargās no sodībām, kas drīz izlauzīsies pār zemi. Katras sanāksmes noslēgumā vajadzētu aicināt uz izšķiršanos. Cieši turieties pie šiem ieinteresētajiem ļaudīm, līdz tie ir nostiprināti ticībā.
Mums jābūt daudz noteiktākiem savās sirsnīgajās pūlēs. Par patiesību mums jārunā personīgi un sapulcēs, norādot uz visiem pierādījumiem, uz visiem bezgalīgi svarīgajiem motīviem, lai cilvēkus vilktu tuvāk Pestītājam, Kas paaugstināts uz nežēlīgā krusta. Dievs vēlas, lai visi cilvēki iegūtu mūžīgu dzīvību. Vērojiet, cik spēcīgi visā Dieva Vārdā izteikts paskubinājums un lūgums, lai vīri un sievas nāktu pie Kristus, aizliegtu ēstkāri un kaislības, kas samaitā dvēseli. Ar visiem mūsu spēkiem mums vajadzētu tos pārliecināt raudzīties uz Jēzu un pieņemt Viņa pašaizliedzīgo un uzupurīgo dzīves veidu. Mums tiem jārāda, ka mēs gaidām, lai arī viņi ielīksmotu Kristus sirdi, izlietojot visas Viņa dotās dāvanas Viņa vārda pagodināšanai.
Grēks ir smagi nospiedis un nomocījis daudzus no tiem, kuri atnāk uz sapulci. Savā reliģiskajā ticībā viņi nejūtas droši. Tiem, kam ir bēdas un nav gara miera, vajadzētu dot iespēju saņemt palīdzību. Pēc uzrunas tos, kas vēlas sekot Kristum, vajadzētu aicināt izteikt savu vēlēšanos. Uzaiciniet visus, kas nejūtas sagatavoti uz Kristus atnākšanu un kas ir nospiesti un nomākti, atiet savrup. Lai ar šīm dvēselēm sarunājas tie, kas ir garīgi atgriezti. Lūdziet kopā ar tiem un priekš tiem. Pavadiet daudz laika lūgšanās un rūpīgās Vārda studijās. Lai visi savās dvēselēs iegūst neviltotus ticības pierādījumus, apzinoties, ka Svētais Gars tiem tiks dots, jo viņi patiesi salkst un slāpst pēc taisnības. Māciet tiem, kā pakļauties Dievam, kā ticēt, kā pieķerties apsolījumiem. Lai dziļā Dieva mīlestība izteicas iedrošinošos vārdos un aizlūgšanās. (66)
Lai notiek daudz lielāka cīņa ar Dievu par dvēseļu izglābšanu. Strādājiet nesavtīgi, apņēmīgi un neatslābstoši. Spiežat dvēseles nākt uz Jēra kāzu mielastu. Lai tiek vairāk lūgts, ticēts un saņemts un vairāk strādāts kopā ar Dievu.
Visnožēlojamākā vienaldzība un nolaidība raksturo izturēšanos pret šo lielo pestīšanu. Bezrūpīgos vajag pamodināt, citādi tie ir pazuduši. Kopš Dievs vainīgā grēcinieka glābšanai ir atdevis Savu Dēlu, Viņš grib ar Saviem pārstāvjiem strādāt pretī cilvēcīgajiem un sātaniskajiem spēkiem, kas apvienojušies, lai iznīcinātu dvēseli. Kungs visu ir darījis, lai paaugstināto Pestītāju varētu atklāt grēciniekiem. Kaut arī viņi ir miruši grēkos un pārkāpumos, tomēr, sludinot Kristu un Viņa nāvi pie krusta, ir jāpamodina šo ļaužu uzmanība. Cilvēki jāpārliecina par grēka ļaunumu. Pārkāpēju acis ir jāapgaismo. Lai visi, kas tuvojušies Kristum, tāpēc ka Kristus tos vilcis pie Sevis, stāsta citiem Viņa mīlestības stāstu. Lai visi, kas savās dvēselēs ir izjutuši Kristus atgriezošo spēku, dara visu iespējamo Kunga vārdā.
