Daudzi, kas apliecina ticību liecībām, sniegto gaismu savā dzīvē neievēro. Pret ģērbšanās reformu daži izturas vienaldzīgi, bet citi pat ar nicināšanu, jo ar to ir saistīts krusts. Par šo krustu es pateicos Dievam. Tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs, lai Dieva baušļu turētājus atšķirtu no pasaules. Ģērbšanās reforma mūsu laikā atbilst zilajām lentēm senajā Izraēlī. Lepnumu un mīlestību pret svēto patiesību, kas atšķirtu no pasaules, ļaudis atklās ar saviem darbiem. Dievs savā aizgādībā ir devis gaismu par veselības reformu, lai mēs to izprastu visā pilnībā, lai paklausītu dotajai gaismai un lai pareizi dzīvojot būtu veseli, varētu pagodināt Dievu un būt par svētību citiem.
Draudze Batl-Krīkā ar savu piemēru nav palīdzējusi institūtam. Draudzes locekļi nav godājuši veselības reformas gaismu, izdzīvojot to savās ģimenēs. Slimības, kas piemeklējušas daudzas ģimenes Batl-Krīkā nebūtu bijušas, ja viņi būtu sekojuši Dieva dotajai gaismai. Līdzīgi senajam Izraēlim, viņi ir nicinājuši gaismu un vairs nav varējuši saskatīt nepieciešamību ierobežot savu ēst kāri. Izraēļa bērni iekāroja gaļas ēdienu un sacīja tāpat, kā tagad daudzi saka: “Mēs iesim bojā bez gaļas.” Dievs dumpīgajam Izraēlim deva gaļu, un tai līdzi nāca lāsts. Tūkstoši no viņiem nomira, kad iekārotā gaļa vēl bija zobos. Mums ir senā Izraēļa piemērs un brīdinājums, tā nedarīt kā viņi darīja. [172] Viņu neticības un sacelšanās stāsts ir uzrakstīts par sevišķu brīdinājumu, lai mēs nesekotu viņu piemēram, kurnot par Dieva prasībām. Kā gan mēs varam izturēties tik vienaldzīgi izvēloties paši savus ceļus, sekojot paši savu acu skatam un aizejot arvien tālāk un tālāk no Dieva, kā to darīja jūdi? Dievs priekš savas tautas nevar darīt lielas lietas viņu cietsirdības un neticības dēļ.
Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, tomēr ikkatrā paaudzē tos, kas bīstas Kungu un dara taisnību, Viņš ir atzinis par labiem, kamēr kurnētāji, neticīgie un nepaklausīgie nesaņem Viņa labvēlību un svētības, kas tiem, kas mīl patiesību un staigā tajā. Kam ir dota gaisma, bet neseko tai, un nicina Dieva prasības, tie atradīs, ka svētības viņiem pārvērtīsies par lāstu un žēlastība par sodību. Dievs grib, lai mēs mācītos pazemību un paklausību, lasīdami senā Izraēļa vēsturi. Tie bija Viņa izredzētie īpašie ļaudis, bet, ejot paši savus ceļus, piedzīvoja bojā eju.
Bībeles reliģija nav kaitīga ne miesas, ne gara veselībai. Dieva Gara iespaids ir vislabākās zāles, kādas var saņemt slimais cilvēks. Debesīs nav neveselības un jo dziļāk dzīvē uzņem debesu iespaidu, jo drošāka būs ticīgā slimnieka atveseļošanās. Dažos citos veselības institūtos izlieto izpriecas, spēles un dejas, lai slimniekus izklaidētu; tur pat baidās par reliģisku apceru labo iespaidu. Dr. Jaksona teorija šajā ziņā ir ne tikai maldīga, bet pat kaitīga, bīstama. Dr. Jaksons ieteic slimniekiem par Dievu un debesīm domāt cik maz vien iespējams.
