Es redzēju brāli B. apšaubot vienu mūsu patiesības punktu pēc otra, kuri mūs ir izveduši no pasaules un darījuši par sevišķiem un nošķirtiem ļaudīm, kas raugās uz svētlaimīgo cerību – mūsu Kunga un Pestītāja atspīdēšanu godībā. Viņa neticība un tumsa nav izkustinājusi mūsu ticības galvenos pīlārus. Viņš nav mazinājis Dieva patiesības iespaidu. Tā turpina palikt patiesība; bet savs iespaids uz brāļiem viņam ir. Melīgo lūpu izplatītās baumas par mani un manu vīru, ko viņš atnesa no austrumiem, atstāj iespaidu un rada aizdomas un šaubas citu prātos. [440] Kas tādā veidā iepazīstināti ar mums, tie nevar mūs aizstāvēt. Es redzēju, ka draudze varēja būt trīs reizes lielāka un desmit reizes stiprāka, ja brālis B. nebūtu nodevis sevi ienaidnieka rokās. Savā aklajā neuzticībā viņš ir darījis visu iespējamo, lai tos, kas tic patiesībai, padarītu mazdūšīgus un izklīdinātu. Savā aklumā viņš nav sapratis, ka viņa rīcība Dieva acīs ir ļoti nepatīkama. Viņa izsauktās grūtības un tumsa brāļa C. darbu padarījušas divkārt smagāku, jo viņa iespaids izjusts ne tikai šajā draudzē, bet arī citās.
Brālis B. ir stiprinājis neticību un pretestību, ar ko bija jāsastopas brālim C. Es redzēju, ka mums būs jāsastop tas pats un ka būs vajadzīgs laiks, lai iznīcinātu veco rūgtuma sakni, ar ko daudzi ir aptraipījušies, ka savs laiks ir runāt un savs laiks klusēt; ka, ja Dievs mums ir uzlicis nastu runāt, tad nedrīkstam vilcināties, neskatoties uz to, vai cilvēki grib dzirdēt vai arī atturas, un ka mums visa lieta jāvirza uz priekšu, kaut arī tas dažus atstātu ārpus draudzes un ārpus patiesības. Dievam ir darāms liels un svarīgs darbs dažu labā, kas atrodas X draudzē. To padarīs īstā laikā patiesība uzvarēs.
Brāļi, kas paši nav ieguvuši piedzīvojumus tagadējā patiesībā, nespēj atspēkot brāļa B. argumentus. Lai gan viņi nevar pieņemt brāļa B. aizstāvētos uzskatus, tad tomēr viņa runas un spriedumi tos vairāk vai mazāk ietekmē. Sanākot uz dievkalpojumiem daži nav jutušies brīvi. Viņi ir baidījušies Sabatos izteikt savas patiesās jūtas un ticību, sagaidīdami, ka viņš tos kritizēs. Sapulcēs ir valdījis nāvei līdzīgs sastingums un maz tur jutušies brīvi.
Brālis B. vēlas, lai citi raudzītos uz viņu kā uz tādu, kas spēj izskaidrot Rakstus, bet man rādīja, ka viņš ir piekrāpts un neizprot tos. Viņš sācis iet pa nepareizu ceļu, cenzdamies atrast jaunu ticību, īpatnēju ticības teoriju. Viņš gribētu izraut un pārveidot tās ceļa zīmes, kas rāda, ka atrodamies tuvu šīs zemes vēstures noslēgumam un kas māca mūs pareizi izturēties. Viņš var sev glaimot, ka to vada Kungs, bet tas noteikti ir cits gars. [441] Vai nu viņam jāmaina sava rīcība un labprātīgi jāļaujas vadīties un pamācīties, vai arī viņš tiks atstāts savam ceļam un ticības dzīvē pilnīgai bojā ejai.
Daži savas neticības dēļ ir kļuvuši tik akli, ka nespēj pazīt brāļa B. garu. Viņš varētu tiem palīdzēt, ja pats stāvētu zem Dieva padoma. Viņš tos varētu vadīt pie gaismas. Bet tagad viņš palielina viņu ticības sajukumu un nesaprašanu. Viņš bijis par piedauzīšanās akmeni, akls aklo vadonis. Ja viņš savām kājām būtu izvēlējies taisnu ceļu, tad tizlie nebūtu novesti no ceļa, bet būtu dziedināti. Viņš ir atteicis staigāt patiesības gaismā, kuru Dievs devis saviem ļaudīm, un kavējis tos, kas gribējuši staigāt gaismā.
