Mēs dzīvojam gala laikā. Laika zīmju straujā piepildīšanās rāda, ka Kristus nākšana ir ļoti tuvu. Dienas, kurās mēs dzīvojam, ir svinīgas un nozīmīgas. Dieva Gars pakāpeniski, tomēr neapšaubāmi tiek atņemts no Zemes. Dieva žēlastības nicinātājus jau skar mocības un Dieva sods. Nelaimes uz sauszemes un jūrā, nenoteiktais sabiedriskais stāvoklis un trauksmainās kara ziņas ir ļaunas un draudošas vēstis. Tās visas liecina par daudz svarīgāku un varenāku notikumu tuvošanos.
Ļaunā spēki arvien vairāk apvienojas un saliedējas. Viņi gatavojas pēdējai lielai krīzei. Mūsu pasaulē drīz notiks lielas pārmaiņas, un pēdējās kustības norisināsies ātri.
Lietu stāvoklis pasaulē rāda, ka bēdu laiks ir ļoti tuvu. Dienas laikrakstos rakstīti norādījumi par briesmīgu cīņu vistuvākajā nākotnē. Pārdrošas laupīšanas ir pierasts notikums. Pierasta parādība ir arī streiki. Zādzības un slepkavības notiek visās malās. Dēmonu pārvaldīti cilvēki nonāvē vīrus, sievas un mazus bērnus. Cilvēki nodevušies netiklībai, un uzvaru svin visāda veida grēki.
Ienaidniekam ir izdevies sagrozīt tiesu un iedegt cilvēku sirdīs kāri pēc savtīgas peļņas.
“Tā ir nostumta pie malas tiesa, un taisnība pilnīgi izzudusi; uzticība grīļojas kaut kur tirgus laukumā, bet godīgums nekur neatrod ieejas.” (Jes. 59:14)
Lielajās pilsētās ļoti daudzi dzīvo nabadzībā un postā, gandrīz bez iztikas, pajumtes un apģērba; kamēr tajās pašās pilsētās ir ļaudis, kam pieder vairāk, kā sirds var vēlēties, kas dzīvo greznībā, izšķiež savu naudu par bagāti iekārtotiem namiem, rotas lietām, vai vēl ļaunāk, juteklīgu tieksmju apmierināšanai, alkoholam, tabakai un citām lietām, kas izposta prāta spējas, izsit cilvēku no līdzsvara un pazemo dvēseli. Kad ar visāda veida apspiešanu un izspiešanu citi cilvēki turpina sev krāt milzīgas bagātības, Dieva priekšā nonāk badu ciešošās cilvēces kliegšana.
Kādā nakts parādībā Ņujorkas pilsētā mani aicināja aplūkot celtnes, kas stāvu pēc stāva cēlās pret debesīm. Šīs celtnes bija izsludinātas par ugunsdrošām, un tās cēla viņu īpašnieku un konstruktoru pagodināšanai. Šīs ēkas pacēlās augstāk un augstāk, un to celšanai izlietoja visdārgākos materiālus. Tie, kam šīs celtnes piederēja, nejautāja sev: “Kā mēs vislabāk varētu pagodināt Dievu?” Viņi Kungu nepieminēja.
Es domāju: “Ak, kaut tie, kas tā izlieto savus līdzekļus, varētu savu rīcību saskatīt tā, kā Dievs to redz! Viņi uzceļ krāšņas celtnes, bet cik neprātīgi ir viņu plāni un izskaidrojumi Universa Valdnieka skatījumā. Viņi nemācās pagodināt Dievu ar visiem savas sirds un prāta spēkiem. Šo pirmo cilvēka pienākumu viņi neredz.”
Šīm dižajām celtnēm augot, to īpašnieki priecājas godkārīgā lepnumā, ka tiem ir nauda sava es apmierināšanai un skaudības radīšanai kaimiņos. Liela daļa naudas, ko viņi izlietoja tādā veidā, bija iegūta izspiešanas un nabagu nomocīšanas ceļā. Viņi nezin, ka Debesīs uzskaita katru veikalniecisku darījumu, tur atzīmē katru netaisnu rīcību, katru krāpšanu. Tuvojas laiks, kad cilvēku netaisnība un krāpšana sasniegs līmeni, par kuru tālāk Kungs neļaus tiem iet , un viņi mācīsies saprast, ka Jehovas iecietībai ir robeža.
Ainā, kuru man pēc tam rādīja, es redzēju ugunsgrēka trauksmi. Cilvēki uzlūkoja diženās un šķietami ugunsdrošās celtnes un sacīja: “Tās ir pilnīgi drošas.” Tomēr uguns tās aprija, it kā viņas būtu gatavotas no darvas. Ugunsdzēsēju mašīnas nespēja apturēt šo postošo darbu. Apkalpes nespēja ar šīm mašīnām rīkoties.
