[339] Korus, Datans un Abirams sacēlās pret Mozu un Āronu un līdz ar to pret Kungu. Izraudzīdams Mozu un Āronu par priesteriem un piešķirdams viņiem cieņu un autoritāti vadīt Izraēļa draudzi, Kungs tiem uzlika sevišķas atbildības. Mozu sarūgtināja pastāvīgā Izraēļa nepakļāvība un pretošanās. Kā Dieva nozīmēts redzams vadonis ar izraēliešiem viņu saistīja pārdzīvotie briesmu brīži, neatriebjoties un necenšoties atbrīvoties no sava grūtā posteņa, viņš panesa viņu neapmierinātību, greizsirdību un kurnēšanu.
Kad ebreji nokļuva briesmās vai arī kad ierobežoja viņu ēstkāri, viņi nevis paļāvās uz Dievu, kas viņu dzīvē bija darījis tik brīnišķas lietas, bet kurnēja pret Mozu. Dieva Dēls, kaut gan draudzei neredzams, bija izraēliešu vadonis. Viņa klātbūtne gāja tiem pa priekšu un vadīja visus viņu ceļojumus, kamēr Mozus bija viņu redzamais vadonis, saņemdams norādījumus no eņģeļa, kas bija Kristus.