1871. gada 10. decembrī man atkal rādīja, ka veselības reforma ir viens no lielā darba nozarojumiem, kam jāgatavo ļaudis uz Kunga atnākšanu. [161] Tā ir tik cieši saistīta ar trešā eņģeļa vēsti, kā roka ar ķermeni. Cilvēks vieglprātīgi ir raudzījies uz desmit baušļu priekšrakstiem, tomēr Kungs negrib nākt un sodīt šos likuma pārkāpējus, nesūtot vispirms tiem brīdinājuma vēsti. Trešais eņģelis sludina šo vēsti. Ja cilvēki vienmēr būtu paklausījuši desmit baušļiem, izpildot dzīvē šo priekšrakstu likumus, tad slimību lāsts, kas tagad pārpludina pasauli, nebūtu nācis. Vīri un sievas nevar padoties kaislībām un apmierināt samaitāto apetīti, nepārkāpjot Dieva likumus. Tāpēc Viņš ir licis veselības reformas gaismai spīdēt pār mums, lai mēs ieraudzītu savu grēku, ka pārkāpjam viņa likumus, kas ir mūsu dzīves pamats. Visus mūsu priekus un ciešanas var uzskatīt par dabas likumu paklausības vai pārkāpumu sekām. Mūsu laipnais Debesu Tēvs redz cilvēku nožēlojamo stāvokli, kur daži apzinīgi, bet daudzi neapzinīgi pārkāpj Viņa dotos likumus. Mīlestībā un līdzjūtībā Viņš liek spīdēt veselības reformas gaismai. Viņš dara zināmus savus likumus, kā arī rāda, kāds sods seko šo likumu pārkāpšanā, lai visi varētu mācīties dzīvot saskaņā ar dabas likumiem. Viņš savus likumus paziņo tik skaidri un parāda tos tik redzami, ka tie ir līdzīgi pilsētai kalnā. Visas spriest spējīgas būtnes tos var saprast, ja vien tikai grib. Tikai idioti nebūs atbildīgi. Izskaidrot dabas likumus un mudināt tiem paklausīt tas ir darbs, kas pavada trešo eņģeļu vēsti, lai sagatavotu ļaudis uz Kunga atnākšanu.
Ādams un Ieva krita, nesavaldot savu ēst kāri. Kristus nāca un izturēja visniknākajā kārdināšanā un cilvēku dēļ uzvarēja ēst kāri, rādīdams, ka arī cilvēks var uzvarēt. [162] Kā Ādams padodamies ēst kārei, krita un pazaudēja svētlaimīgo Ēdeni, tā Ādama bērni caur Kristu var uzvarēt ēst kāri, un savaldoties visās lietās, atkal atgūs Ēdeni.
Ar nezināšanu tagad nevar atvainot likuma pārkāpšanu. Gaisma spīd skaidri un nevienam nav jāpaliek nezināšanā, jo lielais Dievs pats ir cilvēku pamācītājs. Ikviena vissvētākais pienākums pret Dievu ir ņemt vērā veselīgu domāšanu un patiesus piedzīvojumus, kurus Viņš tiem tagad sniedz attiecībā uz veselības reformu. Viņš grib, lai lielo veselības reformas lietu atklāti apspriestu un lai ļaužu prātus ierosinātu lietu dziļi izpētīt, jo vīriem un sievām, kuru ieradumi ir grēcīgi, veselību postoši un novājina smadzenes, nav iespējams saprast svētās patiesības, kas viņus svētotu, skaidrotu, paceltu augstāk un sagatavotu debesu eņģeļu sabiedrībai godības valstībā.
Noa laikā pasaules iedzīvotājus iznīcināja tāpēc, ka izdabājot nepareizai ēst kārei, viņi bija morāli aizgājuši bojā. Sodomu un Gomoru iznīcināja nedabīgas ēst kāres apmierināšanas dēļ, kas tā paralizēja prātu, ka viņi nespēja atšķirt svētās Dieva prasības no ēst kāres saucieniem. Pēdējā tos padarīja par saviem vergiem un viņi kļuva tik nežēlīgi un pārdroši savā pretīgajā riebīgumā, ka Dievs negribēja viņus vairs ciest virs zemes. Par Bābeles ļaunuma iemeslu Dievs atzīmē nesātību ēšanā un dzeršanā.
