[510] Man rādīja, ka mūsu telšu sanāksmēs izteiktajiem spiedošajiem aicinājumiem pēc līdzekļiem ir bijuši bēdīgi rezultāti. Spiediens ir bijis pārāk stiprs. Daudzi pārtikuši cilvēki nedarītu nekā, ja viņu sirdis neskartu un neatkausētu viņiem doto liecību iespaids. Bet nabadzīgie ir jutušies dziļi saviļņoti un dvēseles vienkāršajā sirsnībā apsolījuši līdzekļus, ko viņu sirdis bija gatavs dot, bet ko viņi tomēr nespēja iemaksāt. Patiesībā šie spiedošie aicinājumi pēc līdzekļiem uz dažu cilvēku prātiem atstājuši nepareizu iespaidu. Daži ir sapratuši, ka nauda ir mūsu vēsts smaguma punkts. Daudzi ir aizgājuši mājup svētīti, jo viņi bija ziedojuši Dieva darbam. Tomēr labāk ir iegūt līdzekļus labprātīgu ziedojumu ceļā, nekā neatlaidīgi tos prasot mūsu lielajās sanāksmēs. Ja visi paklausīgi sekotu sistemātiskas došanas plānam un ja mūsu iespieddarbu un misijas darbinieki būtu uzticīgi savā darba nozarē, tad mantu nams būtu labi apgādāts bez šiem spiedošiem aicinājumiem plašajās sanāksmēs.
Tomēr pienākumi pildīti ļoti nolaidīgi. Daudzi ir atturējuši līdzekļus, ko Dievs pieprasa kā savus, un tā tie ir apkaunojuši Dievu. Viņu savtīgās sirdis nav devušas Dieva prasīto desmito no visiem saviem ienākumiem. Tie arī nav piedalījušies ikgadējās sanāksmēs ne ar saviem labprātīgajiem upuriem, ne ar pateicības, ne arī nozieguma upuriem. Daudzi nākuši Kunga priekšā ar tukšām rokām. “Vai gan cilvēks Dievu var apkrāpt, kā jūs mani apkrāpjat? Un jūs sakāt; kā mēs tevi apkrāpjam? – Ar desmito un ar cilājamo upuri. Tāpēc jūs esat ar lāstu nolādēti, ka jūs mani apkrāpjat, visi ļaudis kopā. Nesiet pilnu desmito mantu namā, un pārbaudiet jel mani, tā saka Kungs Cebaot, vai es jums neatvēršu debesu logus un jums nedošu svētības pārpārēm.”
Grēks paliek uz mums, uz visu tautu, ja mēs ļoti nopietni necentīsimies uzzināt, kas ir tie, kas devuši dāvanas dažādajiem pasākumiem, bet kas tomēr ir pārāk trūcīgi, lai kaut ko dotu. [511] Visu to, ko viņi savas dvēseles labprātībā ir devuši, vajadzētu atgriezt tiem atpakaļ līdz ar papildus dāvanām, lai atvieglotu viņu vajadzības. Līdzekļu savākšanā ir pielaistas galējības. Uz daudzu prātiem tas atstājis sliktu iespaidu. Spiedošie aicinājumi nav vislabākais līdzekļu iegūšanas plāns. Vienaldzības dēļ nav parādīta vajadzīgā intereses par trūcīgajiem un nav atdotas atpakaļ viņu dāvanas, lai tie neciestu dzīvei nepieciešamās vajadzībās. Neievērojot pienākumu iepazīties ar trūcīgo vajadzībām un atvieglojot viņu trūkumu, atdodot atpakaļ līdzekļus, kurus viņi devuši Dieva darba sekmēšanai, mēs nevērīgi izturamies pret mūsu Pestītāju viņa svēto personā.