Bērnu daba ir mīloša un iejūtīga. Viņus viegli var iepriecināt un viegli padarīt nelaimīgus. Ar maigu un tomēr stingru audzināšanu, kas izpaužas mīļos vārdos un darbos, mātes savus bērnus var piesaistīt sev. Parādīt bardzību un būt pret bērniem pārāk prasošiem ir liela kļūda. Katras ģimenes audzināšanai un kārtības uzturēšanai ir vajadzīga vienmērīga noteikta kārtība un kaislību neiespaidota uzraudzība. Izsakiet savas pavēles klusi un mierīgi, rīkojaties apdomīgi un ko esat teikuši, to izpildiet bez novirzīšanās.
Jums atmaksāsies mīlestības parādīšana satiksmē ar bērniem. Neatgrūžiet viņus, ja jums nav interese par viņu bērnišķīgajām rotaļām, viņu priekiem un bēdām. Jūsu piere lai nekad nesavelkas īgnuma krunkās, lai neviens skarbs vārds nenāk pār jūsu lūpām. Dievs visus tādus vārdus ieraksta savā piemiņas grāmatā. Skarbi vārdi ievelk raksturā rūgtas līnijas un ievaino bērnu sirdis, un reizēm šīs vainas ir grūti dziedināmas. Bērni ir ļoti jūtīgi pret vismazāko netaisnību, un tās iespaidā daži kļūst mazdūšīgi un negrib uzklausīt ne skaļo pavēlošo balsi, ne arī uztraucas par piedraudētiem sodiem. Vecāku nepareizās audzināšanas dēļ bērnu sirdīs pārāk bieži nostiprinās sacelšanās tieksmes, kur pretī pareizi izturoties bērni būtu attīstījuši labus un līdzsvarotus raksturus. [533] Māte, kas visā pilnībā nevalda pati pār sevi, nav derīga bērnu audzināšanā.
Brāli M ir iespaidojusi sievas pašpārliecība. Zināmā mērā viņš kļuvis tai līdzīgs, savtīgs, tāpat kā viņa. Viņa prātu gandrīz pilnīgi aizņem jēdziens “man un mans”, izslēdzot citas, nesalīdzināmi svarīgākas lietas. Viņš neieņem ģimenē tēva un vadītāja vietu un bez aizspriedumiem neizturas vienlīdzīgi pret visiem bērniem. Viņa sieva nav īsta māte viņa bērniem bāreņiem un tāda arī nebūs nākotnē, ja nepārveidos savu raksturu. Brālis M. kā savu bērnu tēvs nav izturējies tā, kā Dievs to vēlas. Šie, bez mātes palikušie bērni, ir Dieva mazie, kas dārgi Viņa acīs. Brāļa M. raksturs no dabas ir maigs, smalks, mīlošs, augstsirdīgs un iejūtīgs, bet viņa sieva ir tieši pretēja. Lai gan viņam vajadzēja darīt sievas raksturu maigāku, taču noticis citādi; sieva iespaidojusi viņu.
Viņš domā, ka miera labā nav jāpieskaras tādām lietām, kas satrauc garu. Viņš ir mācījies atzīt, ka nav sagaidāma viņas uzskatu pakļaušana. Viņa grib valdīt, par katru cenu viņa savu gribu izvedīs dzīvē. Ja viņi abi nopietni necentīsies mainīties, tad nekad neiegūs mūžīgo dzīvību, viņi ir saņēmuši gaismu, bet izturējušies pret to nevērīgi un nav tai sekojuši. Savtīga pasaules mīlestība ir notrulinājusi viņu uztveres spēju un nocietinājusi viņu sirdis. J. ir jāsaprot, ka viņai jāatmet savtīgums un jāpārvar sava griba un raksturs, lai varētu iemantot Debesis. Ar tādu raksturu, kāds viņai ir tagad, tā sabojātu visas Debesis. Es brīdinu māsu J., lai viņa nožēlo grēkus un atgriežas. Sava Kunga vārdā es viņu uzaicinu bez kavēšanās atmosties no trulās vienaldzības, lai ņemtu vērā Uzticīgā Liecinieka padomu un no sirds atgrieztos; jo viņas dvēsele ir apdraudēta.
Dievs ir žēlsirdīgs. Viņš grib pieņemt salauztas sirds un sagrauzta gara upuri. Vai māsa J. līdzīgi levītam un priesterim grib sevi aizbildināt, ka nav redzējusi un pamanījusi citu sāpes, un vēlēsies paiet garām pa ceļa otru malu? [534] Dievs prasīs no viņas norēķinu par novārtā atstātajiem pienākumiem, kur viņa pret nelaimīgajiem nav izturējusies līdzjūtīgi un maigi. Viņa netur Dieva baušļus, kas skaidri norāda pienākumu pret savu tuvāko. Rakstu mācītājam Kristus sacīja: “Dari to un tu dzīvosi.” Nevērība pienākumos pret tuvāko nesīs mūžīgās dzīvības zaudējumu.