Mēs vēlamies, lai Kunga kalpi būtu strādnieki. Dvēseļu brīdināšanas darbam nevajadzētu tikt ierobežotam, uzliekot to vienīgi sludinātājiem, bet brāļiem, kuru sirdīs ir patiesība un kuru iespaids mājās ir bijis labs, vajadzētu just, ka uz tiem gulstas atbildība ziedot daļu no sava laika, lai ietu pie kaimiņiem un tuvākajās pilsētās par misionāriem priekš Dieva. Tiem līdzi vajadzētu ņemt mūsu rakstus, iesaistīties sarunās un Kristus Garā lūgt kopā ar tiem un par tiem, kurus viņi apmeklē. Šis darbs atmodinās pestīšanas un reformācijas garu.
Jau gadiem ilgi Kungs vērš savu ļaužu uzmanību uz veselības reformu. Tā ir liela sagatavošanās darba daļa uz Cilvēka Dēla atnākšanu. Jānis Kristītājs gāja Elijas garā un spēkā, lai sagatavotu Kungam ceļu un piegrieztu ļaudis patiesai gaismai. Viņš pārstāvēja tos, kas dzīvo šinīs pēdējās dienās, kam Dievs ir uzticējis svētās patiesības, lai tās atklātu ļaudīm un sagatavotu ceļu Kristus otrai atnākšanai. [62] Jānis bija reformētājs. Eņģelis Gabriēls tieši no debesīm pamācīja par veselības reformu Jāņa tēvu un māti. Viņš sacīja, ka tas nedrīkst dzert vīnu, ne arī stiprus dzērienus un ka tas no dzimšanas būs pildīts ar Svēto Garu.
Jānis atšķīrās no draugiem un no dzīves greznības. Viņa drēbju vienkāršība, no kamieļvilnas austs tērps, bija pastāvīgs pārmetums jūdu priesteru un visas tautas izšķērdībai un ārišķīgam greznumam. Viņa diēta tīri veģetāra, sastāvoša no baltām Amerikas (neīstām) akācijām (locusts) un kameņu medus, bija pārmetums apetītes izlutināšanai un nesātībai, kas visur valdīja. Pravietis Malahija ziņo: “Redzi, Es jums sūtu pravieti Eliju, pirms nāks Kunga lielā un bijājamā diena. Un viņš atgriezīs tēvu sirdis pie bērniem un bērnu sirdis pie tēviem.” Šeit pravietis apraksta darba raksturu. Kas sagatavo ceļu Kristus otrai atnākšanai, tie ir attēloti ar uzticīgo Eliju, kā Jānis nāca Elijas garā, lai sagatavotu ceļu Kristus pirmajai atnākšanai. Lielajai reformas lietai ir jāiztirzā un jāpamodina sabiedriskā doma. Ar vēsti jāsavieno atturība visās lietās, lai atgrieztu Dieva ļaudis no viņu elku dievības, nesātības un no izšķērdības apģērbā un citās lietās.
Pašaizliedzība, pazemība un atturība, ko prasa no taisnajiem, kurus Dievs sevišķā kārtā vada un svētī, ir jāatklāj ļaudīm pretstatā neprātīgajiem, veselību postošajiem ieradumiem pie tiem, kuri dzīvo šajā izvirtību laikmetā. Dievs ir rādījis, ka veselības reforma ir tikpat cieši savienota ar trešā eņģeļa vēsti kā roka ar ķermeni. Nekur citur nav atrodams tik daudz cēloņu fiziskai un morālai izvirtībai kā tieši šīs svarīgās lietas neievērošanā. Kas padodas apetītei un kaislībām un aizver savas acis pret gaismu, baidīdamies ieraudzīt savus grēkus, apmierinot tieksmes, no kurām tie nevēlas atteikties, ir vainīgi Dieva priekšā. Kas novēršas no gaismas vienā prasībā, tas nocietina savu sirdi, lai neievērotu gaismu arī citās lietās. [63] Kas pārkāpj morāles pienākumus ēšanas un ģērbšanās jautājumos, tas sagatavo ceļu Dieva prasību pārkāpšanai attiecībā uz mūžības interesēm. Mūsu miesa nepieder mums pašiem. Dievs no mums prasa, lai mēs rūpētos par dzīvokli, kuru Viņš mums ir devis, lai savas miesas mēs varētu nodot Viņam par dzīvu, svētu un patīkamu upuri. Mūsu miesa pieder Dievam, kas to ir darījis, un mūs saista pienākums kļūt saprātīgiem attiecībā uz vislabākajiem līdzekļiem, lai to pasargātu no novājināšanas un sabrukuma. Ja mēs novājinām savu miesu, apmierinot tieksmes, izdabājot apetītei un ģērbjoties pēc modes, kas kaitīga veselībai, vēlēdamies saskaņoties ar pasauli, tad mēs kļūstam par Dieva ienaidniekiem.
