Dievs aicina misionārus. Draudzē ir spējīgi vīri, kuri pieaugs savās prāta spējās un stiprumā, izlietojot savus talantus Dieva darbā un Viņa lietā. Ja šie brāļi pieradinātos par galveno uzskatīt Dieva lietu, ja viņi patiesības dēļ upurētu savus priekus un tieksmes, tad pār tiem dusēs Dieva svētības. Šiem brāļiem, kas mīl patiesību un kas gadiem ilgi ir priecājušies par pieaugošo gaismu Rakstos, vajadzētu ļaut savai gaismai spīdēt uz tiem, kas atrodas tumsībā. Dievs būs viņiem par gudrību un spēku un tiks pagodināts, darbojoties ar un caur tiem, kuri pilnīgi sekos Viņam. “Kas man kalpos, to mans Tēvs godās”. Dieva gudrību un spēku saņem tie, kas labprātīgi kalpo un ir uzticīgi. [57]
Brāļi labprāt devuši no saviem līdzekļiem dažādiem pasākumiem, bet viņi ir atturējušies nodot paši sevi. Viņi nav teikuši: “Še es esmu, Kungs, sūti mani.” Ne cilvēcīgā darba rīka spēks, bet gan Viņa spēks un gudrība, kas tos izlieto un strādā ar tiem, piešķir cilvēkiem sekmes tā darba veikšanai, ko nepieciešams padarīt. Ziedojot savus līdzekļus Debess un Zemes īpašniekam un nenododot pašiem sevi, mēs nevaram gaidīt Viņa piekrišanu, ne arī nodrošināt sev Viņa svētības. Brāļu un māsu sirdīm jābūt pārliecinātām, ka uz Dieva altāra ir jānoliek viss, ieskaitot arī pašiem sevi.
Batl-Krīkā ir vajadzīgi cilvēki, kas var un kas grib uzņemties nest nastas un atbildības. Atkal un atkal ir izskanējis aicinājums, bet atsaukšanās uz to ir tik tikko jūtama. Daži atsauktos, ja tas sekmētu viņu pasaulīgās intereses. Bet tā kā nākot uz Batl-Krīku nav nekādu izredžu, ka viņu naudas līdzekļi pavairosies, tad viņi nespēj to saskatīt par savu pienākumu. “Paklausība ir labāka nekā upuris.” Un bez paklausības un nesavtīgas mīlestības visbagātākais upuris ir pārāk niecīgs, lai to pasniegtu visu lietu Īpašniekam.
Dievs aicina brāļus un māsas celties un nākt palīgā Kungam, palīdzēt Kungam pret vareno. Dieva dāvināto spēju neizlietošana ir iemesls, kāpēc tik maz spēka ir starp tiem, kas apliecina patiesību. Ļoti daudzi savus podus ir ietinuši autos un paslēpuši zemē. Spējas pieaug tikai tad, ja tās izlieto. Dievs pārbaudīs savus ļaudis.
Brālis un māsa I ir bijuši uzticīgi nastu nesēji Dieva darbā un tagad viņu bērniem nevajadzētu atpalikt,. Pieļaujot nastām tik smagi gulties uz tiem. Ir pienācis laiks, kad vajadzētu izlietot bērnu spēkus, kas nav tā noguruši, un sevišķi Kunga vīna kalnā likt vairāk viņiem strādāt.
Daži no brāļiem un māsām Ņujorkā ļoti pūlas iedrošināt brāli un māsu K., sevišķi māsu K. strādāt draudžu vidū. Bet tā nav īstā vieta, lai viņi sevi pārbaudītu. [58] Ja Dievs tiešām viņiem ir uzlicis darba nastas, tad tas nav darbs draudžu labā, jo tas vispārīgi savā attīstībā ir viņiem priekšā. Brāļa un māsas K. priekšā atrodas pasaule – ļaunuma pārņemtā pasaule. Viņu darba lauks ir plašs. Viņiem ir pietiekoši vietu, lai izmēģinātu savas dāvanas un pārbaudītu savu aicinājumu, bez kā tiem vajadzētu iejaukties citu cilvēku darbā un celt uz pamata, ko tie nav likuši. Brālis un māsa K. ir bijuši ļoti kūtri iegūt piedzīvojumus pašaizliedzībā. Viņi ir bijuši kūtri pieņemt veselības reformu visos tās nozarojumos. Draudzes ir viņiem priekšā ēstgribas aizliegšanā. Tāpēc viņi nevar palīdzēt draudzēm šinī virzienā, bet drīzāk gan tās kavēt.