Man rādīja, ka pienākot Kunga dienai, ja lepno, godkārīgo cilvēcīgo būtņu sirdīs nenotiks nekāda pārmaiņa, tad tās būs spiestas redzēt, ka Roka, kas bija stipra glābt, būs stipra arī iznīcināt. Nekādi Zemes spēki nevar apturēt Dieva roku. Nav materiāls, ko varētu izmantot celtnēm, lai tās aizsargātu no izpostīšanas, kad atnāks Dieva noliktais laiks atmaksāt cilvēkiem par viņu savtīgo godkāri un necienīgo izturēšanos pret Dieva likumiem.
Nav daudz, pat starp sludinātājiem un valstsvīriem, kuri izprot iemeslus, kas izsaukuši sabiedrības tagadējo stāvokli. Tie, kas tur valdības grožus, nav spējīgi atrisināt morālā pagrimuma, nabadzības un pieaugušo noziegumu problēmas. Viņi velti pūlas nostādīt darba un veikala darīšanas uz drošāka pamata. Ja cilvēki veltītu vairāk uzmanības Dieva Vārda mācībām, tad viņi arī atrastu atrisinājumus savām grūtajām problēmām.
Raksti ziņo par pasaules stāvokli tieši pirms Kristus otrās nākšanas. Par cilvēkiem, kuri ar laupīšanu un izspiešanu sakrājuši lielas bagātības, ir rakstīts: “Jūs esat sev mantas krājuši pēdējās dienās. Raugi, alga, atrauta strādniekiem, kas ir nopļāvuši jūsu laukus, brēc, un pļāvēju saucieni ir sasnieguši Tā Kunga Cebaota ausis. Jūs esat virs zemes dzīvojuši kārumā un baudās, jūs esat savas sirdis barojuši kaujamai dienai; jūs esat pazudinājuši un nokāvuši taisno: viņš jums nepretojās.” (Jēk. 5:3-6) (BRI)
Bet, kas ņem vērā brīdinājumus, ko sniedz laika zīmju straujā piepildīšanās? Kādu iespaidu tas atstājis uz pasaules cilvēkiem? Kādas pārmaiņas redzamas viņu nostājā? Tiešām, nav redzams nekas vairāk, kā Noasa laikā. Aizņemti laicīgos darījumos un izpriecās, pirmsplūdu laika cilvēki “…un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus…” (Mat. 24:39) Viņiem tika doti Debesu sūtīti brīdinājumi, tomēr ļaudis atteicās tos uzklausīt. Mūsu dienu pasaule, pilnīgi vienaldzīga pret Dieva brīdinošo balsi, traucas pretī mūžīgai bojā ejai.
Pasauli satrauc kara gars. Daniēla vienpadsmitās nodaļas pravietojumi gandrīz pilnīgi ir piepildījušies. Drīz būs redzamas bēdīgās ainas, par kurām runāts pravietojumos.
“Redzi, Tas Kungs izposta zemi un padara to tukšu; Viņš pārvērš tās seju un izklīdina tās iedzīvotājus… jo tie pārkāpuši bauslību, pārgrozījuši likumus un lauzuši kopš mūžīgiem laikiem noslēgto derību. Tādēļ lāsts grauž un māc zemi, un tās iedzīvotājiem jācieš par saviem grēkiem… Apklusis jautrais bungu prieks, izbeigušās ļaužu gaviles, neskan vairs priecīgi cītara.” (Jes. 24:1-8) (BRI)
“Ak vai, cik drausmīga diena! Jau tuva ir pati Tā Kunga diena; kā visu sagandētāja ar Dieva nolemtiem varas darbiem tā nāk paša Visuvarenā sūtīta… Satrūdējuši guļ zemē sēklas graudi, tukšas ir klētis, un šķūņi brūk kopā, jo visa labība ir pagalam. Cik drūmi un baigi mauro lopi! Novājējuši ir vērši un govis, jo nav viņiem kur ganīties, avis izģinst un panīkst. Vīna koks ir nokaltis, vīģes koks neglābjami novītis; tāpat arī granātābeles, palmas un ābeles, visi koki laukā nokaltuši; viss prieks cilvēku bērniem ir zudis. (Joēla 1:15-18, 12) (BRI)
“Ak, manas krūtis, mana iekšējā pasaule! Man ir tik baigi, tik baigi! Ak, jūs, manas sirds audi! … es nevaru ciest klusu, jo tu, mana dvēsele, dzirdi bazūnes skaņas, un tas jau ir kara troksnis. Sitiens nāk pēc sitiena, jo izpostīta ir visa zeme.” (Jer. 4:19, 20) (BRI)