Brālis un māsa K. nav vērtējuši gaismu par veselības reformu. Viņi nav sapratuši, ka tai jābūt savienotai ar trešo vēsti. Aizgādība Dieva ļaudis ir vadījusi ārā no pasaules neprātīgajām ierašām, prom no padošanās apetītei un kaislībām, lai tie ieņemtu savu vietu uz pašaizliedzības platformas un kļūtu atturīgi visās lietās. Ļaudis, kurus vada Dievs, būs sevišķi ļaudis. Viņi nelīdzināsies pasaulei. Sekodami Dieva vadībai, tie piepildīs Viņa nodomus un pakļaus savu gribu Viņa gribai. Kristus mājos viņu sirdīs. Dieva templis būs svēts. Jūsu miesa, saka apustulis, ir Svētā Gara mājoklis. Dievs neprasa, lai Viņa bērni aizliegtu sevi, kaitējot savam fiziskajam spēkam. Viņš prasa, lai tie, paklausot dabas likumiem, saglabātu savu fizisko veselību. Dabas dotais ceļš ir tas, uz kuru Viņš griež mūsu uzmanību, un tas ir pietiekoši plats ikvienam kristietim. Dievs ar izšķērdīgu roku mūs apgādājis ar dažādām bagātām balvām mūsu iztikai un priekam. Bet pavēlot, lai mēs izmērojam dabīgo apetīti, kas saglabās mūsu veselību un paildzinās dzīvi. Viņš ierobežo ēst kāri. Viņš saka; sargies, savaldies, aizliedzies nedabīgā ēst kārē. Ja mēs izveidojam nepareizu apetīti, tad mēs pārkāpjam savas būtnes likumus un uzņemamies atbildību par miesas nepareizo lietošanu un slimību izsaukšanu pār sevi.
Elijas gars un spēks pamodināja sirdis uz reformu un vadīja tās pie patiesas gudrības. Brālis un māsa K. nav pievērsušies veselības reformai, neskatoties uz pierādījuma daudzumu, kurus Dievs par šo lietu devis. Patiesā reliģijā galvenais ir pašaizliedzība. Kas nav mācījušies aizliegt sevi, tiem trūkst dzīvas, praktiskas dievbijības. Mēs nevaram sagaidīt neko citu kā tikai to, ka reliģijas prasības aizskars mūsu dabīgās jūtas un pasaulīgās intereses. Šis darbs Kunga Vīna kalnā ir jāveic katram. Neviens no tā nav atbrīvots. Visi Dieva eņģeļi darbojās uzkāpdami uz debesīm un atkal nokāpdami uz zemi ar žēlastības un brīdinājuma vēsti. Šie Debesu sūtņi aizkustina prātus un sirdis. Visur ir atrodami vīri un sievas, kuru sirdis ir jūtīgas uztvert patiesības iedvesmu. Ja tie, kas atzīst patiesību, strādātu tagad saskaņā ar Dieva Garu, tad mēs redzētu paveicam lielu darbu.
Ir atvērušies jauni lauki, kur visi var pārbaudīt savu aicinājumu, cenšoties izvest dvēseles no tumsas un maldiem, un nopamatot tās uz mūžīgās patiesības platformas. Ja brālis un māsa K. jūt, ka Dievs tos ir aicinājis stāties Viņa darbā, tad viņiem ir pietiekoši ko darīt, aicinot grēciniekus uz grēku nožēlu., bet lai Dievs strādātu viņos un caur viņiem, tad tiem vajadzīgs pilnīgi atgriezties. Darbs, kas šinīs pēdējās dienās sagatavo ļaudis uz Kunga atnākšanu, ir vissvētākais, vissvinīgākais darbs, un tas prasa sevi ziedojošus, nesavtīgus strādniekus. Kas ir pazemīgi un kam ir ticība, enerģija, neatlaidība un noteiktība, tie atradīs papilnam darba Kunga vīna kalnā. Ir jāveic atbildīgi pienākumi, kas prasa nopietnību un visus viņa spēkus. Dievs pieņem tikai labprātīgu kalpošanu. Ja patiesība, kuru mēs apliecinām, ir tik bezgalīgi svarīga, ka tā izšķir dvēseļu likteņus, cik rūpīgiem tad mums vajadzētu būt tās pasludināšanā.
