Ne tikai ar patiesības sludināšanu, ne tikai ar literatūras izplatīšanu mēs liecinām par Dievu. Atcerēsimies, ka Kristum līdzīga dzīve ir spēcīgākais pierādījums par labu kristietībai, bet mazvērtīgs kristieša raksturs pasaulē izdara vairāk ļauna nekā pasaules cilvēka raksturs. Pat visas uzrakstītās grāmatas nedos iespēju svēti dzīvot. Cilvēki neticēs sludinātāja svētrunai, bet gan draudzes dzīvei. Pārāk bieži no paaugstinājuma teiktās svētrunas iespaidu izposta to cilvēku dzīve, kas sevi apliecina par patiesības aizstāvjiem.
Dievs pasaules priekšā grib pagodināties savos cilvēkos. Viņš vēlas, lai tie, kas nes Kristus vārdu, ir Viņa pārstāvji savās domās, vārdos un darbos. Viņu domām jābūt tīrām un viņu vārdiem cēliem, un augšupceļošiem, vadot apkārtējos cilvēkus tuvāk Pestītājam. Kristus reliģijai jābūt ieaustai visā, ko viņi saka vai dara. Visiem viņu darbiem un biznesam jāizstaro Dieva klātbūtnes smarža.
Grēks ir ienīstams. Tas aptraipījis daudzu eņģeļu morālo skaistumu. Tas ienāca mūsu pasaulē un gandrīz iznīcināja Dieva tikumisko attēlu cilvēkā. Tomēr savā lielajā mīlestībā Dievs ir sagatavojis ceļu, pa kuru ejot cilvēks atkal var atgūt stāvokli, ko bija zaudējis padodoties kārdinātājam. Kristus nāca, lai stātos cilvēces priekšgalā un mūsu dēļ dzīvotu pilnīgam raksturam atbilstošu dzīvi. Tie, kas Viņu uzņem, piedzimst no jauna.
Kristus redzēja cilvēci grēka varenās pieaugšanas dēļ piederošu lielkungam, kurš valda pār varām gaisā. Viņš redzēja cilvēci ļoti mokāmies grēka verdzībā. Viņš arī saprata, ka bija jānāk varenākam spēkam, lai stātos pretī sātanam un to uzvarētu. “Tagad ir šīs pasaules tiesa,” Viņš sacīja, “…tagad šīs pasaules virsnieks taps izmests ārā.” (Jāņa 12:31) Viņš redzēja - ja cilvēcīgās būtnes Viņam ticētu, tad tām tiktu dots spēks stāvēt pretī kritušo eņģeļu pulkam, kura vārds ir leģions. Kristus savu dvēseli stiprināja ar domām, ka gatavojoties pienest šo brīnišķīgo upuri, šīs pasaules valdnieks tiks izmests ārā, tāpēc vīri un sievas caur Dieva žēlastību atkal varēs atgūt zaudēto.
Kristus spēkā un paklausot Viņa norādījumiem, vīri un sievas var dzīvot tādu dzīvi, kādu Kristus dzīvoja šai pasaulē. Cīņā pret sātanu viņi var saņemt tādu pašu palīdzību, kādu saņēma Kristus. Tie var būt vairāk kā uzvarētāji caur Viņu, kurš tos mīlēja un pats par tiem nodevās.
Tie, kas sevi sauc par kristiešiem, bet nedzīvo Kristum līdzīgu dzīvi, ir izsmiekls reliģijai. Katram, kura vārds ierakstīts draudzes grāmatā, pienākas pārstāvēt Kristu, parādot klusa un lēna gara rotājumu. Tiem jābūt Viņa lieciniekiem, norādot uz priekštiesībām, kādas sniedz kalpošana un strādāšana, vadoties pēc Kristus priekšzīmes. Šī laika patiesībai jāparādās visā savā spēkā to dzīvē, kas tic šai patiesībai, un tāda veidā tā jāsniedz pasaulei. Ticīgajiem savā dzīvē jāparāda patiesības svētījošais un izdaiļojošais spēks.