Liecības draudzei 3

Elena Vaita

Lapa kopā 148

Darbs to labā, kas maldās

Brāļi C. un D. dažā ziņā kļūdījās, kārtojot draudzes lietas Batl-Krīkā. Viņi par daudz paļāvās paši uz savām domām un nenostājās pilnīgā atkarībā no Dieva. Viņi neizpildīja savu pienākumu, nevadīdami draudzi pie Dieva, dzīvā ūdens avots, kur tā varētu apmierināt savas vajadzības un remdēt dvēseles izsalkumu. Svētā Gara atjaunojošo, svētojošo iespaidu, kas dotu mieru un cerību nomocītajai apziņai un atjaunotu veselību un dvēseles laimi, neizcēla kā visaugstāko un vissvarīgāko. Viņu nodomi bija labi, bet tos sasniegt neizdevās. Šiem brāļiem bija pārāk daudz auksta kritikas gara, kas atklājas atsevišķu personu pārbaudē, kuri sevi stādīja priekšā kā draudzes locekļus. Gars, kas raud ar raudošajiem un priecājas ar priecīgajiem nemājoja šo kalpojošo brāļu sirdīs, kā tam vajadzēja būt.

Kristus sevi saistīja ar savu ļaužu vajadzībām un ciešanas Viņš uzlūkoja kā savējās. Viņš saka: “Es biju izsalcis un jūs mani ēdinājāt, Es biju izslāpis un jūs mani dzirdinājāt, Es biju svešinieks un jūs mani uzņēmāt, Es biju kails, jūs mani apģērbāt, Es biju slims un jūs mani apmeklējāt, Es biju cietumā un jūs pie manis nācāt. Pret Kristus sekotājiem Dieva kalpiem vajadzētu izjust maigu labvēlību un sirsnīgu mīlestību. Viņiem jāparāda tā pati dziļā interese, kādu Kristus atklāja stāstot līdzību par gana rūpēm par pazudušo avi, viņiem jāseko Kristus dotajam piemēram un jāmācās līdzcietība un laipnība un maiga, žēlojoša mīlestība, kādu Viņš parādījis mums. [187]

Ticība, cerība un mīlestība ir dvēseles morālie spēki. Ja tie neatklājas darbībā, tad kaut arī sludinātājs vienmēr būtu dedzīgs un centīgs, viņa darbu Dievs nepieņems un tas nevar dot draudzei nekādu labumu. Kristus kalpiem, kas ļaudīm nes svinīgo vēsti no Dieva, vienmēr jādara taisnība, jāmīl žēlastība un pazemīgi jāstaigā Dieva priekšā.

Kristus gars liks katrai dvēseles spējai tiekties uz to, lai uzturētu un pasargātu ganāmpulka avis līdzīgi uzticīgajam, patiesajam Ganam. Mīlestība ir tā zelta ķēde, kas sasvstarpēji saista ticīgo sirdis labprātīgas draudzības, maigas mīlestības un nemainīgas uzticamības saitēm. Tā saista dvēseli arī ar Dievu. Brāļu starpā redzams neapstrīdams mīlestības, līdzcietības un žēlojoša maiguma trūkums. Kristus kalpi ir pārāk auksti bezjūtīgi. Viņu sirdis nekvēlo maigā līdzjūtībā un dedzīgā mīlestībā. Visskaidrākā un viscēlākā ziedošanās Dievam ir tā, kas atklājas visneatlaidīgākajās pūlēs un ilgās mantot dvēseles Kristum. Iemesls, kāpēc sludinātājiem, kas pasludina tagadējo patiesību, nav lielāku panākumu, ir tas, ka viņiem trūkst ļoti trūkst ticības, cerības un mīlestības. Šīs lietas dēļ mums visiem jāstrādā, smagi jācīnās, sevi jāaizliedz un vienatnē jāpārbauda savas sirdis. Mums jāskumst un jāraud par saviem grēkiem; mums pastāvīgi jācīnās, jābūt modriem un reizē ar to jānožēlo mūsu trūkumi un jākaunas par tiem.

Lai mūsu dārgā Pestītāja krusta kalpi neaizmirst savus piedzīvojumus šajās lietās, lai viņi vienmēr atceras, ka viņi ir tikai cilvēki, padoti maldiem un tādām pašām vājībām kā viņu brāļi, un ja viņi palīdz saviem brāļiem, tad ar līdzjūtības un mīlestības piepildītām sirdīm neatlaidīgi jāpūlas darīt tiem labu. Viņiem jānokļūst pie savu brāļu sirdīm un jāpalīdz tiem, kad tie ir vāji un kad palīdzība viņiem visvairāk vajadzīga. Kas strādā ar Vārdu un mācībām, tiem jāsalauž pašiem savas cietās un lepnās, neticīgās sirdis, ja par to viņi grib nodot liecību saviem brāļiem. Kristus visu ir darījis priekš mums, jo mēs bijām bezpalīdzīgi, mēs bijām saistīti ar tumsības, grēka un izmisuma ķēdēm un tāpēc neko nevarējām savā labā darīt. [188] Tikai pieaugot ticībā, cerībā un mīlestībā mēs arvien vairāk tuvojamies pilnīgam svētumam. Mūsu brāļi jūt tādu pašu vajadzību pēc līdzjūtīgas palīdzības, kādu mēs esam izjutuši. Mums nevajag viņus apgrūtināt ar nevajadzīgiem pārmetumiem. Kristus mīlestības spiestiem mums vajadzētu būt ļoti līdzjūtīgiem un maigiem, lai raudātu par maldošiem un tiem, kas atkāpjas no Dieva. Dvēseles vērtība ir bezgalīga. Par tās vērtību var spriest vienīgi pēc cenas, kas maksāta par tās atpirkšanu. Tikai Golgāta, Golgāta ļauj izprast dvēseles īsto vērtību.

Lapa kopā 148