“Taisno celiņš ir kā spoža gaisma, kas spīd arvien vairāk, līdz pilnīgai dienai. Brāli un māsa. K., ja jūs būtu staigājuši gaismā, kas apspīdēja jūsu taku, ja jūs būtu spiedušies tuvāk Dievam, stipri ticot patiesībai un būtu staigājuši pazemīgi Dieva priekšā, Viņa dotajā gaismā, tad tagad jums būtu nenovērtējami dārgi piedzīvojumi. Ja jūs būtu izlietojuši no Dieva jums aizdotās spējas, tad jūs apīdētu kā gaisma pasaulē. Bet gaisma kļūst par tumsu visiem tiem, kas negrib tajā staigāt. Ja vēlamies, lai Dievs mūs pieņemtu un svētītu tāpat kā mūsu tēvus, tad mums jābūt līdzīgiem uzticībā. Mums jādzīvo saskaņā ar saņemto gaismu līdzīgi senajiem uzticīgajiem praviešiem. Dievs prasa no mums atbilstoši mums dāvātai žēlastībai un Viņš nepieņem neko mazāku par savām prasībām. Visas Viņa taisnīgās prasības pilnīgi jāapmierina. Lai izpildītu savus pienākumus, mums pastāvīgi jāpaliek tai paaugstinātajā vietā, kuru mums ir sagatavojuši svētās patiesības priekšraksti un attīstība.
Brālis L. nesaprot Dieva patiesības svētījošo iespaidu uz sirdi. Viņš nav tik pacietīgs, kādam viņam vajadzētu būt. Viņš ir viegli uzbudināms, sevi uzceļ un daudz ko saka un dara bez pienācīgām pārdomām. Ne vienmēr viņš atstāj glābjošu iespaidu. Ja viņu piepildītu Kristus Gars, tad viņš varētu ar vienu roku turēties pie Visuvarenā un ar ticību un mīlestības roku aizsniegt nabaga grēciniekus. Br. L. ir vajadzīgs spēcīgais dievišķās mīlestības iespaids, jo tas atjaunotu un šķīstītu sirdi, svētītu dzīvi un paceltu un izdaiļotu visus cilvēkus. Tad viņā vārdos un darbos būtu Debesu smarža un mazāk parādītos viņa paša gars.
Ja mūžīgās dzīvības vārdi ir iesēti sirdī, tad tiks nesti augļi taisnībā un mierā. Tev, mans dārgais brāli, ir jāuzvar pašapmierinātības un sevis izcelšanas gars. Tev jāattīsta tāds gars, kas ir labprātīgs ļauties pamācīties un pieņemt padomus. Lai ar ko citi sacītu vai darītu, tev vajadzētu jautāt; kāda nozīme tam ir priekš manis? Kristus man ir pavēlējis sekot Viņam. Tev jāizkopj lēnprātīgs gars. Tev vajadzīgi piedzīvojumi patiesā dievbijībā un kamēr tev to nav, nebūtu saprātīgi saistīties Dieva darbā. Tavam raksturam jākļūst maigākam un padevīgākam pastāvīgi paklausot Kristus prātam. Tev vienmēr vajadzētu saglabāt Jēzus sekotāju vienkāršo cieņu. Mūsu izturēšanās, mūsu vārdi un darbi sludina citiem. Mēs esam dzīvas vēstules, zināmas lasāmas visiem.
Tev vajadzētu sargāties sludināt patiesību strīdoties, vai arī lai gūtu virsroku, jo ja tu tā rīkosies, tad visdrošāk tu cīņu pagriezīsi pret sevi un rezultātā vairāk sekmēsi ienaidnieka lietu, nekā Dieva patiesību. Cīņā ielaidies tikai tad, ja to prasa tava pienākuma izjūta. Ja tu Dievu darīsi par savu stiprumu un apspiedīsi pats sevi un ļausi, lai patiesība izcīna uzvaru, tad sātana viltības un ugunīgās bultas kritīs atpakaļ uz viņu pašu., bet tu tiksi stiprināts, pasargāts no maldiem un no ikkatra nepareiza ceļa. Tev vajadzētu mācīties būt uzmanīgam un nedrāzties savā spēkā uz priekšu. Darbs ir svarīgs un svēts, un tev vajadzīga liela gudrība. Tev vajadzētu apspriesties ar saviem brāļiem, kam ir pieredze darbā. Bet pāri par visu tev vajag iegūt pilnīgu izpratni par savu vājumu un draudošajām briesmām un stiprināt rakstura vājās vietas, lai nebūtu jāaiziet bojā ticības dzīvē.