Lielajam reformas darbam ir jāiet uz priekšu. Veselības institūtu Batl-Krīkā nodibināja, lai atvieglotu ciešanas slimajiem, izplatītu gaismu, pamodinātu interesi un veicinātu reformu. Šīs iestādes pamatlikumi atšķiras no tiem, pēc kuriem vadās jeb kurš cits higiēnisks institūts mūsu zemē. Tā draugu un vadītāju galvenais mērķis nav nauda. Viņi vadās no noteiktiem reliģiskiem principiem, cenšoties izvest dzīvē Bībeles higiēnas noteikumus. Lielākais vairums šāda veida institūtu pamatojas uz citādiem principiem, tie ir konservatīvi, viņu mērķis ir pēc iespējas izpatikt iedzīvotāju vairākumam, un rīkoties tā, lai iegūtu sev vairāk labvēļu un saņemtu vairāk naudas.
Veselības institūts Batl-Krīkā balstās uz stingriem reliģiskiem principiem. [166] Tā vadītāji atzīst Dievu par visu lietu patieso īpašnieku. Ārsti un palīgi raugās uz Viņu pēc padoma un cenšas rīkoties pēc labākās sirdsapziņas, bīstoties Dievu. Šī iemesla dēļ institūts stāv uz drošiem pamatiem. Ja nespēcīgie cietēji slimnieki redzēs, ka vadītāji, saimniecības priekšnieki, ārsti un palīgi bīstas Dievu, tad viņi jutīsies drošāk nekā parastajos institūtos.
Ja tie, kas saistīti ar veselības institūtu Batl-Krīkā, atkāptos no skaidrajiem un augstajiem Bībeles patiesības principiem, lai atdarinātu citu institūtu vadītāju teorijas un praksi, kur tikai ārstē cietēju slimības un kas pastāv tikai naudas dēļ, vadītājiem nestrādājot saskaņā ar augstajiem reliģiskajiem uzskatiem, tad Dievs atņemtu institūtam savas sevišķās svētības. Dievs ir paredzējis, lai šis institūts būtu viens no lielajiem palīglīdzekļiem, kas sagatavotu pilnīgus ļaudis Dievam. Lai šo pilnību sasniegtu, tad vīriem un sievām jābūt fiziski stipriem un garīgi stipriem, lai tie varētu novērtēt augstās Dieva Vārda patiesības, un tiem jānonāk tādā stāvoklī, kur viņi spētu saskatīt savu tikumisko nepilnību. Viņiem jāpieliek nopietnas pūles, lai spētu būt sadraudzībā ar Dievu. Kristus reliģija nav jānobīda aizmugurē, lai meklētu kādas kaut arī vispār atzītas šķiras piekrišanu. Ja patiesības un svētuma standartu pazeminās, tad institūts neizpildīs Dieva nodomu.
Bet mūsu īpatnējās ticības jautājumus nevajadzētu iztirzāt ar slimniekiem. Viņu prātus lieki nevajag uztraukt runājot par lietām, kur mūsu uzskati atšķiras, ja vien viņi paši to nevēlas, un arī tad ir jāievēro liela piesardzība, lai cilvēkus neuztrauktu, uzspiežot tiem mūsu īpatnējo ticību. Veselības institūts nav tā vieta, kur steidzoši būtu jāiztirzā tie mūsu ticības punkti, kuros mēs atšķiramies no visas pārējās reliģiskās pasaules. Institūtā jānotur lūgšanas sapulces, kurās varētu piedalīties visi, kas vēlas, bet Bībeles reliģijā ir pārpilnībā tādi temati, par kuriem varētu runāt, nepieskaroties nevēlamajiem strīdus jautājumiem. [167] Kluss iespaids darīs vairāk nekā atklāts strīds.
Lūgšanas sapulču laikā daži sabata turētāji jutuši vajadzību runāt par sabata jautājumu un trešā eņģeļa vēsti, vai arī jutušies ierobežoti, ja nav varējuši runāt. Tādas jūtas ir raksturīgas aprobežotiem prātiem. Slimnieki, kas nepazīst mūsu ticību, nezina, ko nozīmē “trešā eņģeļa vēsts”. Šo jēdzienu pieminēšana, tos pilnīgi neizskaidrojot, izdara tikai ļaunumu. Mums ļaudis jāuzmeklē tur, kur viņi atrodas, tomēr mēs nedrīkstam upurēt nevienu patiesības pamatlikumu. Lūgšanas sapulce izrādīsies par svētību slimniekiem, ārstiem un to palīgiem. Īsi un saistoši lūgšanu brīži un dievkalpojumi palielinās slimnieku uzticību saviem ārstiem un viņu palīgiem. Darba dēļ nevienu darbinieku nevajadzētu atturēt no šīm sapulcēm, izņemot noteiktus nepieciešamības gadījumus. Viņiem šīs sapulces ir vajadzīgas un viņiem tajās jāpiedalās.
