“Man liels darbs darāms”, sacīja Nehemija, “ka es nevaru noiet, kāpēc šis darbs lai kavējas, man to pametot un noejot pie jums.”
1875. gada janvārī man rādīja, ka Dieva ļaudīm ne uz acumirkli nevajadzētu samazināt savu modrību un piesardzību. [Ar prieku šeit gribas pasvītrot žēlastības pilno Svētā Gara darbu pie māsas Vaitas tieši 1875. gada 3. janvārī, jo tad viņa bija saslimusi ar smagu gripu un jau veselu nedēļu bija saistīta pie gultas, tā kā pat veselības institūta ārsti bija par viņu norūpējušies. Atrodoties šādā stāvoklī, viņa sekoja Jēkaba grāmatas 5. nodaļā dotajiem norādījumiem un pēc ilgstošas ticības cīņas, līdzīgi vīram evaņģēlijā, kas izstiepa savu nokaltušo roku, viņa tika atbrīvota no sāpēm un slimības un drīz vien bija parādīšanā, kas ilga desmit minūtes. Tad viņa apģērbās, lai ietu uz sapulci, gāja uz draudzi, runāja divdesmit minūtes uz sapulcē esošajiem ļaudīm un devās mājup. Kopš tā laika viņa daudz ir rakstījusi un brīvi runājusi uz ļaudīm. Pašlaik viņa gatavojas garākam ceļojumam uz Klusā okeāna piekrasti – J.W. pirmajā iespiedumā] Sātans mums seko. Viņš ar savām kārdināšanām ir nolēmis pārvarēt ļaudis, kas tur Dieva baušļus. Ja mēs viņam nedosim sev pieeju un atsitīsim viņa izgudrojumus, palikdami stipri ticībā, tad mums būs spēks atstāt visu netaisnību. Tiem, kas tur Dieva baušļus, būs uz zemes iespaids un spēks, ja viņi izdzīvos tiem doto gaismu un priekšrocības. Viņi var būt dievbijības paraugi, svēti sirdī un sarunās. Nebūsim bezrūpīgi, nemitēsimies būt modri un lūgt. Tuvojoties laikam, kad Kristus parādīsies debesu padebešos, sātana kārdināšanas pār Dieva baušļu turētājiem nāks ar vēl lielāku spēku, jo viņš zina, ka viņam ir maz laika. [571]
Sātans savu darbu paveiks caur saviem aģentiem. Sludinātāji, kas ienīst Dieva likumus, izlietos katru līdzekli, lai vadītu dvēseles projām no patiesības un uzticības Dievam. Mūsu visrūgtākie ienaidnieki būs starp pirmās dienas adventistiem. Viņu sirdis ir pilnas apņemšanās karot ar tiem, kas tur Dieva baušļus un kam ir Jēzus ticība. Šie ļaudis domā, ka runāt, rakstīt un strādāt, lai apliecinātu pret mums visrūgtāko naidu, ir tikums. Godīga rīcība vai taisnība no viņiem nav sagaidāma. Daudzi no tiem izdvesīs rūgtu un ārkārtīgu naidu pret tiem, kas tur Dieva baušļus. Mūs apmelos un attēlos nepareizi, visi mūsu motīvi un rīcība tiks pārprasti un uzbruks mūsu raksturiem. Šādā veidā atklāsies pūķa dusmas. Bet es redzēju, ka mums ne mazākā mērā nevajadzētu būt mazdūšīgiem. Mūsu spēks ir Jēzū, mūsu Aizstāvī. Ja mēs pazemībā uzticēsimies Dievam un stipri turēsimies pie Viņa apsolījumiem, tad Viņš mums dos žēlastību un debesu gudrību, lai pretotos visām sātana viltībām, un izietu kā uzvarētāji.
Pēdējā parādīšanā es redzēju, ka mūsu iespaids nepalielināsies un mēs nebūsim Dievam patīkamāki, atmaksājot viņiem, vai nolaižoties līdz viņu līmenim, lai stātos pretī viņu apmelojumiem. Tie ir tādi, kas ķersies pie katra veida krāpšanas un rupjiem meliem, lai sasniegtu mērķi un maldinātu dvēseles un mestu kauna traipus uz Dieva likumiem un tiem, kas ar mīlestību šiem likumiem paklausa. Viņi atkal un atkal atkārtos vispretrunīgākos un zemiskākos melus, līdz viņi paši sāks ticēt, ka tā ir patiesība. Šie ir visstiprākie argumenti, kurus viņi var izlietot pret ceturtā baušļa Sabatu. Mums nevajadzētu ļauties jūtām un novērsties no pasaules brīdināšanas darba.