Taisnība, ir ļaudis ar aprobežotu prātu, kas sevi iedomājas par ļoti ticīgiem un uzliek sev par pienākumu gavēšanu un lūgšanas, tā kaitējot savai veselībai. [173] Šīs dvēseles ļaujas apkrāpties. Dievs no viņām to nav prasījis. Viņiem ir farizejiska taisnība, kas nenāk no Kristus, bet ir viņu pašu iedomas. Pestīšanu viņi cer panākt, pamatojoties uz saviem labiem darbiem un debesis cenšas nopirkt ar savu rīcību, nevis paļaujoties, kā katram grēciniekam vajadzētu darīt, tikai uz krustā sistā un augšāmcēlušos Pestītāja nopelnu. Kristus un patiesa dievbijība būs veselība miesai un stiprums dvēselei kā šodien tā mūžīgi. Mākoņi, kas gūlās pār mūsu veselības institūtu, ir izklīdināti, un Dieva svētības ir pavadījušas cenšanos to nostādīt uz pareiziem pamatiem un izlabot to vīru kļūdas, kuru neuzticība sagādāja lielas grūtības institūta darbā un atņēma drosmi tā draugiem visās vietās.
Kas piešķīruši sava pamatkapitāla augļus, dividendes vai krājumus labdarības vajadzībām institūtā, ir labi darījuši un atalgojums viņiem neizpaliks. Visiem, kas vēl nav neko darījuši, bet ir spējīgi ko darīt, pie pirmās izdevības vajadzētu nodot visu, vai arī daļu, līdzīgi vairumam akcionāru. Un tā kā šī institūta pieaugošais iespaids un lietderība to prasa, tad visiem, kas to vēl nav darījuši, vajadzētu iegādāties viņa akcijas.
Es redzēju, ka mūsu ļaužu rokās atrodas daudz līdzekļu, kas viņiem nav vajadzīgi, no kuriem daļu vajadzēja ieguldīt veselības institūtā. Es arī redzēju, ka starp mūsu ļaudīm ir daudz nabadzīgu, bet cienījamu cilvēku, kas ir slimi un cieš un kas ir skatījušies uz institūtu pēc palīdzības, bet nav spējīgi regulāri samaksāt par uzturu, ārstēšanos u.t.t. Pēdējos trijos gados institūts ir smagi cīnījies ar parādiem un nevar kaut cik plašākā mērā ārstēt slimniekus bez pilnas samaksas. Dievam patiktu, ja visi mūsu ļaudis, kuri ir spējīgi to darīt, iegādātos institūta akcijas, lai varētu palīdzēt Dieva pazemīgajiem un cienījamiem trūcīgiem. Sakarā ar pieminēto, es redzēju, ka Kristus pats sevi pielīdzina cietušajai cilvēcei, un ja mums ir priekštiesība kaut ko darīt, pat vismazākajam Viņa bērnam, kuru Viņš sauc par savu brāli, tad to mēs darām Dieva Dēlam.
“Tad Ķēniņš sacīs uz tiem pie savas labās rokas: nāciet šurp, jūs mana Tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo es biju izsalcis un jūs mani esat ēdinājuši, es biju izslāpis un jūs mani esat dzirdinājuši, es biju svešinieks, un jūs mani esat uzņēmuši. Es biju kails, un jūs mani esat ģērbuši, es biju slims un jūs mani esat apmeklējuši, es biju cietumā, un jūs esat nākuši pie manis. Tad taisnie atbildēs viņam un sacīs: Kungs, kad mēs Tevi esam redzējuši izsalkušu un Tevi ēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? Kad mēs Tevi esam redzējuši kā svešinieku un tevi uzņēmuši? Vai kailu un tevi ģērbušu? Kad mēs Tevi esam redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis? Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: “Patiesi Es jums saku: ko jūs darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši. Tad Viņš arī sacīs tiem pa kreiso roku: Eita nost no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Jo Es biju izsalcis, un jūs neesat mani paēdinājuši: Es biju izslāpis, un jūs neesat mani dzirdinājuši: Es biju svešinieks, un jūs neesat mani uzņēmuši: Es biju kails un jūs neesat mani apģērbuši; Es biju slims un cietumā, un jūs neesat mani apmeklējuši. Tad tie arīdzan viņam atbildēs un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu, vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un neesam tev kalpojuši? Tad viņš tiem atbildēs un sacīs: Patiesi Es jums saku, ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan man neesat darījuši. Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvē.” Mat. 25:34-46.
