Visur ir atrodamas sirdis, kas kliedz pēc dzīvā Dieva. Draudzēs ir teiktas svētrunas, kas neapmierina izsalkušās dvēseles vajadzības. Šajās runās neatklājas dievišķs spēks, kas saviļņo prātu un aizdedzina dvēseli. Klausītāji nevar teikt: “Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja uz ceļa, izstāstīdams mums Rakstus.” Lūkas 24,32. Daudzas dotās pamācības nav spējīgas pamodināt pārkāpēju vai pārliecināt dvēseli par grēku. Ļaudīm, kas nāk klausīties Vārdu, patiesība jāizskaidro atklāti, vienkārši un saprotami. Daži, kas kādreiz jau ir kaut ko no Dieva Vārda baudījuši, pēc tam ir ilgi dzīvojuši atmosfērā, kur nav Dieva, un viņi ilgojas pēc dievišķās klātbūtnes. (54)
Pirmais un vissvarīgākais uzdevums ir mīkstināt un klusināt dvēseli, parādot mūsu Kungu Jēzu Kristu kā grēkus piedodošu Pestītāju. Nekad nevajadzētu teikt svētrunu vai sniegt kādu pamācību no Bībeles, nenorādot klausītājiem uz “Dieva Jēru, Kas nes pasaules grēkus”. Jāņa 1,29. Katras patiesas mācības viduspunkts ir Kristus, un katrs priekšraksts spēku saņem no Viņa Vārdiem.
Turiet ļaužu priekšā Golgātas krustu. Rādiet, ka Kristus nāves cēlonis ir bauslības pārkāpšana. Neapklājiet grēku un neizturieties pret to kā pret kaut ko mazsvarīgu. Tas jāparāda kā noziegums pret Dieva Dēlu. Pēc tam norādiet ļaudīm uz Kristu, paskaidrojot, ka nemirstību var iegūt tikai tad, ja uzņem Viņu par savu personīgo Pestītāju.
Modiniet ļaudis, lai tie saprastu, cik tālu ir aizgājuši no Kunga norādījumiem, pieņemot pasaules gudrību un pieskaņojoties pasaulīgiem principiem. Ejot šo ceļu, viņi ir pārkāpuši Dieva likumus.
----------------
Daudzi šajā pasaulē pieķeras lietām, kas pašas par sevi nav sliktas, bet tās viņus apmierina, atņemot vēlēšanos meklēt lielākas un augstākas vērtības, ko Kristus ilgojas tiem dot. Mēs nedrīkstam censties viņiem rupji atņemt to, kas viņiem šķiet dārgs. Atklājiet tiem patiesības skaistumu un lielo vērtību. Rādiet tiem Kristu Viņa brīnišķajā jaukumā, tad tie nogriezīsies no visa, kas varētu viņu jūtas atraut no Pestītāja. Šis ir pamatlikums, kas noteica Kunga izturēšanos pret ļaudīm. Šis pamatlikums jāieved draudzē.
Kristus nāca pasaulē “sagrauztas sirdis dziedināt, cietuma ļaudīm sludināt atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu atraisīšanu.” Jes.61,1. Jāuzlec Taisnības Saulei, un dziedināšana būs zem Viņas spārniem.”Mal.4,2. Pasaule pilna ar ļaudīm, kas nes smagas sirdsapziņas pārmetumu, ciešanu un grēka nastas. Dievs izsūta Savus bērnus, lai tie atklātu Viņu, Kurš grib noņemt šīs nastas un dot tiem dusu. Kristus kalpu uzdevums ir palīdzēt, aplaimot un dziedināt.
-----------------
Kristus iemīļotais temats bija Dieva lielā mīlestība un šīs mīlestības tēvišķi gādīgais raksturs. Šādu izpratni par Dievu Kristus pats ar Sevi pasniedza kā dāvanu cilvēkiem, un šo dāvanu Viņš ir uzticējis Saviem ļaudīm, lai tie to atklātu pasaulei.
---------------
Iepazīstinot ļaudis ar dažādām mācībām un brīdinājumiem, ko satur sevišķā šim laikam dotā vēsts, mums jāatceras, ka ne viss ir vienādi piemērots klausītājiem, kas sapulcējas mūsu telts sanāksmēs. Pat Jēzus teica Saviem mācekļiem, kas trīs gadus bija staigājuši kopā ar Viņu: “Man vēl daudz jums jāsaka, bet tagad jūs to nevarat panest.” Jāņa 16,12. Mums vajadzētu censties pasniegt patiesību atbilstoši ļaužu sagatavotībai to uzklausīt un spējām pareizi novērtēt. Dieva Gars strādā cilvēku prātā un sirdī, un mūsu darbam jābūt saskaņotam ar Kunga Garu.
Dažas patiesības ļaudīm jau ir pazīstamas. Dažas ir tādas, kas tos interesē un par kurām viņi gribētu uzzināt kaut ko vairāk. Parādiet viņiem šo patiesību svarīgumu un to attiecības ar citām, kuras tie neizprot. Tā jūs pamodināsiet ilgas pēc lielākas gaismas. Tā ir “patiesības vārdu pareiza izdale.” 2.Tim.2,15.
