Man nav iespējams pārāk stipri paskubināt visus mūsu draudzes locekļus, visus patiesos misionārus, visus, kas tic trešā eņģeļa vēstij, un visus, kas novēršas no Sabata, rūpīgi pārdomāt Jesaja 58.nodaļas vēsti. Labdarība, kas stipri pavēlēta šajā nodaļā, ir tas darbs, ko Dievs prasa no Saviem ļaudīm šajā laikā. Šis ir Viņa paša norādītais darbs. Mums nav jāšaubās par to, kur šī vēsts pielietojama, un par laiku, kad tai jāpiepildās, jo mēs lasām: “Tavi bērni uzcels vecu vecās posta vietas, tu atjaunosi pagājušo cilšu pamatus, un tevi sauks plaisu aizmūrētāju un ceļu atjaunotāju, kur var dzīvot.” 12.pants. Dieva pieminekli, septītās dienas Sabatu, zīmi, kas liecina par Viņa pasaules radīšanas darbu, grēka cilvēks ir atcēlis. Dieva ļaudīm jādara īpašs darbs, aizmūrējot plaisu, kas sista Viņa likumos, un, jo vairāk mēs tuvojamies galam, jo steidzamāks kļūst šis darbs. Visi, kas mīl Dievu, rādīs, ka tie, turot Viņa baušļus, nes Viņa zīmi. Tiem jāatjauno ceļš, kur var dzīvot. Kungs saka: “ Ja tu savu kāju savaldi Sabatā un nedari, kas tev patīk, Manā svētajā dienā un ja tu dusas dienu nosauc par līksmību…, tad tu priecāsies iekš Kunga, un Es tevi vadīšu pār zemes augstumiem.” 13.14.pants. (266) Tā patiess ārstnieciskais misijas darbs ir nešķirami saistīts ar Dieva baušļu turēšanu, no kuriem īpaši uzsvērts Sabata bauslis kā Dieva radīšanas darba lielais piemineklis. Tā ievērošana ir saistīta ar Dieva morālās līdzības atjaunošanas darbu cilvēkā. Šis ir tas sludināšanas darbs, kas Dieva ļaudīm jāveic šajā laikā. Šī kalpošana, pareizi pildīta, draudzei atnesīs bagātas svētības.
Kā Kristū ticīgajiem mums vajadzīga lielāka ticība. Mums jābūt dedzīgākiem lūgšanās. Daudzi brīnās, kāpēc viņu lūgšanas ir tik nedzīvas, viņu ticība tik vāja un nepastāvīga, viņu kristīgie piedzīvojumi tik neskaidri un nenoteikti. Viņš saka: “Vai mēs neesam gavējuši un noskumuši staigājuši Kunga Cebaot priekšā?” Jesaja 58. nodaļā Kristus rāda, kā šis lietu stāvoklis var tikt izmainīts. Viņš saka: “Vai tā nav gavēšana, kas Man patīk: atraisīt no netaisnām saitēm, no jūga atsvabināt, spaidītus atlaist vaļā un salauzt ikkatru jūgu? Vai tā nepiederas maizi lauzt izsalkušiem, namā ievest nabaga izdzītus, kailu ieraugot, to apsegt un neapslēpties no sava tuvāka?” 6.7. pants. Šī ir recepte, ko Kristus izrakstījis mazdūšīgām, šaubīgām un drebošām dvēselēm. Lai šie nobēdājušies ļaudis, kas noskumuši staigā Kunga priekšā, ceļas un sniedz palīdzību kādam, kam palīdzība ir vajadzīga.
Katrai draudzei ir nepieciešams Svētā Gara pārvaldošais spēks, tagad ir pienācis laiks lūgt pēc tā. Bet visā Dieva darbā priekš cilvēka Viņš ir ieplānojis cilvēka līdzdarbību ar Viņu. Šī mērķa dēļ Kungs aicina draudzi sasniegt augstāku dievbijības pakāpi, pareizāk izprast uzdevumus un skaidrāk aptvert savus pienākumus pret Radītāju. (267) Viņš tos aicina būt šķīstiem, svētiem un darbīgiem ļaudīm. Un kristīgās palīdzības darbs ir viens līdzeklis šī mērķa sasniegšanai, jo Svētais Gars sadarbojas ar visiem, kas strādā Dieva kalpošanas darbā.