Regulāri notiekošas sapulces slimniekiem iedveš uzticību pret institūtu un rada mājīguma sajūtu. Un tā patiesības sēklai top sagatavots ceļš, lai tā iesakņotos dažās sirdīs. Par šīm sapulcēm sevišķi interesējas tie, kas sevi sauc par kristiešiem, un atstāj labvēlīgu iespaidu arī uz neticīgiem. Pieaug savstarpēja uzticība un mazinās aizspriedumi, daudzos gadījumos tie pat pilnīgi izzūd. Tad viņos pamostas vēlēšanās apmeklēt sabata sapulces. Tur Dieva namā ir vieta runāt par mūsu ticības uzskatiem. Tur sludinātāji var labi izskaidrot tagadējās patiesības svarīgākos jautājumus un Kristus garā, mīlestībā un saudzīgā maigumā iespiest visos atziņu par nepieciešamību paklausīt visām Dieva prasībām, ļaujot Svētajam Garam pārliecināt sirdis.
Man rādīja, ka varētu padarīt vēl lielāku darbu, ja ārsti būtu īsta rakstura vīri, smalkjūtīgi un kas pilnīgi saprastu visu ārstu darbu. Ārstiem vajadzīga liela pacietība, iecietība, laipnība un līdzjūtība, viņiem šīs īpašības nepieciešamas, lai saprastu cietējus, kas ir slimi miesā, un daudzi arī garā. [168] Nav viegli atrast īstos vīrus un sievas, kas būtu derīgi šim darbam un kas cietēju labā strādātu saskanīgi, centīgi un nesavtīgi. Institūtā vajadzīgi vīri, kas bītos Dievu un kalpotu slimajiem prātiem, augstu turēdami veselības reformu, skatoties uz to no reliģiskā viedokļa.
Šai darbā jāiesaistās tādiem, kas svētījušies Dievam un kuru mērķis nav tikai slimību ārstēšana, lai dziedinātu miesu, strādājot līdzīgi vispār pazīstamajiem ārstiem, bet viņiem jābūt garīgi tīriem, lai kalpotu slimajam garam, norādot grēka slimajām dvēselēm uz vienmēr klātesošo dziedinošo līdzekli –Pestītāju, kas ir miris par viņu grēkiem. Slimību novājinātie ļaudis cieš ne vienā vien veidā. Miesas sāpes viņi spēj panest daudz labāk nekā garīgas ciešanas. Daudziem ir aptraipīta sirdsapziņa un viņus var aizsniegt vienīgi ar Bībeles pamatlikumiem.
Kad pie Pestītāja atnesa cietušo paralizēto vīru, likās, ka gadījuma steidzamība nepieļāva vilcināšanos ne uz mirkli, jo nāve jau bija sākusi savu darbu pie viņa miesas. Kad tie, kas viņa gultu nesa, redzēja, ka nevar nokļūt tieši Kristus tuvumā, tad tie bez kavēšanās atplēsa jumtu un nolaida lejā gultu ar tur gulošo triekas slimnieku. Mūsu Pestītājs redzēja un pilnīgi izprata viņa stāvokli. Viņš arī zināja, ka šo nelaimīgo vīru slimā dvēsele nospieda daudz vairāk nekā miesīgās ciešanas. Viņš zināja, ka vislielākā nasta, ko tas mēnešiem ilgi bija nesis, ir grēka nasta. Ļaužu pūlis ar aizturētu elpu gaidīja, kā rīkosies Kristus šinī gadījumā, šķietami tik bezcerīgā, un viņi bija pārsteigti, dzirdot no Viņa lūpām atskanam vārdus: “Ņemies drošu prātu, mans dēls, tavi grēki tev ir piedoti.”
Tie bija visdārgākie vārdi slimā cietēja ausīm, jo grēka nasta tik smagi bija viņu spiedusi, ka viņš nespēja atrast ne mazāko atvieglojumu. [169] Kristus noņem šo nastu, kas tik smagi viņu nomāca. Ņemies drošu prātu, Es, tavs Pestītājs, atnācu piedot grēkus. Cik ātri izmainījās cietēja bālā seja! Cerība stājās drūmā izmisuma vietā un miers un prieks ieņem mokošu šaubu un flegmātiskas grūtsirdības vietu. Un kad garam ir atdota miera un laimes izjūta, tad var aizsniegt arī miesu. No dievišķajām lūpām atskan vārdi: Tavi grēki tev piedoti, celies un staigā. Cenšoties paklausīt gribai, atdzīvojas nedzīvās bālās rokas, pa asinsvadiem plūst veselību dodoša asins straume, pazūd miesas pelēkā krāsa un tās vietā parādās veselīgs sārtums. Locekļi, kuri gadiem ilgi bija atteikušies paklausīt gribai, tagad ir atdzīvināti dzīvei, un izdziedinātais paralizētais vīrs satver savu gultu un iet cauri pūlim uz mājām, slavēdams Dievu.