Apustulis Pāvils aicina draudzi: “Tāpēc brāļi, es jūs lūdzu caur Dieva apžēlošanām, ka jūs savas miesas nodotu par dzīvu, svētu un Dievam patīkamu upuri. Tā lai ir jūsu prātīgā Dieva kalpošana.” Tātad caur grēcīgu savu tieksmju apmierināšanu cilvēki var padarīt savas miesas nesvētas. Ja viņi ir nesvēti, tad viņi nav derīgi garīgai dievkalpošanai un nav debesu cienīgi. Ja cilvēks grib pieņemt gaismu, kuru Dievs savā žēlastībā dod viņam par veselības reformu, tad patiesība viņu svētos un sagatavos derīgu nemirstībai. Bet ja viņš nicina gaismu un dzīvo pārkāpdams dabas likumus, tad par to viņam ir jācieš sods.
Dievs cilvēku radīja pilnīgu un svētu. Bet cilvēks krita no sava svētā stāvokļa, jo viņš pārkāpa Dieva likumu. Kopš krišanas ātri ir vairojušās slimības, ciešanas un nāve. [163] Un tomēr, neskatoties uz to, ka cilvēks ir apvainojis savu Radītāju, Dieva mīlestība vēl un vēl izlejas pār cilvēci. Viņš ļauj spīdēt gaismai, lai cilvēks varētu redzēt, ka lai dzīvotu pilnīgu dzīvi, viņam jādzīvo saskaņā ar tiem dabas likumiem, kas pārvalda viņa būtni. Tāpēc sevišķi svarīgi cilvēkam ir zināt kā dzīvot, lai savas miesas un gara spēkus varētu izlietot Dievam par godu.
Cilvēkam nav iespējams nodot savu miesu par dzīvu, svētu un Dievam patīkamu upuri, ja viņš, tāpēc ka pasaule tā pieradusi, turpina paciest un piekopt tādus ieradumus, kuri mazina viņa fiziskos, garīgos un tikumiskos spēkus. Apustulis piebilst: “Un nepaliekat šai pasaulei līdzīgi, bet pārveidojaties, savā prātā atjaunodamies, lai jūs varat pārbaudīt, kas ir labais, patīkamais un pilnīgais Dieva prāts.” Jēzus, sēdēdams uz Eļļas kalna, deva saviem mācekļiem norādījumus attiecībā uz zīmēm, kam jānāk pirms Viņa atnākšanas. Viņš saka: “Bet tā kā bija Noa dienās, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. Jo itin kā tie dienās pirms grēku plūdiem rija un plītēja, precējās un laulībā devās, līdz dienai, kad Noa iegāja šķirstā. Un tie neņēma vērā, tiekams plūdi nāca un visus aizņēma, tāpat būs Cilvēka Dēla atnākšana.”
Tie paši grēki, kas izsauca Dieva dusmas pār pasauli Noa dienās, pastāv arī šodien. Vīri un sievas ēšanu un dzeršanu tagad padara par rīšanu un plītēšanu. Šis visur izplatītais grēks, nepareizas ēst kāres apmierināšana, iededzināja cilvēku kaislības Noa dienās un noveda tos vispārējā morālā pagrimumā, līdz viņu pārkāpumi un noziegumi aizsniedza debesis un Dievs plūdos nomazgāja zemi no tās tikumiskās netīrības.
Tie paši rīšanas un plītēšanas grēki tā paralizēja Sodomas iedzīvotāju tikumisko izjūtu, ka noziegumi šajā ļaunajā pilsētā kļuva par vīru un sievu līksmības avotu. Kristus brīdina pasauli: “Gluži kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja, bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja. [164] Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.” Lūk.17,28-30.
