Starp tiem, kas sevi šodien sauc par kristiešiem, ir ārkārtīgs līdzjūtības trūkums pret neizglābtajām dvēselēm. Ja mūsu sirds nepukst saskaņā ar Kristus sirdi, kā mēs tad varam saprast tā darba svētumu un svarīgumu, uz kuru esam aicināti ar vārdiem: “Esiet nomodā par dvēselēm kā tādi, kam būs jādod norēķins.” Mēs runājam par kristiešu misiju. Mūsu balss skaņa ir dzirdama; bet vai mēs par dvēselēm domājam ar tādām pat maigām sirds ilgām kā Kristus?
Pestītājs bija nenogurstošs strādnieks. Viņš savu darbu nemēroja stundās. Viņa laiks, Viņa sirds un Viņa spēks - viss bija atdots darbam cilvēces labā. Visas dienas bija pilnīgi veltītas darbam un naktis pavadītas lūgšanās, lai spētu uzvarēt viltīgo ienaidnieku visā tā krāpjošajā darbībā un gūtu spēkus darīt Savu cilvēces pacelšanas un atjaunošanas darbu.
Cilvēks, kas mīl Dievu, savu darbu nemēros ar astoņu stundu sistēmu. Viņš strādās visas stundas un nekad neatradīsies ārpus sava pienākuma. Visur, katrā laikā un katrā vietā, viņš atradīs izdevības strādāt priekš Dieva. Kad vien būs izdevība, viņš darīs labu. Visur, kur vien viņš ies, tas izplatīs jauku smaržu. Viņa dvēseli apņems dziedinoša atmosfēra. Viņa pareizi nokārtotās dzīves skaistums un dievbijīgās sarunas citos cilvēkos iedvesīs ticību, cerību un drosmi.
Ir vajadzīgi sirds misionāri. Lēkmjveidīgas pūles dos maz labuma. Mums nav jāpievērš citu cilvēku uzmanība. Mūsu dedzībai un nopietnībai jābūt dziļai.
Dvēseļu glābšanas darbs ir jāvirza uz priekšu uzbrūkošā veidā, neskatoties uz nikno pretestību, briesmām, zaudējumiem un cilvēcīgām ciešanām. Kādā cīņā, kad bija atsisti ienaidnieka uzbrūkošie pulki, karognesējs neatkāpās, bet palika uz vietas, no kuras karaspēks atkāpās. Pulka komandieris sauca, lai viņš karogu nes līdzi pulkam, kas atkāpjas, bet karognesējs atbildēja: “Vediet ļaudis pie karoga!” Šis ir darbs, kas jādara katram uzticīgam karognesējam, - vadīt cilvēkus pie karoga. Dievs aicina strādāt no visas sirds. Mēs visi zinam, ka daudzi, kas sevi sauc par kristiešiem, dzīvo grēkā, kas izpaužas drosmes un enerģijas trūkumā, lai ietu pie karoga paši un vestu sev līdz tos, kas saistīti ar viņiem.
No visām zemēm atskan maķedonieša sauciens: “Nāc un palīdzi mums!” Dievs mūsu priekšā atvēris laukus, un, ja tikai cilvēcīgie darba rīki būtu sadarbojušies ar dievišķīgajiem spēkiem, daudzas, daudzas dvēseles būtu mantotas patiesībai. Taču Kungu apliecinošie ļaudis ir aizmiguši viņiem uzticētajā darbā, un daudzās vietās tas paliek gandrīz neskarts. Dievs ir sūtījis vēsti pēc vēsts, cenšoties uzmodināt mūsu ļaudis, lai tie kaut ko darītu, un darītu to tagad. Bet uz saucienu: “Ko Es sūtīšu?” , tikai nedaudzi ir atbildējuši: “Še es esmu, sūti mani.” (Jes. 6:8)
Kad no draudzes būs aizslaucīts laiskuma un kūtruma negods, tad žēlojošā laipnībā atklāsies Kunga Gars. Būs redzams dievišķīgs spēks. Draudze redzēs Kunga Cebaota gādīgo darbu. Patiesības gaisma atspīdēs skaidros, spēcīgos staros, un kā apustuļu laikā daudzas dvēseles atgriezīsies no maldiem pie patiesības. Zemi apgaismo Kunga godība.
Debesu eņģeļi jau ilgi ir gaidījuši uz cilvēku līdzdalību - draudzes locekļiem,- lai ar tiem sadarbotos lielajā darbā, kas vēl jādara. Viņi gaida uz tevi. Darbības lauks ir tik milzīgs, plāni tik plaši, ka katra svētījusies sirds jutīsies pamudināta iesaistīties kalpošanā kā instruments dievišķīgo spēku rokās.