Šis gadījums dots mums par mācību. Ārstiem, kas vēlas gūt panākumus slimību dziedināšanā, jāzina, kā kalpot slimajam garam. Viņiem var būt spēcīgs iespaids uz labu, ja tie paļaujas vienīgi uz Dievu. Dažus slimniekus jāatbrīvo no sāpēm, pirms var aizsniegt viņu garu. Pēc tam, kad miesa saņēmusi atvieglinājumu, ārsts bieži vien ar lielākām sekmēm var aizsniegt sirdsapziņu, un tad arī sirds ir uzņēmīgāka patiesības iespaidam. Tiem, kas saistīti ar veselības institūtu, draud briesmas, ka viņi var pazaudēt un aizmirst mērķi, kura dēļ SDA ir nodibinājuši šo institūtu un tie var sākt strādāt raugoties no pasaulīgā redzes viedokļa, atdarinot citus institūtus.
Veselības institūtu mūsu vidū nenodibināja ar nolūku iegūt naudu, lai gan nauda ir ļoti nepieciešama sekmīgai institūta tālākai attīstībai. Izdodot līdzekļus, visiem jāievēro taupība, lai naudu neizlietotu nevajadzīgi. Tomēr jāiegulda pietiekoši daudz līdzekļu visos pasākumos, kas cik vien iespējams atvieglotu palīgu un sevišķi ārstu darbu. Un institūta direktoriem vajadzētu izmantot katru iespējamo atvieglinājumu, kas nāktu par labu sekmīgai slimnieku dziedināšanai. [170]
Pret slimniekiem vajadzētu izturēties ar vislielāko līdzjūtību un saudzīgu maigumu. Un tomēr ārstiem jābūt stingriem un viņi nedrīkst pieļaut, ka slimnieki paši noteic savu ārstēšanu. Stingrība no ārstu puses ir vajadzīga slimnieku labā. Bet stingrībai vajadzētu būt savienotai ar goddevīgu laipnību. Nevienam palīgam vai ārstam nevajadzētu strīdēties ar slimniekiem, nedz arī izteikt asus uzbudinošus vārdus un pat tādus nē, kas nebūtu vislaipnākie, kaut arī slimnieka izturēšanās tādus izaicinātu.
Viens no veselības institūta lielajiem mērķiem ir norādīt grēku slimajām dvēselēm uz Lielo Ārstu, patieso veselības avotu, un vērst viņu uzmanību uz reformas nepieciešamību, skatoties no reliģiskā viedokļa, lai turpmāk viņi vairs nepārkāptu Dieva likumus, izdabājot savām grēcīgām iegribām. Ja atmodīsies slimnieku morāliskā iejūtība un viņi ieraudzīs, ka ir grēkojuši pret savu Radītāju, izsaucot pār sevi slimību un padodoties ēst kārei un pazemojošām kaislībām, tad atstājot veselības institūtu, viņi tur neatstās savus pamatlikumus, bet ņems tos līdz un būs patiesi veselības reformētāji savās mājās. Ja morālā iejūtība būs atmodināta, tad slimnieki savas sirdsapziņas pārliecību apņemsies izdzīvot, un ja viņi ieraudzīs patiesību, tad viņi tai paklausīs. Izdzīvojot patiesību, kuru viņi atzinuši kā labu, tie parādīs patiesu un skaistu neatkarību. Un ja gars būs saskaņā ar Dievu, tad arī miesas stāvoklis būs daudz labāks.
Uz draudzi Batl-Krīkā gulstas vislielākā atbildība, lai tā dzīvotu un staigātu gaismā un saglabātu savu skaidrību un atšķirtību no pasaules, lai tās iespaidam būtu pārliecinošs spēks uz tiem, kas apmeklē mūsu sapulces. Ja Batl-Krīkas draudze būs nedzīvs ķermenis, pilna lepnuma, pacēlusies pāri patiesas dievbijības vienkāršībai, tiekdamās līdzināties pasaulei, tad tās iespaids dzīs prom no Kristus un padarīs bezspēcīgas vissvinīgākās un vissvarīgākās Bībeles patiesības. [171] Šīs draudzes locekļiem ir izdevība gūt labumu no veselības institūta ārstu priekšlasījumiem. Viņi var iegūt paskaidrojumus par veselības reformas lielo mērķi, ja vien viņi to vēlas. Un tomēr Batl-Krīkas draudze, kas tik stipri apliecina savu ticību patiesībai, atrodas tālu aiz citām draudzēm, kurām nav bijušas tik augstas priekštiesības. Draudzes nevērība par veselības reformu dotās gaismas izdzīvošanu, atņem drosmi veselības institūta ārstiem un šīs iestādes draugiem. Ja draudze parādītu lielāku interesi par reformu, kuru Dievs pats tai ir devis, lai sagatavotos uz Viņa nākšanu, tad tās iespaids būtu desmitkārt lielāks, nekā tas ir tagad.