Viņš domā, ka ir gods izteikt šaubas un neticību par to ļaužu nesatricināmu ticību, kas tur Dieva baušļus. Patiesība, kurā viņš savā laikā priecājās, tagad viņam ir tapusi par tumsu. Ja viņš nemainīs savu nostāju un rīcību, tad viņš iekritīs atpakaļ dažādo konfesiju uzskatu sajukumā, tomēr pilnībā nevarēs piekrist nevienai no tām. Viņš pats par sevi būs atsevišķa draudze, tomēr ne zem draudzes lielā Vadoņa uzraudzības. Izteikdams savus uzskatus pretēji draudzes kā visas miesas ticībai, viņš draudzi dara mazdūšīgu un atņem tai drosmi. Ja sabata turētājiem ir patiesība, tad viņš ir tumsā, un tam viņš nevar piekrist. Patiesība viņu nosoda, un kur viņam vajadzētu savu dvēseli saskaņot ar to, padoties viņas prasībām un nomirt sev, viņš meklē tādu stāvokli, kas viņu nenosodītu.
Man rādīja, ka, ja viņš paliks savā tagadējā nostājā, nesaskatīdams savu patieso stāvokli, tad pēc kāda laika viņš priecīgi apsveiks kādu ieganstu sabata atmešanai. Kā daudzus citus, tā arī viņu sātans noteikti vada projām no draudzes vienības maldu ceļos. Cik daudz drošāk brālim B. būtu saskaņot savu dvēseli ar patiesību, nekā nepareizi iztulkojot Rakstus, saskaņot tos ar savām domām un rīcību. [442] Ja viņš savu rīcību gribētu saskaņot ar Dieva baušļu pamatnoteikumiem, tad viņa rokām ir darāms darbs, par ko viņš pat nav sapņojis. Miesīga sirds ir ienaidā ar Dievu. Tā nav padevīga Dieva likumiem, ne arī tāda spēj būt.
Savā ceļojumā uz Austrumiem brālis B. uzklausīja Batl-Krīkā dzīvojošo mūsu ienaidnieku iečukstējumus un viņu valodu, un atgriezās atpakaļ ar rūgtumu un ļaunām jūtām pret tiem, kas atradās darba centrā, sevišķi pret mani un manu darbu. Viņa piekoptajām jūtām un izteiktajiem uzskatiem par manu darbu nav nekāda noteikta pamata. Viņš cenās iepilināt citu prātos to neticību un aizspriedumus, kas samaitājuši viņa paša dvēseli. To viņš ir darījis ar vērā ņemamiem panākumiem. Vispirms viņš daudzus iespaidoja ar saviem sagrozījumiem; viņš prot apgalvot un secināt, it kā rīkotos ar skaidri zināmiem faktiem. Viņš prot pārliecināt un ir veikls runātājs. Viņa vārdi atstāja iespaidu uz dažiem nesvētījušiem cilvēkiem, kas vēlējās, lai mūsu darbu un mūsu aicinājumu attēlotu tieši tā, kā viņš to darīja. Viņš rādīja aizspriedumus arī dažu tādu cilvēku prātos, kuriem mēs būtu varējuši palīdzēt, ja viņš nebūtu mums aizvēris ceļu. Pie šiem ļaudīm piederēja brālis un māsa D.