Tai pat laikā strādās arī ļaunie spēki. Kamēr Dieva žēlastības spēki strādās caur sevi atdodošām cilvēcīgām būtnēm, sātans liks darbā savus spēkus, uzliekot pienākumus visiem, kas pakļaujas viņa pārvaldei. Būs daudz kungu un daudz Dievu. Būs dzirdams sauciens: Redzi, še ir Kristus,” un “Redzi, tur ir Kristus”. Visur parādīsies sātana viltīgie plāni, cenšoties novērst vīru un sievu uzmanību no patreizējā pienākuma. Notiks zīmes un brīnumi, bet ticības acs visās izpausmēs ieraudzīs krāšņās un ļoti bijājamās nākotnes vēstnešus un uzvaru, kas sagaida Dieva ļaudis.
Strādājiet, ak strādājiet, domājot par mūžību! Vienmēr atcerieties, ka svētītai jātiek katrai spējai. Ir darāms liels darbs. Lai lūpas bez liekulības saka lūgšanu: “Lai Dievs par mums apžēlojas un mūs svētī, lai Viņš apgaismo Savu vaigu pār mums;… ka virs zemes Tavs ceļš top zināms, starp visām tautām tava pestīšana.” (Ps. 67:2,3)
Tie, kas kaut vai ierobežotā mērā sapratīs, ko viņiem un līdzcilvēkiem nozīmē pestīšana, staigās ticībā un nojautīs cilvēces milzīgās vajadzības. Viņu sirdis pukstēs līdzjūtībā, redzot mūsu pasaulē plaši izplatīto trūkumu - masu nabadzību, kas cieš, trūkstot uzturam un apģērbam, un cilvēku tūkstošu morālo nabadzību, kas nolemti drausmīgam liktenim, ar ko salīdzinot fiziskās ciešanas pilnīgi nobāl.
Lai draudzes locekļi atceras, ka viņu vārdu atrašanās draudzes grāmatās tos neizglābs. Viņiem jāpierāda, ka Dievs tos ir atzinis, ka tie ir strādnieki, kuriem nav jākaunas. Dienu no dienas tiem jāveido savs raksturs saskaņā ar Kristus norādījumiem. Tiem jāpaliek Viņā, pastāvīgi vingrinoties ticībā uz Viņu. Tā viņi uzaugs līdz pilnīgam vīra un sievas augumam Kristū, veselīgi, priecīgi, pateicīgi kristieši, kurus Dievs vada arvien skaidrākā un skaidrākā gaismā. Ja viņu dzīve nebūs tāda, tad tie atradīsies starp ļaudīm, kuru balsis kādā dienā pacelsies rūgtās vaimanās: “Pļauja ir pagājusi, augļu laiks pagalam, un mana dvēsele nav atpestīta! Kāpēc es nebēgu pie stiprā patvēruma? Kāpēc es jokojos ar savas dvēseles pestīšanu un pretojos žēlastības Garam?”
“Kunga lielā diena ir tuvu un ļoti steidzas.” (Cef. 1:14) Lai mūsu kājas ir apautas ar evaņģēlija kurpēm, gatavas iet uz priekšu jebkurā brīdī. Dārga ir katra stunda, katra minūte. Mums nemaz nav laika, ko varētu izlietot savu iegribu apmierināšanai. Mums visapkārt ir dvēseles, kas iet bojā grēkos. Katru dienu kaut kas ir jādara Mūsu Kunga un Meistara dēļ. Katru dienu mums dvēselēm jānorāda uz Dieva jēru, kas nes pasaules grēkus.
“Tāpēc ir jūs esiet gatavi: jo tanī stundā, kurā jūs nedomājiet, Cilvēka Dēls nāks.” (Mat. 24:44) Naktī ejot gulēt, nožēlojiet un izsūdziet katru grēku. Tā mēs darījām, kad 1844.gadā cerējām sastapt savu Kungu. Tagad šis lielais notikums ir tuvāk nekā tad, kad mēs palikām ticīgi. Esiet vienmēr gatavi, vakarā, rītā, dienas vidū, lai atskanot saucienam: “Redzi, Līgavainis nāk! Izejiet Viņam pretī!” Jūs varētu, kaut vai no miega atmodināti, iziet Viņu satikt ar uzpostiem un degošiem lukturiem.