Tu ilgojies pēc atbilstošāka darba, kam, pēc tavām domām, tu būtu derīgāka. Tu labprātīgi negribi strādāt un gaidīt zemākā darba laukā, kur Dievs tevi nolicis, līdz Viņš tevi būs pārbaudījis un izmeklējis un tu būsi pierādījusi spējas un derīgumu augstākai vietai. “Svētīgi lēnprātīgie, jo tie zemi iemantos.” Lēnprātības gars nav neapmierinātības gars, bet tas ir ar visu mierā.
Kas sevi apliecina par kristiešiem, bet pastāvīgi raud un sūdzas un domā, ka priecīgs vaigs ir grēks, tie nesaprot patieso reliģiju. Kas uz dabas skaistajām ainavām raugās kā uz nedzīvu gleznu, kas labāk uzskata kritušās lapas, nekā plūc skaistos, dzīvības pilnos ziedus, kas visā drūmajā, ko var sadzirdēt dabā, atrod skumju prieku, kas neredz skaistumu košajā zaļumā tērptajās ielejās un košajās zaļajās kalnu virsotnēs, kas noslēdz savu prātu pret līksmajām balsīm dabā, kuras dzirdīgai ausij ir tik patīkamas, - tie neatrodas Kristū. [335] Tie nestaigā gaismā, bet sakrāj sevī tumsu un grūtsirdību, lai gan viņiem tikpat labi varēja piederēt gaismas spožums un sirdī uzlecošās Taisnības saules svētības ar dziedināšanu Viņas staros.
Mana jaunā māsa, tu dzīvo māņu dzīvi. Tu nekur nevari ieraudzīt un saskatīt svētības. Tu redzi bēdas un pārbaudījumus, kur tādu nemaz nav; tu mazas grūtības palielini par smagiem pārbaudījumiem. Tā ir nesvēta, nepaklausīga, bērnam sveša neapmierinātība. Lēnprātība ir dārga žēlastība, labprātīga ciest klusējot, labprātīga panest pārbaudījumus. Lēnprātība ir pacietīga un dara laimīgu visos apstākļos. Lēnprātība vienmēr ir patiesīga un pateicīga. Tā rada pati savu laimes dziesmu dziedādama sirdī Dievam. Lēnprātība pacietīs vilšanos un netaisnību, tā neatriebsies. Lēnprātība neklusēs un nebūs saīgusi. Drūms gars ir pretstats lēnprātībai, jo tas ievaino un rada citiem sāpes, tas arī pats sev negūst nekāda prieka.
Tu tikko esi iestājusies Kristus skolā. Tev vēl gandrīz viss jāmācās. Tu tagad neģērbies pārspīlēti, tomēr tavs apģērbs vēl liecina par lepnību. Tev nepatīk vienkāršs apģērbs. Par drēbēm tu domā ievērojami vairāk, kā vajadzīgs. Kristus tevi uzaicina: “Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir laipnīgs un mana nasta viegla.” Padod savu kaklu jūgam, ko Kristus uzliek, tā tu atradīsi tieši to laimi, ko esi centusies iegūt ar saviem spēkiem, staigādama pēc savām domām.
Tu spētu būt priecīga, ja Kristus gribai pakļautu arī savas domas. [336] Nevilcinies, bet rūpīgi pārmeklē savu sirdi un ikdienas nomirsti sev. Tu varbūt jautāsi: “Kā lai es pārvaldu savu rīcību un vadu savas jūtas ar prātu?” Daudzi, kas neatzīst Dieva mīlestību, tomēr stiprā mērā spēj valdīt par sevi bez sevišķas Dieva žēlastības palīdzības. Viņi attīsta pašsavaldīšanos. Tas tiešām ir pārmetums tiem, kas zina, ka no Dieva viņi var saņemt spēku un žēlastību un tomēr nelūdz sev palīdzību. Kristus ir mūsu paraugs. Viņš bija lēnprātīgs un pazemīgs. Mācies no Viņa un atdarini Viņu. Dieva Dēls bija bez grēka. Šai pilnībai jābūt mūsu mērķim un mums jāuzvar, kā Viņš uzvarēja, ja gribam sēdēt pie Viņa labās rokas.