--------------
Sludiniet vēsti šim laikam ne garās, nogurdinošās svētrunās, bet īsās sarunās, tieši par tematu. (56) Nedomājiet, ka, reiz iztirzājuši vienu jautājumu, jūs tūlīt varat pāriet uz citiem punktiem un ka klausītāji visu mācīto jau ir apguvuši. Ātri pāriet no viena punkta uz otru ir bīstami. Māciet skaidrā un vienkāršā valodā, un tad bieži šīs mācības atkārtojiet.
Esiet uzmanīgi, lai vienai uzrunai tūlīt nesekotu otra, bet dodiet laiku atpūtai, lai patiesība nostiprinātos prātā un lai kā sludinātājiem, tā ļaudīm būtu izdevība pārdomām un lūgšanām. Tā notika pieaugšana reliģiskās atziņās un pieredzē.
---------------
Koncentrējiet domas pie nedaudziem vissvarīgākajiem punktiem. Savās svētrunās neievijiet mazsvarīgus uzskatus. Dievs nevēlas, lai jūs domātu, ka Svētais Gars ir tas, kas jūs ietekmē novērsties no temata un runāt par svešām lietām, kam nav nekā kopēja ar jūsu aplūkojamo jautājumu. Novirzoties no mērķtiecīgām līnijām un ienesot lietas, kas prātu novērš no temata, jūs paši sevi samulsināt un novājināt visu, ko iepriekš esat teikuši. Dodiet saviem klausītājiem tīrus kviešus, labi un pamatīgi vētītus.
Uzmanieties, lai nekad nepazūd dievišķā Sarga klātbūtnes izjūta. Atcerieties, ka jūs nerunājiet tikai sapulcēto ļaužu priekšā, bet arī tās Būtnes priekšā, Kuru jums vienmēr vajadzētu atklāti atzīt. Runājiet tā, it kā viss Debesu Universs atrastos jūsu priekšā.
---------------
Kādā naktī pirms svarīgas sapulces, kad jau gulēju, man likās, ka kopā ar brāļiem atrodos sapulcē un mēs klausāmies Kādu, Kas runāja kā tāds, kam ir autoritāte. (57) Viņš sacīja: “Šo sapulci apmeklēs daudzas dvēseles, kas tiešām nepazīst patiesības, ko šeit sludinās. Tās klausīsies un ieinteresēsies, jo Kristus tās velk, sirdsapziņa tām teiks, ka tas, ko viņas dzird, ir patiesība, jo šo mācību pamats ir Bībele. Pret šīm dvēselēm jāizturas ar vislielāko uzmanību.
Izskaidrojiet viņiem vēsts tās daļas, kuras viņi ir spējīgi uztvert un novērtēt. Kaut arī tās viņiem liksies savādas un izbiedēs, tomēr daudzi ar prieku atzīs, ka pār Dieva Vārdu ir izlējusies jauna gaisma, bet, ja jaunas patiesības tiks pasniegtas tik lielā mērā, ka tie tās nevarēs saprast, tad daži aizies un nekad vairs no jauna nenāks. Daži, cenšoties atstāstīt tās citiem, dzirdēto sagrozīs. Daži Rakstus tā izkropļos, ka samulsinās citu prātu.
Kas pētīs Kristus mācīšanas veidu un radināsies iet Viņa pēdās, tie tagad, tāpat kā Kristus Savā laikā valdzinās un saistīs daudz ļaužu. Katrā sapulcē klāt būs arī sātans, lai ar savu pretīgo ēnu nostātos starp cilvēku un Dievu un aizturētu katru gaismas staru, kas varētu apspīdēt dvēseli. Bet, ja patiesību tās praktiskajā raksturā jūs izskaidrosiet ļaudīm, tāpēc ka jūs viņus mīlat, tad dvēseles tiks pārliecinātas, jo sirdis ietekmēs Dieva Svētais Gars.
Apbruņojieties ar pazemību, lūdziet, lai Dieva eņģeļi nostātos jums cieši blakus un iespaidotu jūsu domas, jo ne jūs izlietosiet Svēto Garu, bet Svētajam Garam jāstrādā caur jums. Svētais Gars ir tas, kas patiesību dara ietekmīgu. Ļaužu acu priekšā vienmēr turiet praktiskas patiesības.”(58)
Neizceliet vēsts īpatnējās daļas, kas nosoda ļaužu dzīvi un ieradumus, kamēr tiem nav bijusi iespēja uzzināt, ka mēs ticam Kristum, ka mēs ticam Viņa dievišķībai un Viņa priekš esamībai. Kavējieties pie pasaules Pestītāja liecības. Viņš saka: “Es, Jēzus, Savu eņģeli esmu sūtījis jums šo apliecināt.” Atkl.22,16.
