[414] Mīļo brāli A., es domāju par tevi. Esmu tev rakstījusi par dažām lietām, kas man rādītas attiecībā uz tavu pagātnes, tagadnes un nākotnes rīcību. Esmu norūpējusies par tevi, jo redzēju briesmas, kas tev draud. Tavi agrākie piedzīvojumi spiritismā pakļauj tevi kārdinājumam un nopietnām cīņām. Cilvēkam, kas kādreiz padevies tiešai ienaidnieka pārvaldībai, pakļaujoties ļaunajiem eņģeļiem, jābūt ļoti neuzticīgam pret iespaidiem un izjūtām, kas to vadītu projām no Kristus draudzes uz neatkarības tekas. Pirmo soli, ko tāds cilvēks spertu neatkarīgi no draudzes, vajadzētu uzlūkot kā ienaidnieka plānu, lai pieviltu un iznīcinātu. Savu draudzi Dievs ir darījis par gaismas nesēju, caur kuru Viņš paziņo savus nodomus un savu gribu. Viņš nevienu nevada neatkarīgi no draudzes. Viņš nedod vienam cilvēkam izprast savu prātu attiecībā uz visu draudzi, atstājot tumsā draudzi, kas ir Kristus miesa.
Brāli A., tev ļoti modri jāvēro, kā tu cel. Tuvojas vētra, kas līdz pēdējam pārbaudīs tavu cerību. Tev jārok dziļi un jāliek drošs pamats. “Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.” Droši un cieši namdaris liek akmeni uz akmens, un celtne pamazām ceļas uz augšu. Evaņģēlija celtnieks bieži strādā asarās un pārbaudījumos, vajāšanu, vētru, rūgtas pretestības un netaisnu pārmetumu apņemts, bet viņa pārliecība ir dziļa un nopietna, jo viņš ceļ mūžībai. Esi uzmanīgs, brāli A., lai tavs pamats būtu stipra klints, lai tu būtu cieši savienots ar tiem, kam šī klints ir Kristus.
Tev ir stipra, noteikta griba un ļoti neatkarīgs gars, kas, kā tu domā, ir tāds jāsaglabā, lai notiktu, kas notikdams. Tam pašam garam tu ļauj sevi vadīt arī reliģiskajā dzīvē. [415] Tu ne vienmēr esi piekritis savu Amerikas brāļu rīcībai, kā viņi vada Dieva draudzi. Tu neredzi kā viņi redz, neesi arī ar viņiem vienojies izvēloties darbības veidu. Tu ļoti maz pazīsti darba dažādās nozares. Tu ar aizdomām un neuzticību esi uzlūkojis darbu un Dieva izvēlētos vadoņus tā turpināšanai. Tu arvien esi bijis gatavs apšaubīt un neuzticēties, esi bijis greizsirdīgs uz tiem, kuru pleciem Dievs uzlicis sava darba smagākās atbildības, neesi centies pētīt Dieva darbu un savienoties ar to, iepazīstoties ar darba panākumiem.
Dievs redzēja, ka tu nebiji derīgs būt par ganu, par taisnības kalpu, lai pasludinātu patiesību citiem, kamēr tu pilnīgi pārveidojies. Viņš pieļāva tev patiesus pārbaudījumus un trūkumus, lai tu zinātu, ka nelaimīgajiem un apspiestajiem, trūcīgajiem un bēdīgajiem un tiem, kas panes pārbaudījumus, ir vajadzīga žēlastība, līdzjūtība un maiga mīlestība.
Kad tu savās bēdās lūdzi pēc Kristus miera, likās, ka kāds tumsas mākonis apņem tavu garu. Gaidītais atspirdzinājums un miers nenāca. Reizēm likās, ka tavu ticību pārbaudīja līdz pēdējai iespējai. Uz pagātnes dzīvi atskatoties, tu redzēji bēdas un vilšanos, skatoties nākotnē viss bija nedrošs. Dievišķā roka tevi brīnišķi vadīja, lai tu nāktu pie krusta un mācītos, ka Dievs tiešām ir atmaksātājs tiem, kas Viņu uzticīgi meklē. Kas pareizi lūgs, tie arī saņems. Kas ticībā meklēs, tas atradīs. Piedzīvojumi, kas gūti pārbaudījumu un bēdu ceplī, ir vērtīgāki par visām grūtībām un sāpīgajiem piedzīvojumiem, ko tie maksā.
