Šāda ticība mums ir vajadzīga. Taču vai cilvēks tiek glābts bezdarbībā? Vai viņš var tikt glābts, neko nedarot? Nekādā gadījumā! Viņam ir jābūt Jēzus Kristus līdzstrādniekam! Neviens nespēj izglābt pats sevi. „Jo mēs esam Dieva darba biedri.” (1. Kor. 3:9) Kā tas notiek? Visas debesis strādā, lai izvilktu cilvēci no degradācijas un grēka. Visas debesis tiek atvērtas zemes iedzīvotājiem. Dieva eņģeļus sūta kalpot tiem, kas mantos glābšanu. „Jo Dievs ir tas, kas pēc savas labās gribas rosina jūsos gan gribēšanu, gan darbošanos.” (Fil. 2:13, jaunais tulk.)
Tieši šādu darbīgu ticību jums vajag. Kā tā darbojas? Tā darbojas mīlestībā. Kādā mīlestībā? Mīlestībā, kas laistās no krusta Golgātā. Tas ir likts starp zemi un debesīm, un glābšana ir iegūstama, uzlūkojot šo krustu. Tēvs to ir pieņēmis, eņģeļu pulks bija to ieskāvis, un pats Dievs bija noliecies, lai pieņemtu šādu upuri. Tas atbilst Debesu prasībām, un cilvēks var tikt glābts caur Jēzu Kristu, ja vien tas ticēs Viņam. Cilvēka izlīdzināšanās ar Dievu un Dieva izlīdzināšanās ar cilvēku notiek caur pilnu, pilnīgu un pārpietiekamu upuri.
Tātad, brāļi, mums ir nepieciešama ticība. Tā ir nepieciešamība izglītot dvēseli ticībā. Ir vajadzīga ticība šim upurim, kas tika pienests mūsu labā. „Žēlastība un uzticība lai sastopas, taisnība un miers lai skūpstās.” (Ps. 85:10) Tagad, kad redzam gaismas staru, pie tā ir jāturas. Velns pastāvīgi darbojas, lai gaismu dzēstu. Ticība, kas darbojas mīlestībā, liecina par Jēzu Kristu pie Golgātas krusta. Tā ir mīlestība, kāda Viņam bija uz manu dvēseli. Kristus ir miris par mani. Viņš to ir izpircis par bezgalīgi lielu maksu un veicis izlīdzināšanos par visu, kas Viņam manī bija netīkams. Man jākļūst par Viņa līdzstrādnieku. Man ir jāuzņemas uz sevi Viņa jūgs. Man ir jānes šis jūgs. Man ir jāceļ Viņa nasta. Jāmāca citi, kā piecelties no grēcīgā stāvokļa, kurā reiz biju, un kā dzīvā ticībā satvert taisnību, kāda tā ir Jēzū Kristū. Tāds ir grēcinieka vienīgais glābšanās ceļš.