Nakts parādībās redzēju ļoti iespaidīgu skatu. Milzīga ugunīga bumba krita dažu lielu, skaistu un atsevišķi stāvošu namu vidū, un acumirklī tos iznīcināja. Es dzirdēju kādu sakām: “Mēs zinājām, ka Dieva sodībai jānāk pār zemi, bet mēs nezinājām, ka tā nāks tik drīz.” Citi, izmisuma un nāves baiļu pārņemti, sacīja: “Jūs zinājāt! Kāpēc tad jūs mums nesacījāt? Mēs to nezinājām.” Visās malās es dzirdēju atskanam līdzīgus pārmetumu vārdus.
Es atmodos lielu bēdu nomākta. Kad atkal aizmigu, man likās, ka atrodos lielā sanāksmē. Viens, kam bija autoritāte un vara, uzrunāja sapulcējušos, kuru priekšā bija atvērta pasaules karte. Viņš sacīja, ka karte rāda Dieva vīna kalnu, kas jāapstrādā un jākopj. Ja uz kādu spīd gaisma no Debesīm, tam tā jāatstaro tālāk uz citiem. Gaisma jāiededz daudzās vietās, un no šiem gaismas avotiem gaisma jāiededz arvien tālāk.
Tiks atkārtoti vārdi: “Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mat. 5:13-16)
Es redzēju gaismas plūsmas atspīdam no pilsētām un ciemiem, no Zemes augstām un zemām vietām. Dieva Vārds bija ņemts vērā, un rezultātā katrā pilsētā un ciemā Viņam tika celti pieminekļi. Viņa patiesība tika pasludināta visā pasaulē.
Tad šo karti aiznesa, un tās vietā nolika citu. Tajā gaisma spīdēja tikai nedaudzās vietās. Pārējā pasaule atradās tumsā, un tikai šur un tur bija redzami atsevišķi gaismas stari. Mūsu Pamācītājs sacīja: “Šī tumsa ir sekas cilvēku rīcībai, vadoties pēc sava prāta. Viņi ir nodevušies iedzimtajām un piekoptajām ļaunajām tieksmēm. Neuzticību, kļūdu meklēšanu un apvainošanu viņi ir darījuši par savas dzīves galveno uzdevumu. Viņu sirdis nav taisnas Dieva priekšā. Viņi savas sveces apslēpuši zem pūra.”
Ja katrs Kristus karavīrs būtu darījis savu uzdevumu, ja katrs sargs uz Ciānas mūriem bazūnei būtu devis skaidru skaņu, pasaule brīdinājuma vēsti jau būtu dzirdējusi. Bet darbs ir aizkavējies par daudziem gadiem. Cilvēkiem guļot, sātans netiešā veidā mums ir uzbrucis.