Tiem, kas iesaistījušies šai darbā, es gribētu teikt: turpiniet strādāt apdomīgi un prasmīgi. Pamodiniet savus biedrus darbam zem kaut kāda apzīmējuma, ar ko tie var tikt organizēti saskanīgai kopējai sadarbībai. Iesaistiet darbā draudzes jauniešus. Savienojiet ārstniecisko misijas darbu ar trešā eņģeļa vēsts pasludināšanu. Regulāri un organizēti pūlaties celt draudzes locekļus no viņu nāvei līdzīgā stāvokļa, kādā tie atrodas jau daudzus gadus. Izsūtiet draudzes darbiniekus, kas grib dzīvot saskaņā ar veselības reformas pamatlikumiem. Izsūtiet tādus, kas redz nepieciešamību aizliegties ēstkārē, citādi tie draudzei kļūs tikai par slazda valgu. Un tad vērojiet, vai dzīvības elpa neieplūdīs mūsu draudzēs. Darbā jāieauž jauns elements. Dieva ļaudīm jāierauga sava lielā vajadzība un draudošās briesmas un jāuzņemas tiem vistuvāk esošais darbs.
Tiem, kas darīs šo darbu, runājot vārdus laikā un nelaikā, palīdzot trūkumcietējiem, stāstot par Kristus brīnišķo mīlestību uz tiem, vienmēr klāt stāvēs Pestītājs, pārliecinot nabadzīgo, nožēlojamo un nelaimīgo cilvēku sirdi. Kad draudze uzņemsies tai Dieva norādīto darbu, tad viņai piederēs apsolījums: “Tad ausīs tava gaisma kā dienas blāzma un tava dzīvība no jauna zels, un tava taisnība ies tavā priekšā, un Kunga godība tevi pavadīs.” Kristus ir mūsu taisnība, Viņš šajā darbā iet mums pa priekšu, un Kunga godība seko.
Viss, kas ir Debesīs, gaida, lai cilvēki, kas grib strādāt Kristus rindās, to prasītu. Kad mūsu draudžu locekļi personīgi ķersies pie viņiem nozīmētā darba, tad tos apņems pavisam savādāka atmosfēra. Viņu darbu pavadīs svētība un spēks. (268) Tie sasniegs augstāku sirds un prāta izglītību. Savtīgums, kas saistīja viņu dvēseles, tiks pārvarēts. Viņu ticība būs dzīvs pamatlikums. Viņu lūgšanas būs daudz dedzīgākas. Pār viņiem izliesies svētījošais un atdzīvinošais Svētā Gara iespaids, un tie tiks vadīti tuvāk Debesu valstībai.
Pestītājs neņem vērā ne kārtu, ne sabiedrisko stāvokli, ne laicīgo godu un bagātību. Viņš augstu vērtē tikai raksturu un nodošanos mērķim. Viņš nenostājas stipro un pasaulē atzīto cilvēku pusē. Viņš, dzīvā Dieva Dēls, n9oliecas, lai paceltu pakritušo. Ar iedrošinošiem vārdiem un solījumiem Viņš cenšas atgūt atpakaļ pazudušo, bojā ejošo dvēseli. Dieva eņģeļi vēro, lai redzētu, kas no Viņa sekotājiem parādīs maigu līdzjūtību un iežēlu. Viņi vēro, lai redzētu, kurš no Dieva tautas parādīs Jēzus mīlestību.
Kas izprot grēka briesmīgumu un Kristus dievišķo līdzcietību, kāda tā atklāta Viņa bezgalīgajā upurī kritušā cilvēka dēļ, tie saistīsies ar Kristu. Viņu sirdī valdīs saudzīgs maigums, sejas izteiksme un balss tonis liecinās par līdzjūtību, viņu pūles raksturos sirsnīga gādība, mīlestība un enerģija, un tie ar Dieva palīdzību kļūs par spēku dvēseļu mantošanā Kristum.
Mums visiem jāsēj pacietības, līdzjūtības un mīlestības sēkla. Mēs ievāksim ražu no tā, ko būsim sējuši. Tagad mūsu raksturi veidojas mūžībai. Šeit virs zemes mēs sagatavojamies Debesīm. Par visu mums jāpateicas žēlastībai, par brīvu dotai žēlastībai, visu pārvaldošai žēlastībai. Derībā atklātā žēlastība darīja mūs Dievam pieņemamus. Mūsu atpirkšanu, mūsu atjaunošanu un mūsu pieņemšanu par Kristus līdzmantiniekiem ir sagādājusi žēlastība, kas atklāta Pestītājā. Atklāsim šo žēlastību citiem.