Tev ir īpatnējas rakstura īpašības, kas stingri un noteikti jāvada un jāpārvalda, pirms tu kaut cik droši vari doties laulības attiecībās. Tāpēc domas par laulību tev jāizmet no prāta, līdz tu esi panākusi uzvaru par saviem rakstura trūkumiem, jo citādi tu nebūsi laimīga sieva. Tu sevi neesi audzinājusi sistemātiskam mājas darbam. Tu nesaproti, cik nepieciešami būt čaklai. Ieradums ar prieku veikt katru derīgu darbu reiz izveidots, nekad vairs nezudīs. Tad tu būsi sagatavota jebkuriem dzīves apstākļiem un būsi derīga savā vietā. Tā tu iemācīsies mīlēt darbu. Ja ar prieku darīsi lietderīgu darbu, tad arī tavs prāts būs tajā saistīts un tu neatradīsi laiku nereālām fantāzijām.
Prasme veikt derīgu darbu dos tavam prātam, kas tagad tik nemierīgs un neapmierināts, spraigumu un spēku, kā arī atbilstošu vienkāršu cēlumu, kas izraisīs citu cieņu. Tu ļoti maz pazīsti pati sevi, tu nepazīsti savas sirds viltību. Sirds ir viltīga par visām lietām, neprātīga un ļauna. Pārmeklē rūpīgi savu sirdi un ņem laiku pārdomām un lūgšanām. Ja tu neieraudzīsi sava rakstura trūkumus un praktiski necentīsies izlabot savas kļūdas, tad tu nevari būt Kristus mācekle.
Tu mīli domāt un runāt par jauniem vīriešiem. [337] Viņu laipnību tu iztulko par sevišķu, tev parādītu uzmanību. Tu glaimo sev, ka tevi vērtē augstāk, nekā tas patiesībā ir. Tavu sarunu tematiem vajadzētu būt tādiem, kas izsmalcina un ceļ. Tu, mans mīļais bērns, neesi radinājusies būt vaļsirdīga un sirsnīga. Tava sirds nav taisnīga un laba, jo tev nav Kristus gara, tomēr tu sev glaimo, ka kristīgā dzīvē esi stipri gājusi uz priekšu.
Jaunam pagriezienam jāiesākas jau tava tēva ģimenē. Tu nes sava tēva rakstura iezīmes. Tev jācenšas izvairīties no viņa kļūdām un galējībām. Ja tu būsi patiesa Kristus mācekle, tad tu ieraudzīsi svarīgo darbu, kas jāpadara tēva mājās. Katra ģimene var būt nepārtraukta skola. Vecākās māsas var stipri iespaidot jaunākos, nekā visas bieži atkārtotās pamācības. Vecākajām meitām vienmēr jāizjūt, ka viņu kristīgais pienākums ir palīdzēt mātei nest daudzās, nogurdinošās nastas. Stundas, ko pavada gultā miegā, vai drūmās pārdomās, kamēr tajā pašā laikā kāda cita plecus ģimenē liec smagas, nogurdinošas nastas, ir sliktāk kā pazaudētas.
Vecākās meitas var palīdzēt jaunāko ģimenes locekļu audzināšanas darbā. Šeit tev ir brīnišķīgas iespējas laipni, rūpīgi, vienmēr bīstoties Dievu, pamācīt tos, kas nav tik tālu tikuši uz priekšu kā tu. Tu vari iemantot to locekļu pieķeršanos, kuriem tu centies palīdzēt. Šeit tev var būt vislabākā skola kristīgās laipnības vingrinājumiem. Tu nemīli bērnus. Patiesībā tu nemīli neko, kas prasa pastāvīgu piespiešanos un neatlaidīgas pūles. Tu mīli pārmaiņas un dažādību un pastāvīgi meklē kaut ko, kas sagādātu tev prieku un laimi. Tev sevi jāaudzina un to iesākt nekavējoši ir labāk nekā atlikt uz nākotni. Tavā dzīvē gandrīz viss ir jāizmaina un lai Dievs tev palīdz bez vilcināšanās ķerties pie darba. [338] Tikai tas, kas ir skaidrs, labs un svēts, dzīvos ar Kristu, kad Viņš nāks savā valstībā.
Bez nopietnām, neatlaidīgām pūlēm tu nevari iemantot debesis. Skatoties debesu gaismā, tava dzīve līdz šim ir bijusi bezmērķīga un gandrīz veltīga. Tagad ir izdevība izpirkt laiku un mazgāt rakstura tērpu Jēra asinīs. Dievs tev palīdzēs, ja tu izjutīsi Viņa palīdzības vajadzību. Tavai taisnībai nav nekādas vērtības Dieva acīs. Vienīgi Kristus nopelnā tu beidzot vari būt uzvarētāja. Un ja tu varēsi būt starp tiem, kas ir glābti ar mūžīgu pestīšanu, tad debesis tev liksies diezgan viegli sasniedzamas.