(281) Starp visiem, par kuru vajadzībām mums jāinteresējas, atraitnēm un bez tēva palikušajiem bērniem ir vislielākās tiesības uz mūsu maigo līdzjūtību. Tie atrodas sevišķā Kunga aizgādībā. Tie ir uzticēti kristiešiem, lai mēs tos pasargātu priekš Dieva. “Šķīsta un neapgānīta kalpošana Dieva un Tēva priekšā ir šī, bāreņus un atraitnes viņu bēdās apmeklēt un sevi pašu pasargāt pasaules neaptraipītu.” Jēk. 1,27.
Daudzi tēvi, kas miruši ticībā, paļaujoties uz Dieva mūžīgo apsolījumu, ir atstājuši savus mīļos, pilnīgi ticot, ka Kungs par tiem gādās. Un kā Kungs gādā par šiem tik smagu zaudējumu cietušajiem? – Viņš nedara brīnumu un nesūta mannu no debesīm; Viņš nesūta arī kraukļus, lai tie viņiem atnestu uzturu, bet brīnumdarbu Viņš dara cilvēku sirdīs, izdzenot no dvēseles savtīgumu un atverot aizzīmogotos labdarības avotu. Viņš pārbauda tos, kas sevi sauc par Viņa sekotājiem, uzticot viņu saudzīgajai žēlastībai apbēdinātos un savus piederīgos zaudējušos.
Lai tie, kas mīl Dievu, atver savu sirdi un mājas šo bērnu uzņemšanai. Tas nav vislabākais plāns, ja par šiem bērniem rūpējas lielas iestādes. Ja tiem nav radinieku, kas spētu viņus apgādāt, tad mūsu draudžu locekļiem vajadzētu vai nu pieņemt šos mazos savās ģimenēs, vai arī atrast tiem piemērotu vietu citās mājās.
Šie bērni īpašā kārtā ir tie, par kuriem rūpējas Kristus un kuru atstāšana novārtā ir Viņa apvainošana. Katru laipnu darbu, kas darīts tiem Jēzus vārdā, Viņš pieņem kā tieši Viņam darītu.
(282) Kas kādā veidā nolaupa līdzekļus, kuri pienāktos bāreņiem, kas uz viņu vajadzībām raugās vienaldzīgi, tiem pretī stāsies visas pasaules Soģis. “Vai tad Dievs neizdos tiesu Saviem izredzētiem, kas dienām naktīm uz Viņu brēc, lai Viņš gan tiem liek gaidīt? Es jums saku: Viņš tiem tiesu izdos īsā laikā.” ”Tam, kas apžēlošanu nav parādījis, uzies sodība bez apžēlošanas.” Lūkas 18,7.8. Jēk.2,13. Kungs mums pavēl: “namā ievest nabaga izdzītus”. Jes. 58,7. Kristiešiem ir jāaizstāj tēvs un māte tiem, kas zaudējuši vecākus, un jāsagādā tiem mājas. Atraitnēm un bāreņiem parādītā līdzjūtība, kas atklājas lūgšanās un atbilstošos darbos, tiks pieminēta Dieva priekšā un ātri atalgota.
Plašs lietderības lauks ir pavērts tiem, kas strādās priekš Kunga, rūpējoties par šiem bērniem un jauniešiem, kam atņemta vecāku modrā vadība un kristīgas mājas nomierinošais iespaids. Daudzi no viņiem ir mantojuši ļaunas rakstura īpašības, un, ja tiem atļaus uzaugt nezināšanā, tad tie nonāks sabiedrībā, kas tos novedīs netikumībā un noziegumos. Šie maz apsološie bērni jānovieto apstākļos, kas labvēlīgi pareiza rakstura veidošanai, lai tie varētu kļūt par Dieva bērniem.
Vai jūs, kas sevi saucat par Dieva bērniem, darāt savu daļu to mācīšanā, kuriem tik ļoti vajadzīga pacietīga pamācīšana, kā nākt pie Pestītāja? Vai jūs darāt savu daļu kā uzticīgi Kristus kalpi? Vai par šiem neizveidotajiem, varbūt uz sliktu tiecošiem prātiem tiek gādāts ar tādu mīlestību, kādu Kristus ir parādījis mums? Bērnu un jauniešu dvēseles tiek pakļautas nāves briesmām, ja tos atstāj viņu pašu ziņā. Tiem vajadzīgi pacietīgi norādījumi, mīlestība un maiga kristīga gādība.
Ja nebūtu bijis nekādu atklāsmju, kas uzrādītu mums mūsu pienākumu, tad jau tieši tam, ko redz mūsu acis un ko mēs zinām par cēloņa radītajām neizbēgamajām sekām, vajadzētu mūs pamodināt šo nelaimīgo glābšanai. ( 283) Ja draudzes locekļi šajā darbā ieliktu tādu pat enerģiju, iejūtību un veiklību, ar kādu tie kārto savas laicīgās dzīves darīšanas, ja tie meklētu gudrību no Dieva un nopietni pētītu, kā veidot šos nedisciplinētos prātus, tad daudzas dvēseles, kas ir tuvu bojā ejai, varētu tikt izglābtas.
Ja vecāki par savu pašu bērnu glābšanu izjustu tādas rūpes, kādas tiem vajadzētu izjust, ja tie nestu viņus lūgšanās žēlastības troņa priekšā un dzīvotu saskaņā ar savām lūgšanām, zinot, ka Dievs grib ar tiem sadarboties, tad tie varētu kļūt sekmīgi arī darbā priekš ārpus viņu ģimenēm esošajiem un sevišķi priekš tiem, kam trūkst vecāku padoma un vadības. Kungs aicina ikvienu draudzes locekli pildīt savu pienākumu pret šiem bāreņiem.