Tev ir bijis prieks strīdēties un diskutēt par patiesību; bet šie strīdi ir traucējuši tevī izveidoties līdzsvarotam kristīgam raksturam, tie ir veicinājuši tieši tās īpašības, kas tev jāpārvar, ja tu vispār ieiesi Debesīs. Ne vienmēr ir iespējams izvairīties no diskusijām. Dažos gadījumos apstākļi ir tādi, ka no diviem ļaunumiem jāizvēlas mazākais, - diskusijas. Bet kad vien no tām ir iespējams izvairīties, tad to vajadzētu darīt, jo rezultāti reti kad pagodina Dievu.
Ļaudis, kam patīk noraudzīties divu pretinieku cīņā, var pieprasīt diskusiju. Citi, kas vēlas dzirdēt pierādījumus, var pieprasīt diskusijas pavisam godīgos nolūkos, tomēr, kad vien iespējams, no diskusijām jāizvairās. Diskusijas parasti nostiprina cīņas garu un vājina skaidro mīlestību un svēto līdzjūtību, kam vienmēr vajadzētu atrasties kristiešu sirdīs, kaut arī viņu ieskati būtu dažādi.
Šajā pasaules laikmetā tieksmes pēc diskusijām nepierāda ļaužu nopietno vēlēšanos izpētīt patiesību, bet liecina par tieksmi uzzināt ko jaunu un sajust satraukumu, kas parasti pavada diskusijas. Šīs cīņas reti pagodina Dievu, vai arī virza uz priekšu patiesību. Patiesība ir par daudz svinīga, lai tās pieņemšanu vai atmešanu uzskatītu par sīku jautājumu. Diskutēt par patiesību, lai parādītu cīņas pretinieku veiklību, vienmēr ir bijusi nožēlojama gudrība, jo patiesības izplatīšanai tas dod pavisam maz.
Patiesības pretinieki parādīs savu veiklību, nostādot oponentu nepareizā gaismā. Vissvinīgākās un svētākās patiesības tie padarīs par zobgalības priekšmetu. Dārgo un svēto patiesību viņi parasti izjokos un izsmies, ļaužu priekšā attēlos to tik nepareizā gaismā, ka maldu aptumšotie un grēka aptraipītie prāti neizšķirs šo viltīgo vīru nolūkus un mērķus, kas tādā ceļā aizsedz un sagroza dārgo un svarīgo patiesību. Ņemot vērā cilvēkus, kas piedalās diskusijās, ļoti reti ir iespējams tās vadīt pēc pareiziem pamatlikumiem. [425] Abas puses pārāk bieži asi uzbrūk, kļūst personīgas un bieži vien atļaujas sarkasmu un asprātības. Tiecoties vispirms pēc uzvaras, pazūd mīlestība uz dvēselēm. Diskusiju rezultātā bieži vien rodas dziļi un rūgti aizspriedumi.
Es esmu redzējusi eņģeļus skumstam, kad visvērtīgākos patiesības dārgakmeņus pasniedz tādiem ļaudīm, kas ir pilnīgi nespējīgi novērtēt patiesības pierādījumus. Visa viņu būtne cīnās pretī patiesības pamatlikumiem; viņu daba ir ar tiem ienaidā. Ar diskusijas palīdzību viņi nevēlas iegūt pierādījumus par patiesību un arī negrib, lai ļaudis skaidri izprastu mūsu patieso nostāju, bet viņu nolūks ir samulsināt cilvēkus parādot patiesību sagrozītā veidā. Ir tādi, ļaudis, kas sevi radinājuši cīņai. Viņu gudrība ir nostādīt pretinieku nepareizā gaismā un aizsegt skaidros pierādījumus ar negodīgām atjautībām. Dieva piešķirtos spēkus viņi veltījuši šim negodīgajam darbam, jo viņu sirdīs nekas nav saskaņā ar skaidrajiem patiesības pamatlikumiem. Viņi izlieto katru iespējamo argumentu, lai apgāztu patiesības aizstāvjus, paši neticēdami saviem apgalvojumiem. Viņi stingri turas pie sava izvēlētā viedokļa, neievērojot taisnību un patiesību. Tie neņem vērā tiesas dienu, kas nepareizi iegūto uzvaru līdz ar tās postošajām sekām atklās īstajā gaismā. Maldi un visa viņu māņu gudrība, izvairīšanās, izlocīšanās un patiesības pārvēršana melos tad parādīsies visā savā neglītumā. Dieva dienā nepastāvēs neviena cita uzvara, kā vienīgi tā, ko patiesība, skaidrā, augstā un svētā patiesība gūs par godu Dievam.
Eņģeļi raud, redzot dārgo Debesu patiesību nosviestu cūkām, lai tās to satvertu un samīdītu dubļos un netīrumos. [426] “Nemetiet cūkām pērles priekšā, ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriezdamās jūs nesaplosa.” Šos vārdus ir teicis pasaules Pestītājs.
Izdevību iesaistīties diskusijās Dieva kalpiem nevajadzētu uzskatīt par lielu priekštiesību. Visi mūsu ticības punkti nav jāiznes priekšā un jāatklāj aizspriedumos iegrimušajam pūlim. Farizeju priekšā Jēzus runāja līdzībās, apslēpdams skaidro patiesību zem simboliem un tēliem, jo citādi tie nepareizi izlietotu atklāto patiesību, bet mācekļu priekšā Viņš runāja skaidri. Mums no Kristus jāmācās mācīšanas metodika un jāsargās aizvērt ļaužu ausis, stāstot patiesības, kuras pilnīgi neizskaidrotas, viņi nespēj pieņemt.