“Es uzlūkoju zemi, un redzi, tā ir izpostīta un tukša! Es uzlūkoju debesis, un tur nebija vairs gaismas! Es uzlūkoju kalnus, un redzi, tie trīc, visi pakalni šķobās! Es raugos visapkārt, un redzi, tur nav neviena cilvēka, un visi putni apakš debess ir aizlidojuši! Es raugos visapkārt, un redzi, auglīgais tīrums ir kļuvis par tuksnesi! Un visas tā pilsētas ir sagrautas pēc Tā Kunga prāta Viņa dusmu karstumā!” (Jer. 4: 23-26)(BRI)
“Ak vai! Šī ir liela diena, nav citas tai līdzīgas! Tas ir Jēkaba bēdu laiks, bet viņš izies sveikā no tā!” (Jer. 30:7) (BRI)
Ne visi šai pasaulē ir nostājušies ienaidnieka pusē pret Dievu. Ne visi ir palikuši neuzticīgi. Ir nedaudz uzticīgo, kuru attiecības pret Dievu ir pareizas, jo Jānis raksta: “Še ir tie, kas tur Dieva baušļus un Jēzus ticību.” (Atkl. 14:12) Drīz sāksies nikna cīņa starp tiem, kas dievam kalpo, un tiem, kas viņam nekalpo. Drīz viss, kas ir kustināms, tiks kustināts, lai paliktu tas, kas nav kustināms.
Sātans ir uzcītīgs Bībeles pētnieks. Viņš zina, ka tam palicis maz laika, un viņš vienmēr un visur uz šīs Zemes cenšas izjaukt Kunga darbu. Nav iespējams sniegt kaut kādu priekšstatu par to, ko piedzīvos dzīvi palikušie Dieva ļaudis virs zemes, kad dievišķās godības atklāsmēm pāri klāsies pagātnes vajāšanu atkārtošanās. Viņi staigās no Dieva troņa izplūstošā gaismā. Ar eņģeļu starpniecību būs pastāvīga satiksme starp Debesīm un Zemi. Sātans, ļauno eņģeļu apņemts pieprasot sevi atzīt par Dievu, darīs visāda veida brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, pat izredzētos. Dieva ļaudis savu drošību neatradīs notiekošos brīnumdarbos; jo sātans atdarinās visus darītos brīnumus. Dieva pārbaudītie ļaudis savu spēku atradīs zīmē, par kuru runā 2.Mozus 31: 12-18. Viņu nostāju nosaka dzīvie vārdi: “Stāv rakstīts.” Tas ir vienīgais pamats, uz kura viņi var droši pastāvēt. Tie, kas lauzuši savu derību ar Dievu, tai dienā būs bez Dieva un cerības.
Dieva pielūdzēji sevišķi iezīmēsies ar savu attieksmi pret ceturto bausli, jo tā ir Dieva Radītāja spēka zīme un tā nodod liecību, ka Viņš no cilvēkiem prasa cieņu un godbijību. Bezdievīgie izcelsies ar savām pūlēm iznīcināt Radītāja pieminekli un paaugstināt Romas iestādījumu. Cīņas pēdējā posmā visa kristīgā pasaule sadalīsies divās lielās šķirās, cilvēkos, kuri tur Dieva baušļus un Jēzus ticību, un tādos, kuri pielūdz zvēru un viņa tēlu, un pieņem viņa zīmi. Kaut arī baznīca un valsts apvienos savus spēkus, lai piespiestu visus, “mazus un lielus, bagātus un nabagus, svabadus un kalpus,” pieņemt zvēra zīmi, taču Dieva ļaudis to nepieņems. Atkl. 13:16 Patmas salas pravietis redz “tos, kuri uzvarējuši zvēru un viņa tēlu, un viņa zīmi, un viņa vārda skaitli, stāvam pie kristāljūras, turot Dieva kokles”, un dziedot Mozus, un Jēra dziesmu - Atkl. 15:2.
Dieva ļaudis sagaida briesmīgi pārbaudījumi. Kara gars satraucis tautas no viena Zemes gala līdz otram. Taču bēdu laikā, kas tuvojas, - bēdu laikā, kam līdzīga nav bijis, kamēr pastāv cilvēce, - Dieva izredzētie ļaudis stāvēs neizkustināmi. Sātans un viņa pulks (eņģeļi) nespēs tos iznīcināt, jo tos aizsargās daudz stiprāki eņģeļi.