Rūpējoties par bērniem, mums nevajadzētu strādāt, raugoties tikai no pienākuma viedokļa, bet gan vadoties no mīlestības, ņemot vērā, ka Kristus ir miris viņu glābšanai. Kristus ir atpircis šīs dvēseles, kam vajadzīga mūsu gādība, un Viņš sagaida, ka mēs tās mīlēsim, kā Viņš mūs ir mīlējis mūsu grēkos un untumos. Mīlestība ir tas līdzeklis, ar ko darbojas Dievs, lai vilktu sirdis pie Sevis, jo “Dievs ir mīlestība”. Visiem žēlastības pasākumiem spēku var dot tikai šis pamatlikums, ierobežotajam cilvēkam jāsavienojas ar neierobežoto Dievu.
Šis darbs priekš citiem prasīs pūles, sevis aizliegšanu un uzupurēšanos. Bet kas ir mazais upuris, ko mēs varam pienest, salīdzinot ar upuri, kādu Sava vienpiedzimušā Dēla dāvanā Dievs ir pienesis mūsu labā?
Dievs dod mums Savas svētības, lai mēs tās varētu dot citiem. Kad mēs no Viņa lūdzam mūsu dienišķo maizi, Viņš ieskatās mūsu sirdīs, lai redzētu, vai mēs tajā dalīsimies ar tiem, kas ir trūcīgāki par mums. Kad mēs lūdzam “Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs,” Viņš vēro mūs, lai redzētu, vai mēs parādīsim līdzcietību tiem, ar kuriem mēs satiekamies. (284) Tas ir pierādījums mūsu savienībai ar Dievu, ja mēs esam žēlojoši, kā mūsu Tēvs Debesīs ir žēlojošs.
Dievs vienmēr dod, un kam Viņš sniedz Savas dāvanas? Vai tiem, kuru raksturs ir nevainojams? “Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” Mat.5,45. Neskatoties uz cilvēces grēcīgumu, neskatoties uz to, ka mēs tik bieži apbēdinām Kristus sirdi un pierādām, ka neko neesam pelnījuši, tomēr, kad mēs lūdzam no Viņa piedošanu, Viņš mūs neaizraida. Viņa mīlestība mūs apņem par velti, un Viņš pavēl mums vienam otru mīlēt, kā Viņš mūs ir mīlējis. Jāņa 13,34.
Brāļi un māsas, es jūs lūdzu, rūpīgi apsveriet šo jautājumu. Domājiet par to bērnu vajadzībām, kas palikuši bez tēva un mātes. Vai, redzot viņu ciešanas, jūsu sirds nejūtas aizkustināta? Paskatieties, vai kaut ko nevar darīt šo bezpalīdzīgo labā. Cik tālu tas jums iespējams, sagādājiet mājas tiem, kam to nav. Lai ikviens ir gatavs darīt savu daļu šī darba virzīšanai uz priekšu. Kungs teica Pēterim: “Gani Manus jērus.” Šī pavēle dota mums, un, atverot savas mājas bāreņiem, mēs palīdzam to izpildīt. Nelieciet Jēzum jūsos pievilties.
Ņemiet šos bērnus un pienesiet tos Dievam kā patīkamu ziedojumu. Izlūdziet pār viņiem Dieva svētības un tad veidojiet tos saskaņā ar Kristus pavēli. Vai mūsu ļaudis pieņems šo svēto uzdevumu? Vai mūsu seklās dievbijības un pasaulīgās godkāres dēļ jāļauj tiem, par kuriem mira Kristus, ciest un aiziet nepareizās tekās?
Dieva Vārdā atrodami daudzi norādījumi par to, kā mums vajadzētu izturēties pret atraitnēm, bāreņiem, grūtībās nonākušiem ļaudīm un cietošiem nabagiem. Ja visi paklausītu šiem norādījumiem, tad atraitņu sirds priekā dziedātu, mazie izsalkušie bērni tiktu pabaroti, nabadzīgie tiktu apģērbti, un tie, kas jau iet bojā, tiktu atspirdzināti un atdzīvotos. (285) Uz mums raugās Debesu saprātīgās būtnes, un, ja mēs, degot par Kristus godu, nostājamies Dieva aizgādības ķēdē, tad šie Debesu vēstneši sniegs mums jaunu garīgu spēku, tā ka mēs spēsim cīnīties pret grūtībām un pārvarēt šķēršļus.
Un kādas svētības atalgojumā saņems strādnieki! Daudziem, kas tagad ir kūtri, savtīgi un kas visa centrā redz sevi, tā būs it kā augšāmcelšanās no miroņiem. Mūsu vidū atdzīvotos Debesu labdarība, gudrība un centība.