Man rādīja Nehemijas gadījumu. Viņš strādāja pie Jeruzalemes mūra uzcelšanas, un Dieva ienaidnieki bija apņēmušies gādāt, lai šos mūrus neuzceltu. [572] “Kad nu Sanballats un Tobija un arābi un amonieši un azdodieši dzirdēja, ka Jeruzalemes mūris jau bija augsti uzcelts un ka robus jau aizpildīja, tad tie ļoti apskaitās. Un tie sametās visi uz vienu roku nākt un karot pret Jeruzalemi un postīt to.”
Šinī gadījumā naida un pretestības gars pret izraēliešiem veidoja vienības saiti un radīja savstarpējas simpātijas dažādu cilvēku starpā, kas citā gadījumā varbūt paši cīnītos viens pret otru. Tas labi aino bieži redzamo parādību mūsu dienās, vienību starp dažādu ticības pārliecību cilvēkiem, lai tikai nostātos pret tagadējo patiesību. Šo cilvēku vienīgā kopības saite, šķiet ir pūķim līdzīgās īpašības viņu raksturā – rūgtums, naids pret atlikušajiem, kas tur Dieva baušļus. Tas sevišķi redzams pirmās dienas, nevienas dienas adventistos un tajos, kam visas dienas vienādas, kuri, kā redzams, ir palikuši slaveni ar savstarpēju naidu un apmelojumiem, kad viņiem atliek laiks no viņu pūlēm visādos veidos nepareizi attēlot un apmelot Septītās dienas adventistus.
“Bet mēs pielūdzam savu Dievu un likām sardzi pret tiem dienām un naktīm viņu dēļ.” Mums pastāvīgi draud briesmas kļūt pašapmierinātiem, paļaujoties uz savu gudrību un nedarot Dievu par mūsu stiprumu. Nekas tā neuztrauc sātanu, kā, ja mēs zinām viņa plānus, nodomus. Ja mēs sapratīsim mums draudošās briesmas, tad izjutīsim arī vajadzību pēc lūgšanām kā Nehemija un līdzīgi viņam, iegūsim to drošo patvērumu, kas mums dos drosmi un mieru briesmās. Ja mēs esam bezrūpīgi un vienaldzīgi, tad sātans ar savu viltību noteikti mūs uzvarēs. Mums jābūt modriem un piesardzīgiem. Līdzīgi Nehemijam, meklējot patvērumu lūgšanās, noliekot Dieva priekšā visas mūsu grūtības un nastas, mums tomēr nevajadzētu iedomāties, ka pašiem mums nekad nav jādara. Mums ir jālūdz, bet tikpat ļoti vajadzīga arī modrība un uzmanība. Mums jāseko pretinieka darbam, lai viņi negūtu priekšrocības un nepieviltu dvēseles. Kristus gudrībā mums jācenšas izjaukt viņu nodomus, bet tanī pašā laikā mēs nedrīkstam pieļaut, ka viņi mūs atrauj no mūsu lielā darba. Patiesība ir stiprāka par meliem. Taisnība ņems virsroku par netaisnību.
Kunga ļaudis cenšas aizpildīt plaisas, kas sistas Dieva likumos. “Tu uzcelsi vecās posta vietas, tu atjaunosi agrāko cilšu pamatus, un tevi sauks par plaisu pielīdzinātāju un par apdzīvojamu vietu atjaunotāju. Kad tu atturi savu kāju no sabata pārkāpšanas un nedari Manā svētā dienā pēc savas patikas, bet nosauc dusas dienu par svētu prieku un par Tā Kunga svēto dienu un to turi godā, neizlietodams to saviem ceļiem, sava veikala nokārtošanai un tukšām valodām, tad Tas Kungs būs tavs prieks, Es tevi vadīšu zemes augstumos un tev došu tava tēva Jēkaba mantojumu, jo Tā Kunga mute tā ir runājusi.” (Jes. 58:12-14)
Tas uztrauc mūsu ticības ienaidniekus un viņi izlieto katru līdzekli, lai aizkavētu mūs darbā. Un tomēr nolauztie mūri pastāvīgi un droši ceļas aizvien augstāk. Pasaule tiek brīdināta un daudzi atgriežas, lai vairs nemīdītu kājām Jehovas Sabatu. Dievs ir ar šo darbu, un cilvēks to nevar apturēt. Dieva eņģeļi sadarbojas ar Viņa kalpu pūlēm, un darbs pastāvīgi iet uz priekšu. Līdzīgi Jeruzalemes mūru cēlājiem mums būs jāsastopas ar visāda veida pretestību, bet ja mēs būsim modri, lūgsim un strādāsim, līdzīgi viņiem, tad Dievs mūsu vietā izcīnīs kauju un dos mums dārgas uzvaras.