Lai paceltu veselības institūtu no zemā stāvokļa, kādā tas atradās 1869. gada rudenī, līdz tagadējam cerību pilnajam uzplaukumam, bija vajadzīgi upuri un pūles, par ko draugi ārpusē zina visai maz. Tad institūtam bija trīsdesmit tūkstoš liels parāds, un tikai astoņi maksājoši slimnieki. Un visļaunākais bija tas, ka iepriekšējā vadītāja rīcība tik tālu bija novedusi mazdūšībā institūta draugus, ka viņiem trūka drosmes dot līdzekļus parādu dzēšanai, vai ietekmēt slimniekiem atbalstīt institūtu. Šajā mazdūšības brīdī mans vīrs izšķīrās par institūta īpašumu pārdošanu parādu nomaksai, bet pārpalikumu atdot akcionāriem proporcionāli katras akcijas kopējai vērtībai. [175] Bet kādā rītā, lūgšanā pie ģimenes altāra, Dieva Gars nāca pār viņu, kad viņš lūdza pēc dievišķās vadības institūta lietās un viņš iesaucās vēl uz ceļiem atrazdamies: “Kungs piepildīs katru vārdu, ko Viņš parādīšanā par veselības institūtu ir runājis un tas tiks pacelts no sava zemā stāvokļa un krāšņi uzplauks.”
Kopš tā laika mēs nopietni ķērāmies pie darba un strādājām plecu pie pleca institūta labā, cīnoties pret savtīgo cilvēku iespaidu, kas bija apgrūtinājuši tā darbu. Mēs devām savus līdzekļus, tādā kārtā rādīdami citiem piemēru. Visus ar institūtu saistītos strādniekus, mēs pamudinājām uz taupību un čaklumu, pārliecinājām un skubinājām ārstus un palīgus daudz strādāt par mazu atalgojumu, līdz institūts atkal iemantotu uzticību mūsu ļaužu acīs. Mēs skaidri liecinājām pret savtīguma izpausmi institūtā, sniedzām padomus un norājām nepareizo. Mēs zinājām, ka veselības institūts neatplauks, ja Kungs to nesvētīs. Ja Kunga svētība to pavadīs, tad šīs lietas draugi ticēs, ka tas ir Dieva darbs un droši ziedos līdzekļus, lai to padarītu par dzīvu pasākumu, spējīgu piepildīt Dieva nodomu.
Ārsti un daži no palīgpersonāla sāka nopietni strādāt. Viņi strādāja smagi, lielās grūtībās. Doktori Ginlejs, Čemberlens un Lamsons strādāja nopietni un enerģiski par mazu atmaksu, lai paceltu šo grimstošo institūtu. Un pateicība Dievam, sākotnējie parādi ir nokārtoti un ir izplānoti vēl plaši papildu izdevumi slimnieku ērtību labā. “Veselības Reformētāja” apgrozība, kas ir tiešs institūta panākumu pamats, dubultojusies un tas ir kļuvis par dzīvu žurnālu. Mūsu ļaužu vairākuma uzticība institūtam ir pilnīgi atjaunota, un gandrīz visu gadu institūtā ir tik daudz slimnieku, cik vien iespējams ērti novietot un ārstiem pareizi apkalpot.
Institūta pirmo vadītāju rīcība, kas to gandrīz ar parādiem nomāca un atņēma visiem drosmi, ir dziļi nožēlojama. Bet finansiālie zaudējumi, ko sāpīgi izjuta akcionāri, ir bijuši mazi, salīdzinājumā ar to darbu, rūpēm un grūtībām, ko bez maksas uzņēmos es un mans vīrs, un par mazu algu ārsti un to palīgi. Mēs iegādājamies institūta akcijas par tūkstoš pieci simti dolāriem, kas ir asignētas, bet kas tomēr ir mazs atlīdzinājums par to, ko mēs pārcietām iepriekšējo bezrūpīgo vadītāju dēļ. Bet tā kā institūts tagad ir ieguvis augstāku cieņu un atbalstu, kā jebkad agrāk un tā kā īpašumi ir vairāk vēsts, nekā visa ieguldītā nauda, un tā kā iepriekšējās kļūdas ir izlabotas, tad to aizspriedumi, kas zaudējuši uzticību, vairs nav attaisnojami. Ja viņi tomēr parāda intereses trūkumu, tad tas notiek tikai tādēļ, ka viņi labāk ir izvēlējušies piekopt aizspriedumus, nekā vadīties no saprāta.