Septītās dienas adventisti ir likti pasaulē par sargiem un gaismas nesējiem sevišķā nozīmē. Viņiem uzticēts pēdējais brīdinājums bojā ejošajai pasaulei. Uz viņiem no Dieva Vārda spīd brīnišķa gaisma. Viņiem uzdots vissvarīgākais un vissvinīgākais darbs - pirmās, otrās un trešās eņģeļu vēsts pasludināšana. Cits tik ļoti svarīgs un nozīmīgs darbs nav. Viņi nekam citam nedrīkst atļaut saistīt savu uzmanību.
Vissvarīgākās patiesības, kādas jebkad ir uzticētas mirstīgajiem, ir dotas mums, lai mēs tās pasludinām pasaulei. Šo patiesību pasludināšanai jābūt mūsu darbam. Pasaule ir jābrīdina, un Dieva ļaudīm jāattaisno tiem veltītā uzticība. Tie nedrīkst iesaistīties prātojumos, ne arī veikalnieciskos pasākumos ar neticīgajiem, jo tas aizkavētu darbu, ko tiem devis Dievs.
Kristus par saviem cilvēkiem saka: “Jūs esat pasaules gaisma.” (Mat.5:14) Tā nav mazsvarīga lieta, ka mums tiks skaidri atklāti Dieva nodomi un viņa plāni. Brīnišķīga ir priekštiesība spēt saprast Dieva gribu - kā tā atklāta drošajā praviešu vārdā. Tas mums uzliek smagu atbildību. Dievs sagaida, lai mēs šo Viņa doto atzīšanu sniegtu tālāk citiem. Viņš grib, lai brīdinājuma vēsts pasludināšanā apvienotos dievišķīgie un cilvēcīgie spēki.
Cik tālu sniedzas viņa izdevības, katrs viens, kas saņēmis patiesības gaismu, ir pakļauts tai pašai atbildībai, kāda bija Izraēla pravietim, kuram tika teikti vārdi: “Cilvēka bērns, Es tevi esmu licis par sargu Izraēla namam, ka tev no Manas mutes jāklausās Vārds un tos jāmāca no Manas puses. Kad Es uz bezdievīgo saku: bezdievīgais, tu mirdams mirsi, - un tu nemāci bezdievīgo, lai atgriežas no sava ļaunā ceļa, tad bezdievīgais nomirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es atprasīšu no tavas rokas. Bet, ja tu bezdievīgo pamāci, lai atgriežas no sava ceļa, tad viņš mirs savā noziegumā, bet tu savu dvēseli esi izglābis.” (Ecec. 33:7-9)
Vai mēs gaidām , lai gala laika pravietojumi piepildās, pirms kaut ko par tiem sakām? Kāda būs tad nozīme jūsu vārdiem? Vai gaidīsim, lai pār pārkāpēju krīt Dieva sodības, pirms viņam stāstam, kā no tām izvairīties? Kur ir mūsu ticība Dieva Vārdam? Vai mums jāredz pravietojumu piepildīšanās, pirms ticam tam, ko viņš ir sacījis? Gaisma pie mums nonākusi skaidros staros, rādīdama, ka Kunga lielā diena ir tuvu klāt, tieši “pie durvīm”. Lasīsim un sapratīsim, pirms nav par vēlu.
Mums jābūt svētītiem kanāliem, pa kuriem Debesu dzīvībai jāplūst uz citiem. Svētajam Garam jāatdzīvina un jāpiepilda visa draudze, šķīstot un savienojot sirdis. Tiem, kas aprakti ar Kristu kristībās, jāceļas atjaunotā dzīvībā, sniedzot iespaidīgu Kristus dzīves attēlu. Mums uzdots svēts darbs. Mums uzliktais pienākums izteikts vārdos: “Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visus ļaudis, tos kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā; tos mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis; un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mat. 28:19,20) Jūs esiet aicināti glābšanas evaņģēlija pasludināšanas darbam. Debesu pilnībai jābūt jūsu spēkam.