Brālis K. nav bijis par svētību draudzei, bet gan kā smaga nasta. Viņš ir stāvējis tieši ceļā draudzes uz priekšu iešanai. Viņš nav bijis spējīgs palīdzēt, kad un kur palīdzība visvairāk vajadzīga. Viņš nav pareizi reprezentējis mūsu ticību; viņa sarunas un dzīve nav bijušas svētītas. Viņš ir palicis tālu atpakaļ un nav bijis gatavs vai arī nav vēlējies izprast Dieva aizgādības vadību. Viņš ir stāvējis grēcinieku ceļā, viņš nav izturējies tā, lai viņa iespaids runātu par labu mūsu ticībai neticīgo priekšā.
Viņa piemērs ir bijis par kavēkli draudzei un viņa neticīgajiem kaimiņiem. Ja brālis K. būtu pilnīgi svētījis Dievam, tad viņa darbs būtu bijis auglīgs un atnesis lielu labumu. Dieva ļaudis no vispār pieņemto reliģiju piekritējiem galvenokārt atšķir ne viņu ticības apliecība, bet gan viņu priekšzīmīgie raksturi un nesavtīgās mīlestības pamatvilcieni. Spēcīgais un šķīstījošais Dieva Gara iespaids uz sirdi, kas parādās vārdos un darbos, atdala tos no pasaules un iezīmē par Dieva īpašiem ļaudīm. Kristus sekotāju raksturs un rīcība līdzināsies viņu Meistaram. Viņš ir paraugs, svētais un pilnīgais piemērs, kas kristiešiem dots, lai To atdarinātu. Viņa patiesie sekotāji mīlēs savus brāļus un dzīvos saskaņā ar tiem. Viņi mīlēs savus kaimiņus, kā Kristus tiem ir rādījis priekšzīmi, un pienesīs katru upuri, ja ar to būtu iespējams pārliecināt grēciniekus atstāt savus grēkus un atgriezties pie patiesības. [59]
Patiesība, dziļi iesakņojusies ticīgo sirdīs, uzdīgs un nesīs augļus taisnībā. Viņu vārdi un darbi ir kanāli, pa kuriem patiesības skaidrie pamatlikumi un svētums atklājas pasaulei. Sevišķas svētības un priekštiesības bauda tie, kas mīl patiesību un staigā saskaņā ar saņemto gaismu. Ja viņi šai ziņā ir nevērīgi, tad viņu gaisma kļūst par tumsu. Kad Dieva ļaudis kļūst pašapmierināti, tad Kungs atstāj tos viņu pašu gudrībai. Žēlastība un patiesība ir apsolīta no sirds pazemīgajiem, paklausīgajiem un uzticīgajiem.
Brālis K. ir stāvējis ceļā saviem bērniem. Ja viņš būtu svētījies Dievam, atdodams savu sirdi darbam un izdzīvodams paša apliecināto patiesību, tad viņš izjustu cik svarīgi ir “pavēlēt savam namam pēc sevis” kā to darīja uzticīgais Ābrahāms.
Saskaņas un mīlestības trūkums starp diviem brāļiem K. ir negods Dieva lietai. Abi ir vainīgi. Abiem ir jāstrādā, lai apspiestu sevi un izkoptu kristīgo laipnību. Šī nevienprātība apkauno Dievu un es nepārspīlēšu, ja nosaukšu to par naidu, kas pastāv starp šiem vīriem, diviem miesīgiem brāļiem. Brālis K. ir ļoti vainīgs. Viņš ir kopis jūtas, kas nav saskaņā ar Dieva prātu. Viņš pazīst sava brāļa B.K. īpatnības, ka viņš parasti ir neapmierināts un nelaimīgs. Bieži viņš nesaskata labo, kad tas atrodas tieši ceļā viņam. Viņš redz tikai ļaunu un ļoti ātri kļūst mazdūšīgs. Sātans viņam kurmja izcēlumu parāda kā kalnu. Visu apsverot, brālis B. K. daudzās lietās ir rīkojies mazāk nosodoši nekā viņa brālis, jo viņš mazāk ir kaitējis tagadējai patiesībai.