--------------
1898. gada Kvinslendas (Queensland) telts sanāksmē man tika doti norādījumi mūsu Bībeles strādniekiem. Nakts parādīšanās redzēju, ka sludinātāji un strādnieki it kā atrodas kādā sapulcē, kur mācīja Bībeli. Mēs teicām: “Šodien pie mums ir Lielais Skolotājs.” Un mēs ar interesi klausījāmies Viņa vārdus. Viņš teica: “Šajā vietā jums darāms liels darbs. Patiesība jums jāpasniedz tās vienkāršībā. Vadiet ļaudis pie dzīvības ūdens. Runājiet uz viņiem par to, kas visvairāk vajadzīgs viņu tagadējai un mūžīgai labklājībai. Lai jūsu Rakstu studijas nav mazvērtīgas un gadījuma rakstura. Runājot vienmēr apzināties, ka jums ir kaut kas, kādēļ jums ir vērts ņemt laiku, lai to pateiktu, bet klausītājiem ir vērts veltīt laiku tās uzklausīšanai. Runājiet par svarīgām lietām, par lietām, kas ir pamācošas un kas ar katru vārdu nes gaismu.
Mācieties sastapt ļaudis tur, kur viņi atrodas. Nerunājiet par tematiem, kas pamodinātu strīdu. Lai jūsu pamācībām nav prātu apmulsinošs raksturs. Nenomociet ļaudis ar lietām, kuras jūs varbūt izprotat, bet kuras tie neredz, ja tikai tām nav būtiski svarīga nozīme dvēseles izglābšanai. Nestādiet Rakstus priekšā tā, lai izceltu sevi un pamudinātu uz iedomību tos, kas atver šo Vārdu. Šai laikā darāmais darbs ir apmācīt studentus un strādniekus iztirzāt tematus skaidri, vienkārši, nopietni un svinīgi. (59) Šajā lielajā darbā laiku nedrīkst izšķiest veltīgi. Mēs nedrīkstam novērsties no mērķa. Laika ir par maz, lai mēs apņemtos atklāt visu, kas vien var tikt atklāts mūsu skatam. Mums būs vajadzīga mūžība, lai iepazītos ar visu Svēto Rakstu garumu un platumu, dziļumu un augstumu. Dažām dvēselēm kādas atsevišķas patiesības ir svarīgākas par citām. Iepazīstoties ar Rakstiem, ir vajadzīga prasmīga pieeja. Lasiet un izpētiet Dz., 40,7.8. Jāņa 1,14. 1.Tim.3,16. Filip.2,5.-11. Kol.1,14.-17. Atkl. 5,11.-14.
“Apustulim Jānim Patmos salā tika atklātas lietas, kuras viņam saskaņā ar Dieva gribu vajadzēja darīt zināmas ļaudīm. Pētiet šīs atklāsmes. Tās satur tēmas, kas ir mūsu pārdomu cienīgas, plašas un aptverošas mācības, kuras tagad cenšas darīt izprotamas viss lielais eņģeļu pulks. Aplūkojiet Kristus dzīvi un raksturu un pētiet Viņa vidutāja darbu. Šeit ir bezgalīga gudrība, bezgalīga mīlestība, bezgalīga taisnība un bezgalīga žēlastība. Šeit ir dziļumi un augstumi, garumi un platumi, ko mums apcerēt. Neskaitāmas spalvas ir centušās pasaulei parādīt Kristus dzīvi, raksturu un vidutāja darbu, un tomēr katrs prāts, caur kuru darbojies Svētais Gars, ir šos tematus pasniedzis jaunā un atsvaidzinošā gaismā.”
Mēs vēlamies vadīt ļaudis tā, lai tie izprastu, kas Kristus ir viņiem un kādas atbildības viņi ir aicināti uzņemties iekš Viņa. Kā Viņa pārstāvjiem un lieciniekiem mums pašiem jāiegūst pilnīga izpratne par glābjošajām patiesībām, ko sniedz piedzīvojumos iegūtas praktiskas atziņas.
Māciet lielās praktiskās patiesības, kurām jāapzīmogo dvēsele. Māciet par Jēzus glābjošo spēku, “iekš kā mums ir pestīšana caur Viņa asinīm, tieši grēku piedošana.” Kol.1,14. (pēc angļu tulk.) Pie krusta sastapās žēlastība un patiesība, un taisnība ar patiesību skūpstījās.(60) Lai ikviens audzēknis un ikviens darbinieks atkal un atkal pētī šo dārgo patiesību, lai ar jaunu spēku varētu ļaudīm norādīt uz mūsu vidū krustā sisto Kungu. Rādiet, ka Kristus dzīve atklāj bezgalīgi pilnīgu raksturu. Māciet, ka “cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva vaļu palikt par Dieva bērniem, tiem, kas tic uz Viņa Vārdu.” Jāņa 1,12. Runājiet par to atkal un atkal. Mēs varam kļūt Dieva dēli, ķēnišķīgās ģimenes locekļi, Debesu Ķēniņa bērni. Dariet zināmu, ka visi, kuri pieņems Jēzu Kristu un savu sākotnējo uzticību Viņam paturēs stipru līdz pat galam, kļūs dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki “uz neiznīcīgu un neapgānītu, un nesavīstamu mantību, kas top paturēta Debesīs priekš jums, kas Dieva spēkā topat glabāti caur ticību uz pestīšanu, kas ir gatava parādīties pēdējā laikā.” 1.Pēt.1,4.5.