Naktī, 1907. gada 2.martā, man atklāja daudz par mūsu tagadējo patiesību saturošo izdevumu vērtību, kā arī to, ka mūsu brāļi un māsas draudzē maz ir darījuši, lai tos plaši izplatītu draudzē.
Man atkārtoti rādīts, ka mūsu spiestuvēm tagad vajadzētu pastāvīgi darboties, darot ļaudīm pieejamu gaismu un patiesību. Šis ir laiks, kad pasaules draudzēs valda garīga tumsa. Dievišķīgo lietu nepazīšana ir skatam noslēpusi Dievu un patiesību. Ļaunā spēki kļūst arvien stiprāki. Sātans iestāsta saviem līdzstrādniekiem, ka viņš darīs darbu, kas sasaistīs pasauli. Kamēr draudze kļuvusi daļēji bezdarbīga, sātans un viņa pulki strādā ļoti spraigi. Draudzes, kas sevi dēvē par kristīgām, pasauli neatgriež, jo tās pašas ir samaitātas savtībā un lepnumā, un, pirms tās citus var vadīt augstākam vai skaistākam mērķim, tām pašām savā vidū jāpiedzīvo Dieva pārveidojošais spēks.