Šiem miesīgajiem brāļiem vajag pilnīgi salīdzināties vienam ar otru, pirms viņi var noņemt negodu no Dieva lietas, ko viņu nevienprātība ir radījusi. “Pie tam top zināmi Dieva bērni un velna bērni. Ikkatrs, kas taisnību nedara, tas nav no Dieva, un kas nemīl savu brāli”. “Kas teicas esam gaismā un ienīst savu brāli, tas vēl ir tumsībā.” Kas strādā priekš Dieva, tiem vajadzētu būt šķīstiem traukiem, svētītiem Meistara lietošanai. [60] Šķīstiet rokas jūs, kas Kunga rīkus nesat.” Ja kas saka: es mīlu Dievu un ienīst savu brāli, tas ir melkulis, jo kas savu brāli nemīl, ko tas redz, kā tas Dievu var mīlēt, ko tas nav redzējis? Un šis bauslis mums ir no Viņa, ka tam, kas mīl Dievu, arī savu brāli būs mīlēt.”
Kristus sūtņu priekšā ir svēts un atbildīgs darbs. Viņi ir vai nu dzīvības smarža uz dzīvību vai nāves smarža uz nāvi. Viņu iespaids izšķir dvēseļu likteni, par kurām Kristus ir miris. Brālim un māsai K. abiem trūkst pieredzes. Viņu dzīves nav bijušas svētas. Viņiem nav bijusi dziļa un pilnīga izpratne par dievišķo gribu. Viņi pastāvīgi nav gājuši uz priekšu un uz augšu dievišķīgā dzīvē, lai viņu piedzīvojumi būtu vērtīgi draudzei. Viņu rīcība ne mazā mērā ir apgrūtinājuši draudzi.
Māsas K. pagājušai dzīvei nav bijusi tāda slava, ka viņas piedzīvojumi varētu būt par svētību citiem. Viņa nav dzīvojusi saskaņā ar pienākuma apziņu. Viņas sirdsapziņa ir daudzkārt apgānīta. Viņa ir bijusi izpriecu meklētāja un savu dzīvi ir atdevusi niekiem, vieglprātībai un modei, neskatoties uz patiesības gaismu, kas apspīdējusi viņas teku. Viņa zināja ceļu, bet nevērībā nestaigāja pa to. Kungs māsai devis brīdinošu un norājošu liecību. Viņa ticēja liecībai un atšķīrās no tās ļaužu šķiras, kas vairāk mīlēja izpriecas nekā Dievu. Redzot savu pagātnes dzīvi tik pilnu ar nolaidībām un netaisnību, viņa atdevās neticībai un smagai grūtsirdībai. Izmisums izpleta savus tumšos spārnus pār viņu. Apprecēšanās ar brāli K. zināmā mērā izmainīja lietu norisi, bet reizēm arī pēc tam viņa ir bijusi ļoti grūtsirdīga un izmisusi.
Māsa K. labi pazīst pravietojumus un viņa var tiem izsekot un ļoti viegli par tiem runāt. Daži brāļi un māsas ir centušies skubināt brāli un māsu K. iziet pastāvīgā aktīvā darbā. Bet draud briesmas, ka viņu nostāja darbā var būt nepareiza. [61] Māsa K. ir saņēmusi labāku izglītību par daudziem, kas ir ap viņu. Strādādama atklātībā viņa vairāk ir paļāvusies uz savu spēku nekā uz Dieva Garu. Viņai ir bijis lepnas neatkarības gars un viņa ir domājusi, ka ir piemērota vairāk mācīšanai, nekā tam, lai taptu mācīta. Piedzīvojumu trūkumu dēļ garīgās lietās, viņa nav sagatavota strādāt starp draudzēm. Viņai trūkst asas uztveres un garīga stipruma, kas nepieciešams, lai tās uztaisītu. Ja viņa un viņas vīrs vispār stājas šinī darbā, tad tiem ir jāsāk ar laba iespaida izplatīšanu draudzē. Viņiem vajadzētu strādāt tur, kur viņu darbs visvairāk ir vajadzīgs. Jaunos laukos ir darāms darbs. Vajag brīdināt grēciniekus, kas nekad brīdinājuma vēsti nav dzirdējuši. Šeit brālim un māsai K. ir plašs lauks, kur strādāt un pārbaudīt savu aicinājumu. Nevienam viņus nevajadzētu kavēt viņu pūlēs jaunajos laukos. Visās vietās ir atrodami grēcinieki, kuri jāglābj. Bet dažiem sludinātājiem ir tieksme staigāt pa vienām un tām pašām vietām starp draudzēm, lai gan viņu darbs tām nevar palīdzēt un laiks ir velti izšķiests.