Te brālis B. var redzēt sava darba augļus, un tie ir arī citi, kas tādā pašā veidā ir iespaidoti un ar tādiem pašiem rezultātiem, cik tālu tas attiecas uz viņu ticību un paļaušanos uz patiesību. Ja brālis B., vai arī kāds cits, pārliecināts, ka cilvēkus, kuri veikuši darba lielāko daļu, lai tagadējās patiesības darbu paceltu līdzšinējā stāvoklī, nevada Dievs, bet ka tie ir intriganti un viltnieki, kas piekrāpj ļaudis, tad, loģiski domājot, viņiem jānoliedz arī viss darītais darbs un jāpadara tas par meliem un krāpšanu. To brālis B. gandrīz jau dara pats nenojauzdams, un arī citi to ir darījuši. Ja ne tagad, tad kādreiz vēlāk, viņš skatīsies uz savu darbu ar citādām izjūtām, nekā pašreiz. Viņš savu pēdējos gados darīto darbu redzēs tā, kā Dievs to redz, un nejutīsies vairs tik apmierināts. Kad viņš sapratīs, cik nožēlojamu darbu ir veicis pēdējos nedaudzajos gados, tad mitēsies lepni lielīties ar gudrību un pārākām zināšanām, un dvēseles sarūgtinājumā to nožēlos, jo pie viņa drēbēm ir dvēseļu asinis.[443]
Ja brālis B. būtu vēlējies visu skatīt pareizā gaismā un būtu sapratis iespēju tikt maldinātam, tad viņš būtu nācis pie brāļa un māsas Vaitiem un līdzdalījis tiem ziņas, kas kaitē viņu cieņai, dodot tiem iespēju runāt pašiem savā labā. Baumas, ko viņš izplata pa Klusā okeāna piekrasti, sniedz nepatiesu liecību, un tā viņš pārkāpj Dieva likumu. Pienāks diena, kad viņam būs jāatbild par cietsirdīgajiem vārdiem, kad viņš sapratīs, cik viltus pilna ir sātana dotā gudrība, kuru viņš ir pilinājis cilvēku prātos, lai kaitētu mana vīra un manam iespaidam. Šī lieta neskar tikai brāli B. un mani, bet gan viņa attiecības pret Dievu.
Dievs mums uzticējis mūsu darbu, un ja Viņš mums ir devis vēsti, kas jānes Viņa ļaudīm, tad tie, kas kavē mūsu darbu un vājina ļaužu ticību šīs vēsts patiesīgumam, necīnās pret darbu vien, bet pret Dievu, un tiem Viņa priekšā būs jāatbild par savu vārdu un rīcības rezultātiem. Visi, kam ir garīgas izšķiršanas spējas, var spriest par koku pēc viņa augļiem. Brālis B. turpina izturēties tā, it kā Dievs viņam būtu devis gaismu, lai ļaudīm atvērtu acis attiecībā uz mūsu darbu un mūsu misiju. Visi, kas vien vēlas, var redzēt šī koka augļus. Brāli B., vai tie ir uz mūžīgu dzīvi, vai uz nāvi?
Savācis Batl-Krīkā šīs sevišķās ziņas, kas viņu ierosināja noniecināt mūsu darba un uzdevuma nozīmi, brālis B. atļāvās arī sabiedroties ar neticīgiem izlaidīgās izpriecās un ar savu vieglprātīgo izturēšanos apkaunoja Kristus lietu un sagādāja ciešanas savai sievai. Vai viņš ir bijis tik akls, ka nav spējis saskatīt, ka viņš cenšas nojaukt to, ko uzcēlis Dievs. Vai viņš nemaz nav iedomājies, ka viņa cīņa var būt vērsta pret Dievu? Eņģeļi debesīs ir pierakstījuši viņa darbu, un viņam par to būs jāatbild, kad katru darbu vedīs tiesas priekšā, lai to caurskatītu visu varenais Dievs. [444] Savā aklumā brālis B. ir pacēlis savas vājās rokas, lai cīnītos ar Dievu, glaimodams savai piekrāptai dvēselei, ka viņš kalpo Dievam. Katra vīra darbu pārbaudīs pēdējo dienu uguns, un tikai zelts, sudrabs un dārgakmeņi izturēs pārbaudi.
Ar Dievu nevar jokoties. Viņš ilgi var paciest cilvēkus, tomēr Viņš piemeklēs viņu pārkāpumus un ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem. Lai gan cilvēkiem atļauts lielīgi runāt un lepoties ar savu gudrību, tomēr viena elpas pūsma no Dieva lūpām var saberzt viņu godu un slavu putekļos. Es redzēju, ka brālis B. būs neaizbildināms Dieva dienā, kad katru lietu svērs svētnīcas svaros. Viņa zināšanas ir lielākas nekā tas, ko viņš dara. Viņam bijis pietiekoši pierādījumu, lai spētu izprast tā darba raksturu, kuru Dievs mums ir uzticējis. Šī darba augļi ir viņa priekšā un tos viņš var skatīt un izprast, ja vien viņš to vēlas.