Tā upura bezgalīgā vērtība, kuru prasīja mūsu atpestīšana, atklāj patiesību, ka grēks ir briesmīgs ļaunums. Dievs būtu varējis atbrīvot Savu radību no šī pūžņojošā, nejaukā traipa, aizmēžot no zemes virsas grēcinieku. Tomēr “tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš Savu vienpiedzimušo Dēlu devis, lai visi tie, kas tic uz Viņu, nepazustu, bet dabūtu mūžīgu dzīvību.” Jāņa 3,16. Kāpēc visi tie, kas saka, ka mīl Dievu, necenšas apgaismot savus kaimiņus un savus pazīstamos, lai tie uz priekšu vairs neizturētos nevērīgi pret šo lielo pestīšanu?
Kristus nodeva Sevi apkaunojošai, izmisuma sāpju pilnai nāvei, kas viss liecina, cik grūti strādāja Viņa dvēsele, lai glābtu pazudušo. Ak, Kristus var, Kristus grib un Kristus ilgojas glābt visus, kas tikai nāks pie Viņa. (67) Runājiet ar dvēselēm, kurām draud briesmas, un panāciet, lai tās uzlūko Jēzu pie krusta, kur Viņš mirst, lai Viņam būtu iespējams piedot. Runājiet uz grēcinieku no sirds, kas plūst pāri Kristus saudzējošā un žēlojošā mīlestībā. Ļaujiet atklāties dziļai nopietnībai, bet tā cilvēka balsī, kas mēģina mantot kādu dvēseli, lai tā uzlūko un dzīvo, nedrīkstētu dzirdēt nevienu skarbu, skaļu toni. Vispirms svētījiet un atdodiet Dievam paši savu dvēseli. Raugoties uz mūsu Vidutāju Debesīs, ļaujiet salūst savai sirdij. Un tad, kļuvuši padevīgi un iejūtīgi, jūs varat griezties pie grēkus nožēlojošiem grēciniekiem kā tādi, kas paši piedzīvojuši glābjošās mīlestības spēku. Lūdziet ar šīm dvēselēm, ticībā novedot tās krusta pakājē, lieciet viņiem domās iet jums līdzi un ar ticības acīm raudzīties turp, kurp raugāties jūs, uz grēku nesēju Jēzu. Panāciet, lai tās savu skatu novērš no pašu nožēlojamā, grēcīgā “es”, pievēršot to Pestītājam, un būs gūta uzvara. Tās pašas priekš sevis ieraudzīs Dieva Jēru, Kas atņem pasaules grēkus. Tās redzēs Ceļu, Patiesību un Dzīvību. Taisnības Saules spožie stari iespīdēs viņu sirdīs. Glābjošās mīlestības spēcīgā straume izliesies izkaltušajā un izslāpušajā dvēselē, un grēcinieks būs glābts priekš Jēzus Kristus.
Kristus ir pienaglots pie krusta, - runājiet, lūdziet, dziediet par to, un tas salauzīs un mantos sirdis. Tas ir Dieva spēks un Dieva gudrība dvēseļu ievākšanai priekš Kristus. Maz labuma dos formāli, pārdomāti izteicieni un runāšana tikai par strīdu izraisošiem punktiem. Dieva kausējošo mīlestību strādnieku sirdīs atzīs ļaudis, kuru labā darbinieki strādā. Dvēseles slāpst pēc dzīvības ūdens. Neesiet līdzīgi tukšiem traukiem. Ja jūs tām parādīsies Kristus mīlestību, tad jūs šīs izsalkušās un izslāpušās dvēseles varēsiet vadīt pie Jēzus, un Viņš tām dos dzīvības maizi un pestīšanas ūdeni. (68)