Patiesības gaisma, kurai saskaņā ar Dieva nodomu vajadzētu plūst pār pasaules iedzīvotājiem šajā laikā, nav tā, ko cenšas sniegt pasaules gudrie vīri, jo šie cilvēki savos pētījumos bieži nonāk pie maldīgiem slēdzieniem, un studējot daudzos autorus, jūsmo par teorijām, kas ir sātaniskas izcelsmes. Sātans, ietērpies gaismas eņģeļa tērpā, piedāvā cilvēka prātam lietas, kas liekas ļoti interesantas un pilnas ar zinātniskiem noslēpumiem. Iedziļinoties šajos tematos, cilvēki tiek pamudināti pieņemt maldīgus secinājumus un apvienoties ar pavedinošiem gariem tādu jaunu teoriju izteikšanā, kas ved prom no patiesības.
Draud briesmas, ka mūsu sludinātāji, skolotāji un redaktori savos pierādījumos, runās un izdevumos dažreiz var ievīt nepareizas domas, kas izteiktas viņu lasītajās grāmatās, liekot domāt, ka tās savos pamatos ir tādas pašas kā patiesības Gara mācības. Piemērs šādiem darbiem ir grāmata “Dzīvais templis”, kuras autors, to atbalstot, paziņojis, ka tā satur tās pašas mācības, kas atrodamas Vaitas kundzes rakstos. Atkal un atkal mums būs jānostājas pret to cilvēku iespaidu, kas studē sātaniskas izcelsmes zinātnes, caur kurām sātans cenšas Dievu un Kristu padarīt par neesošiem.
Tēvs un Dēls katrs atsevišķi ir personības. Kristus teica: “Es un Tēvs, Mēs esam viens.” Kristus bija tas, kas cilvēka miesā nāca uz šo pasauli. Nolicis savu ķēnišķīgo apģērbu un kroni, Viņš Savu dievību ietērpa cilvēcībā, lai cilvēce caur Viņa bezgalīgo upuri varētu kļūt dievišķās dabas līdzdalībniece un izbēgt no samaitāšanas, kas ir pasaulē caur iekārošanu.
Kristus ir kārdināts visās lietās tāpat kā cilvēks, bet ne reizes Viņš neizteica kādus smagus apvainojumus kārdinātājam. Katrai kārdināšanai Viņš stājās pretī ar Kunga Vārdu. “Stāv rakstīts” bija Viņa ierocis, kas nekad viņu nepievīla. Mums kā Kristus pārstāvjiem katram ienaidnieka uzbrukumam jāstājas pretī ar dzīvā Dieva vārdiem. Nekad mums nevajadzētu atļauties iet čūskas pēdās, izmantojot zinātniskos pierādījumus. No Dieva bērna, kas paļaujas uz Dieva Vārdu kā uz savu patvērumu, sātans nekad neiegūs nekādu labumu.
Mūsu Padomdevējs mums stipri ir piekodinājis, ka Dieva baušļus turošajiem ļaudīm jātiek svētītiem caur patiesību, un, ka patiesībai arvien jādod pirmā vieta. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka sātans vēl joprojām dzīvo un strādā ar savu viltu caur nepareizām zinātnēm.
Kristus bija Debesu Majestāte, Dzīvības Lielkungs, tomēr viņš pazemojās līdz cilvēka stāvoklim un paklausīja katram Dieva likumam. Viņš dzīvoja apstākļos, kuros jādzīvo katram, kas pieņem viņa vārdu. Viņš no pārbaudījumiem izgāja tīrs un grēka neaptraipīts. Viņš ir mūsu piemērs visās lietās.
Kristus pirmā atnākšana un viņa kalpošanas dzīve nav pētīta tā, kā to vajadzētu darīt. Viņa dzīve bija viena vienīga sevis aizliegšana, atklājot patiesību visā tās cēlumā. Viņš dzīvoja, lai ar labiem vārdiem un darbiem aplaimotu cilvēci.