Tavas vientulībā, nogurumā un pārbaudījumos raidītās lūgšanas Dievs ne vienmēr tā atbildēja, kā tu to gaidīji, taču vienmēr tev par labu. Tu nespēj skaidri un pareizi spriest par saviem brāļiem un arī pats sevi neredzi pareizā gaismā. Bet redzēdams uz priekšu, Dievs atbildēja tavas lūgšanas, kuras tu pienesi savās bēdās, tādā veidā, ka izglāba tevi un pagodināja savu Vārdu. [416] Pats sevi nepazīdams, tu lūdzi tādas lietas, kas tev nebūtu par labu. Dievs dzirdēja tavas sirsnīgās lūgšanas; tomēr dāvātās svētības bija daudz savādākas, nekā tu sagaidīji. Dieva aizgādība vadīja tevi vēl ciešākā savienībā ar draudzi, lai tu mazāk paļautos pats uz sevi un vairāk uz citiem, kurus Viņš izvirzījis sava darba turpināšanai.
Dievs dzird katru sirsnīgu lūgšanu. Viņš gribēja tevi saistīt ar savu darbu, lai vadītu tevi vēl ciešākā saskarē ar gaismu. Un, ja tik tu neaizdarītu acis pierādījumiem un gaismai, tad tu pārliecinātos, ka vairāk uzticoties brāļiem un mazāk pats sev, tu kļūtu panākumiem bagāts Dievā. Dievs ir tas, kas tev lika piedzīvot grūtības. Viņš gribēja, lai bēdas radītu pacietību, pacietība pieredzi un pieredze cerību. Viņš pieļāva tev pārbaudījumus, lai tādā veidā tu iegūtu taisnības mierīgos un klusos augļus.
Pēteris aizlūdza rūpju Vīru viņa bēdu un pazemojumu stundā. Bet vēlāk viņš to nožēloja un atgriezās. Viņa dvēsele bija patiesi sagrauzta un viņš no jauna atdevās savam Pestītājam. Asarām aptumšotu skatu viņš devās uz vientuļo vietu Ģetzemanes dārzā un pakrita pie zemes tur, kur brīdi iepriekš viņš bija redzējis savu Kungu pakritušu, kad Viņš lielās mokās svīda asins sviedrus. Pēteris dziļā nožēlā atcerējās, ka viņš gulēja tad, kad Jēzus šajās briesmīgajās stundās lūdza Dievu. Viņa lepnā sirds lūza, un grēku nožēlošanas asaras slacināja zāli, kuru nesen atpakaļ sārtoja Dieva mīļā Dēla asiņainās sviedru lāses. Pēteris atstāja dārzu kā jaunatgriezts cilvēks. Tagad viņš bija gatavs parādīt žēlastību kārdinātiem. Viņš bija pazemots un spēja just līdzi vājiem un maldīgiem. Viņš varēja brīdināt pārdrošos un pašpaļāvīgos un bija pilnīgi derīgs savu brāļu stiprināšanai.
Dievs tevi vadīja bēdās un pārbaudījumos, lai tava uzticība un paļāvība uz Viņu kļūtu pilnīgāka un tu mazāk uzticētos savam spriedumam. [417] Tev vieglāk panest neveiksmes nekā panākumus. Visu redzošā Jehovas acs tevī atklājusi daudz sārņu, ko tu pats uzskatījis par zeltu un par pārāk vērtīgu, lai tos aizmestu projām. Ienaidnieka vara reizēm pār tevi bijusi ļoti stipra. Spiritisma maldi ir sajaukuši tavu ticību un sagrozījuši tavu spriedumu un padarījuši neskaidrus tavus piedzīvojumus. Dievs savā aizgādībā tevi gribēja pārbaudīt un šķīstīt kā Levja dēlus, lai tu varētu Viņam pienest upuri taisnībā.