Sākumā jārunā par vispār pieņemtām vienkāršām patiesībām un jāiegūst klausītāju uzticība, kad ļaudis tās ir sapratuši, tad varam lēnām iet uz priekšu. Ir vajadzīga liela gudrība, lai nepopulāro patiesību pasniegtu tik uzmanīgi, ka atrastu pieeju pie visu sirdīm. Ļaudīm, kas nepazīst mūsu nostāju no Bībeles patiesības, diskusijas sniedz veselu rindu veikli izlasītu un rūpīgi sakārtotu pierādījumu, kas apslēpj skaidros patiesības punktus. Daži cilvēki par savu darbu uzskata tieši Dieva vārdā skaidri izteikto patiesību apklāšanu ar saviem viltīgajiem izdomājumiem. Šīs teorijas viņi pasniedz tādā veidā, ka tiem, kas paši nav pētījuši, tās iedveš uzticību.
Šiem sātana aģentiem ir grūti stāties pretī un būt ar viņiem pacietīgiem. Tomēr kluss miers, pacietība un pašsavaldīšanās ir īpašības, kas jāattīsta katram Kristus kalpam. Patiesības apkarotāji ir sevi audzinājuši garīgai cīņai. Viņi ir sagatavojušies sofistiku un ārējus apgalvojumus pasniegt kā Dieva Vārdu. Viņi apmulsina vientiesīgos prātus un aptumšo patiesību, bet skaidro Bībeles patiesību vietā ļaudīm pasniedz patīkamas pasakas. [427] Daudzi labāk izvēlas tumsu nekā gaismu, jo viņu darbi ir ļauni. Bet ir tādi, ko pievilktu patiesības skaidrība un kas tai pieķertos, ja patiesību atklātu citādā veidā un citos apstākļos, dodot viņiem pilnīgu iespēju pašiem apsvērt pierādījumus un salīdzināt vienu rakstu vietu ar otru.
Izdodot atklātībai viltīgu vīru izgudrotās krāpjošās maldu mācības, kuru nolūks ir aizklāt un atņemt iespaidu vienīgajai, svētajai Jehovas patiesībai, mūsu sludinātāji ir rīkojušies ļoti neapdomīgi. Šie veiklie, viltīgie vīri, kas uzglūn nepiesardzīgiem, lai tos piekrāptu, visas savas prāta spējas veltī Dieva Vārda sagrozīšanai. Viņi krāpj nepiedzīvojušus un vientiesīgus ļaudis līdz tie aiziet bojā. Apgalvojumu, ar kuriem pretinieki apkaro Dieva patiesību, pasludināšana atklātībā, ir liela kļūda, jo šādā visādu šķiru cilvēkiem pasniedzam iebildumus, kādus daudzi no tiem nekad neizdomātu. Kādam būs jādod norēķins par šo negudro cīņas mākslu.
Iebildumi pret svēto patiesību, smalki un viltīgi izstrādāti, ietekmē un aizrauj to prātus, kas labi nepazīst patiesības stiprumu. Sadraudzība ar grēku ir notrulinājusi morālo iejūtību visam cilvēku vairākumam. Savtīgums, negodīgums un dažādi grēki, kas valda šajā izvirtušajā laikmetā, ir notrulinājuši izpratni par mūžīgām lietām, tā kā Dieva patiesība paliek neievērota un nesaprasta. Izklāstot mūsu pretinieku maldinošos argumentus, patiesību un maldus cilvēku izpratnei pasniedzam vienā līmenī. Turpretī, ja viņu priekšā atrastos skaidrā patiesība tik ilgi, kamēr tie ieraudzītu un saprastu tās svētumu un svarīgumu, tad stiprie pierādījumi par labu patiesībai viņus pārliecinātu un sagatavotu stāties pretī pretinieku uzspiestajiem argumentiem.
Kas cenšas iepazīties ar patiesību un izprast Dieva prātu, kas uzticīgs gaismai un centīgs savu ikdienišķo uzdevumu pildīšanā, tas arī noteikti izpratīs patiesības mācību, jo viņš tiks vadīts visā patiesībā. Dievs nav apsolījis, ka ar savas aizgādības meistarisko darbu novedīs cilvēkus pie Viņa patiesības atzīšanas, ja tie paši nemeklēs patiesību un nevēlēsies ar to iepazīties. [428] Cilvēkiem ir spēks noslāpēt Dieva Garu, viņiem atstāta iespēja izvēlēties. Tiem ir atļauta rīcības brīvība. Viņi var paklausīt Vārdam un pieņemt mūsu Pestītāja žēlastību, vai arī nepaklausīt un piedzīvot attiecīgas sekas. Cilvēks ir atbildīgs par svētās un mūžīgās patiesības pieņemšanu vai atmešanu. Dieva Gars pastāvīgi darbojas pārliecinādams, un dvēselēm jāizšķiras par vai pret patiesību. Kristus kalpa izturēšanās, viņa vārdi un rīcība var dvēselei likt nosvērties par vai pret patiesību. Cik svarīgi, lai katrs dzīves darbs būtu tāds, ko nevajadzētu nožēlot. Sevišķi svarīgi to ievērot Kristus vēstnešiem, kas darbojas Viņa vietā.