Man rādīja tavu darbu Jovā. Sakrāšanā ar Kristu tur tev bija pilnīga neveiksme. Tu satrauci, samulsināji un izklīdināji nabaga avis. Tev bija dedzība, bet tā nesaskanēja ar atzīšanu. Tu nestrādāji mīlestībā, bet stingrībā un bardzībā. Tu izturējies valdonīgi un uzstādīji augstas prasības. Tu nestiprināji vājos un nepārsēji ievainotos. Tavs neprātīgais skarbums izstūma dažus no ganāmā pulka, ko nekad vairs nevarēs aizsniegt un atvest atpakaļ. Vārdi īstā laikā līdzinās zelta āboliem sudraba traukā. Turpretī nepiemēroti vārdi nes zaudējumu. To iespaids līdzinās postošai krusai.
Tu biji nepacietīgs, kad brālis V tevi ierobežoja ar brīdinājumiem, padomiem un nosodījumiem. Tu domāji, ka ja tu būtu bijis brīvs un drīkstētu pats rīkoties, tad būtu varējis padarīt labu un lielu darbu. Tomēr tavas sievas iespaids ir stipri samazinājis tavu derīgumu. Tu neesi labi valdījis pār savu namu, tu neesi pavēlējis savam namam pēc sevis. Tu domāji, ka saproti pats kā rīkoties savas mājas lietās. Bet kā tu esi piekrāpts! Tu bieži esi sekojis sava gara pamudinājumiem un rezultāts bija sarežģījumi un grūtības, kas savukārt aptumšoja tavu uztveri un novājināja garīgi tā, ka tavs darbs ir iezīmējies ar lieliem trūkumiem. [110]
Brāļu R un S darbs bija pāragrs, sasteigts. Šiem brāļiem acu priekšā bija viņu pagātnes piedzīvojumi ar tās kļūdām un tiem vajadzēja viņus pasargāt no tāda darba uzņemšanās, kura izpildīšanai tie nav sagatavoti. Tur bija daudz ko darīt. Tā bija smaga vieta, lai tur paceltu draudzi. Viņus apņēma naidīgas ietekmes. Katru soli uz priekšu vajadzēja likt sevišķi uzmanīgi un ar lūgšanām pilnām pārdomām.
Šie divi brāļi bija brīdināti un atkārtoti norāti par neapdomīgu rīcību un viņiem nevajadzēja uzņemties šo atbildību. Ak, cik daudz labāk Dieva lietai būtu, ja viņi strādātu jaunos laukos. …atrodas sātana krēsls tāpat kā citās bezdievīgās pilsētās, un viņš cīņā ir viltīgs ienaidnieks. Sabata turētāju vidū atrodas dumpīgi, nemierīgi elementi, kas bija par kavēkli darbā. Bet vārdiem un darbiem ir savs īpašs laiks, zelta izdevība, kura izlietota uzrādīs vislabākos rezultātus darba tālākai turpināšanai. Ja apstākļiem atļautu pilnīgāk attīstīties, pirms tos aizskar, tad nemierīgie, nesvētījušies locekļi būtu atdalījušies un neizveidotos pretī runātāju grupa. Ja vien iespējams no tā vajadzētu izsargāties. Draudzei labāk ir paciest daudz traucējumu un audzināt pacietību, nekā steigties dzīt uz priekšu notikumus un pamodināt cīņas garu. Kas tiešām mīl patiesību patiesības pašas dēļ, tiem savu ceļu vajadzētu iet, paturot acu priekšā Dieva godību un ļaut lai patiesības gaisma apspīd arī visus citus. Viņi var sagaidīt, ka nekārtības mīlētāji viņu vidū un neapmierinātie sagādās tiem bēdas. Sātans mierīgi neskatīsies, ka radīsies cilvēku grupa, kas aizstāvēs patiesību un izklīdinās māņus un maldu mācības. [111] Viņa dusmas aizdegsies un viņš uzsāks karu pret tiem, kas tur Dieva baušļus un kam ir Jēzus ticība. Bet tāpēc uzticīgiem nevajadzētu kļūt nepacietīgiem vai mazdūšīgiem. Šīm lietām patiesos ticīgos vajadzētu ietekmēt būt vēl modrākiem, uzmanīgākiem un pamudināt vēl vairāk lūgt, lai kļūtu vēl maigāki, līdzcietīgāki un mīlošāki pret tiem, kas tik stipri maldās attiecībā uz mūžīgām lietām. Kā Kristus ir panesis un turpina panest mūs ar mūsu kļūdām, tā mums vajadzētu panest tos, kas pārbauda mūsu pacietību. Vai pašaizliedzīgā un sevi upurējošā Jēzus sekotājiem nevajadzētu līdzināties savam Kungam? Kristiešu sirdīm vajadzētu būt laipnām un iecietīgām.