Paša es pārāk daudz ir iejaukts visā tavā darbā. Tavam prātam jāveidojas pēc Dieva prāta, vai arī tu kritīsi smagās kārdināšanās. Es redzēju, ka strādājot Dievā un novēršot skatus no sevis paša, tevī atklāsies Viņa spēks, kas dos tev pieeju pie sirdīm. Dieva eņģeļi sadarbosies ar tavām pūlēm, ja tu būsi zems un mazs pats savās acīs. Bet, ja tu domāsi, ka zini vairāk par tiem, kurus Dievs jau gadiem ilgi ir vadījis un kurus Viņš ir pamācījis patiesībā un darījis derīgus sava darba izvešanai plašumā, tad tu pats sevi paaugstināsi un kritīsi kārdināšanās. Tev jāattīsta laipnība un maigums. Tev jābūt līdzjūtīgam un uzmanīgam. Tavā darbā pārāk jūtams asums, stingras prasības, diktatorisms un valdonība. Ne vienmēr tu laipni ievēro citu jūtas, tā nevajadzīgi izsaukdams bēdas un neapmierinātību. Lielāka mīlestība tavā darbā un vairāk laipnas līdzjūtības dotu pieeju pie sirdīm un mantotu dvēseles Kristum un patiesībai.
Tu pastāvīgi tiecies pēc personīgas neatkarības, tu nesaproti, ka neatkarība ir bēdīga lieta, jo tā tevi vada uz pārāk lielu pašpaļāvību un liek vairāk uzticēties savam spriedumam, nekā cienīt padomu un augstu vērtēt savu brāļu spriedumu, sevišķi to brāļu, kuri atrodas vadošā darbā un kurus Dievs ir nozīmējis savu ļaužu glābšanai. Dievs savai draudzei ir piešķīris sevišķu autoritāti un spēku, kuru nevienam nav tiesību neievērot un nicināt, jo to darīdams, viņš nicina Dieva balsi.
Tev ir bīstami uzticēties saviem iespaidiem un izjūtām. Tava nelaime ir tā, ka tu nonāc zem sātanisko maldu, spiritisma varas. Šis līķauts ir klājies pār tevi, tava izvēle un nervi atradušies dēmonu varā, kļūstot pašpaļāvīgam un nesatricināmā paļāvībā nepieķeroties Dievam, tevi apdraud nopietnas briesmas. [418] Tu vari nojaukt barjeras, un bieži arī to dari, ieaicinot ienaidnieku, viņš tad pārvalda tavas domas un tavu rīcību, kamēr tu pats sevi pievil un glaimo, ka atrodies sadraudzībā ar Dievu.
Sātans cenšas tevi atturēt paļauties uz saviem Amerikas brāļiem. Tu ar aizdomām skaties uz viņiem un viņu darbu, kaut gan tieši viņi būtu varējuši tev palīdzēt un būtu tev bijuši par svētību. Sātans bieži pūlēsies tevi atšķirt no tiem, kas ir gaismas nesēji, caur kuriem Dievs dara zināmu savu prātu un caur kuriem Viņš strādā, uzceļot un paplašinot savu darbu. Tavi uzskati, jūtas un piedzīvojumi ir ļoti ierobežoti un tāds ir arī tavs darbs.
Tev jāpieaug daudzās lietās, lai tu būtu savai tautai par svētību. Tev jāradinās būt laipnākam, jāattīsta un jāparāda maiga mīlestība. Tu par daudz kritizē un neesi tik pacietīgs, kādam tev vajadzētu būt, ja tu gribi mantot dvēseles. Tavs iespaids būtu daudz lielāks, ja tu nebūtu tik formāls un stingrs un vairāk ļautu vadīties no Svētā Gara. Tu pārāk baidies, ka tevi varētu vadīt cilvēki. Dievs lieto cilvēkus par saviem darba rīkiem un lietos viņus, kamēr pasaules pastāvēs.
Kritušie eņģeļi centās būt neatkarīgi no Dieva. Viņi bija ļoti skaisti un apbrīnojami, bet savā laimē, gaismā un saprātā, kādu tie baudīja, bija atkarīgi no Dieva. Nepaklausības dēļ viņi krita no sava augstā stāvokļa. Kristus un Viņa draudze nav šķirami. Neievērot un nicināt tos, kurus Dievs ir nozīmējis vadībai un to atbildību nešanai, kas saistās ar Viņa darbu un ar patiesības attīstību un izplatīšanos, nozīmē atmest tos līdzekļus, kurus sniedz Dievs, lai palīdzētu saviem ļaudīm, tos iedrošinātu un stiprinātu. Apejot tos un domājot, ka tu gaismu vari saņemt vienīgi no Dieva tieši un ne pa kādu citu ceļu, tu kļūsti viegli pieejams maldiem un vari krist. [419]