Nehemija “… pieķērās Kungam un neatstājās no paklausības Viņam, bet turējās Viņa pavēlēs, ko Kungs Mozum bija pavēlējis, un Kungs bija ar viņu.” Atkārtoti tika sūtīti vēstneši, uzaicinot Nehemiju uz sarunām, bet viņš atteicās ar tiem satikties. Izteica nekaunīgus draudus, ko viņi nodomājuši darīt un sūtīja vēstnešus, lai uzrunātu pie būves strādājošos ļaudis. Tie glaimoja un centās pārliecināt, apsolīja mūra cēlājiem ierobežojumu atcelšanu un brīnišķīgas priekšrocības, ja tie savas intereses savienotu ar viņu interesēm un pārtrauktu mūra celšanas darbu.
Bet ļaudīm bija pavēlēts neielaisties ar ienaidnieku pārrunās un neatbildēt viņiem ne vārda, lai viņi no vārdiem neiegūtu priekšrocības. [574] Turpināja draudēt un izsmiet. Viņi sacīja: “Kad tur lapsa uzlēks, gan tā viņu akmens mūri nogāzīs!” Sanballats apskaitās un ļoti sašuta un apsmēja jūdus. Bet Nehemija lūdza: “Klausi, ak Kungs, mūsu Dievs, kā mēs esam nievāti un atgriez viņu nievāšanu uz viņu galvām.”
“Un es sūtīju vēstnešus pie tiem un liku sacīt: man liels darbs darāms, ka es nevaru nonākt, kāpēc šim darbam būs kavēties, man to atstājot un noejot pie jums?” Tad tie gan četras reizes pie manis sūtīja ar to pašu valodu, un es sūtīju pie tiem atpakaļ ar šo pašu valodu. Tad Sanballats piektā reizē pie manis sūtīja savu puisi tāpat ar neaiztaisītu vēstuli rokā.”
No adventistiem, kas nostājas pret Dieva baušļiem, mēs sastopam visnežēlīgāko pretestību. Bet, līdzīgi Jeruzalemes mūru cēlājiem, mums nevajadzētu pieļaut, ka baumas, vēstneši, kas uzaicina uz pārrunām vai strīdu, biedējoši draudi, melu publicēšana vai citas viltības, uz ko sātans spēj uzkūdīt, mūs novērstu no darba un to aizkavētu. Mūsu atbildei vajadzētu būt: “Mēs darām lielu darbu un nevaram noiet.” Reizēm mēs apmulsīsim, nezinādami, kā rīkoties, lai aizsargātu Dieva lietas godu un aizstāvētu Viņa patiesību.
Nehemijas rīcības veidam vajadzētu atstāt uz mūsu prātu stipru iespaidu, lai mēs zinātu, kā rīkoties, sastopoties ar šādiem pretī runātājiem. Mums visas lietas vajadzētu pienest Kungam lūgšanā, kā Nehemija pazemīgā garā pienesa Kungam savu lūgumu. Viņš pieķērās Kungam nešaubīgā ticībā. Šis ir tas ceļš, pa kuru arī mums jāiet. Laiks ir par dārgu, lai Dieva kalpi to izlietotu savu raksturu aizstāvēšanai, ko nomelno tie, kas ienīst Kunga Sabatu. Mums nešaubīgā uzticībā jāiet uz priekšu ticot, ka Dievs savai patiesībai dos lielas un dārgas uzvaras. Pazemībā, lēnprātībā un skaidrā dzīvē, paļaujoties uz Jēzu, atklāsies pārliecinošs spēks, ka mums ir patiesība.
Mēs pilnībā neizprotam savu priekštiesību iegūt ticību un paļāvību, kāda mums varētu būt Dievā; un lielās svētības, kuras ticība mums dotu. [575] Mūsu priekšā ir svarīgs darbs. Mums jākļūst tikumiski derīgiem priekš Debesīm. Mūsu vārdiem un piemēram ir jārunā uz pasauli. Dieva eņģeļi uzcītīgi strādā, kalpodami Dieva bērniem. Mums doti dārgi apsolījumi, ja mēs paklausīsim Dieva prasībām. Debesis ir pilnas ar visbagātākajām svētībām, kas visas gaida, lai tiktu mums līdzdalītas. Ja mēs izjutīsim savu vajadzību un iesim pie Dieva vienkārši, sirsnīgi un nopietnā ticībā, tad mēs tiksim vesti ciešā savienībā ar Debesīm un būsim par gaismas vadiem pasaulei.
Ir vajadzīgs, lai bieži atskanētu brīdinājums: “Esiet skaidrā prātā, esiet nomodā, jo jūsu pretinieks, velns, staigā apkārt kā rūcošs lauva, meklēdams, kuru tas varētu aprīt.”