Šeit Kristus mums ir atstājis svarīgu mācību. Viņš mūs nav pamudinājis uz laiskumu. Viņa piemērs bija pilnīgi pretējs. Kristus bija nopietns darbā. Viņa dzīvi raksturoja pašaizliedzība, uzcītība, neatlaidība, čaklums un taupība. Viņš gribēja mums atklāt, kādas briesmas draud, ja ēšanu un dzeršanu padara par galveno lietu. Viņš parāda ēst kāres apmierināšanas sekas. Morālie spēki tā novājinās, ka grēks vairs neliekas grēks. Noziegumi kļūst vilinoši un zemas kaislības pārvalda prātu, līdz vispārēja pagrimšana iznīcina labos pamatlikumus un tieksmes un Dievs tiek zaimots. Viss tas ir pārmērīgas ēšanas un dzeršanas sekas. Viņš paskaidro, ka tāds stāvoklis būs Viņa otrās atnākšanas laikā.
Vai cilvēki pieņems brīdinājumu? Vai viņi pieņems gaismu un to izdzīvos, vai arī kļūs par ēst kāres vergiem? Kristus piedāvā mums kaut ko augstāku, par ko rūpēties, nekā tikai: “Ko ēdīsim, ko dzersim un ar ko ģērbsimies?” Ēšanu dzeršanu un ģērbšanos tik tālu pārspīlē, ka tas kļūst par noziegumu un ierindojas starp iepriekš norādītajiem pēdējo dienu grēkiem, par vienu no Kristus drīzās atnākšanas zīmēm. Laiku, naudu un spēkus, kas pieder Kungam, ko Viņš mums uzticējis, izšķiež nevajadzīgos greznos tērpos un baudās, apmierinot samaitāto ēst kāri, kas samazina dzīvības spēkus un izsauc ciešanas un slimības. Nav iespējams nodot savas miesas par dzīvu upuri Dievam, ja tās ir samaitātas un slimas mūsu pašu grēcīgo iegribu apmierināšanas dēļ.
Ir jāmācās, kā ēst, dzert, ģērbties, lai saglabātu veselību. Veselības likumus pārkāpjot rodas slimības, tās ir dabas likumu pārkāpšanas sekas. Mūsu pirmais pienākums, ko esam parādā Dievam, paši sev un saviem līdzcilvēkiem, ir paklausība Dieva likumiem, starp kuriem ir arī veselības likums. Ja esam slimi, tad uzkraujam smagu slogu draugiem un nespējam pildīt savus pienākumus ģimenē un pret kaimiņiem. [165] Un ja dabas likumu pārkāpšanai seko priekšlaicīga nāve, tad mēs sagādājam citiem bēdas un ciešanas, kaimiņiem atņemam palīdzību, kuru mēs tiem sniegtu, ja dzīvotu; savām ģimenēm nolaupām atspaidu un sagādājam bēdas, aplaupām Dievu, jo nevaram vairs kalpot Viņa goda paaugstināšanai, ko Viņš no mums prasa. Vai tad mēs neesam visļaunākie Dieva likuma pārkāpēji?
Bet Dievs ir liels līdzcietībā, žēlsirdīgs, maigs, mīlestības pilns, un kad gaisma nonāk pie tiem, kas savas grēcīgās tieksmes apmierinot sabojājuši veselību un tie pārliecinās par grēku, nožēlo un meklē piedošanu, tad Viņš šo Viņam pasniegto nabadzīgo upuri atzīst par labu un viņus pieņem. Ak, kāda neizteicama žēlastība, ka Viņš neatraida cietušā, nožēlojamā grēcinieka nepareizi izlietotās dzīves atlikumu! Savā žēlastībā Viņš glābj viņu dvēseles kā no uguns. Un kāds mazvērtīgs, nožēlojams upuris mums ir ko upurēt skaidrajam un svētajam Dievam! Nepareizie ieradumi un savu grēcīgo iegribu apmierināšana ir paralizējusi cēlās gara spējas. Tieksmes ir samaitātas, dvēsele un miesa sakropļota.