Ko nozīmē ticēt? Tas nozīmē pilnībā pieņemt, ka Jēzus Kristus ir miris kā mūsu upuris, ka Viņš mūsu vietā ir kļuvis par lāstu, uzņēmies mūsu grēkus un piedēvē mums savu taisnību. Tāpēc mēs pieprasām šo Kristus taisnību, ticam tai un tā kļūst par mūsu taisnību. Viņš ir mūsu Glābējs. Viņš mūs glābj, jo ir apsolījis to darīt. Vai mēs sāksim meklēt dažādus skaidrojumus, kā Viņš var glābt? Vai mums pašiem ir kas tāds, kas mūs padara labākus, šķīsta no grēka traipiem un netīrumiem, darot spējīgus nākt pie Dieva? Mēs paši nespējam to izdarīt.
Vai zināt, ka kāds jauneklis nāca pie Kristus un jautāja, kas viņam jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvību, un Kristus viņam sacīja, ka jāievēro baušļi. Viņš atbildēja: „Esmu tos turējis.” Tad Kungs vēlējās viņam paskaidrot sacīto. „Kā man vēl trūkst? Esmu pilnīgs.” (Mt. 19:20, tulk. no angļu val.) Jauneklis nesaskatīja savu problēmu, tāpēc neredzēja šķēršļus, lai iegūtu mūžīgo dzīvību. Viņš sacīja: „Esmu tos turējis.” Tad Kristus skāra viņa sirds vārīgāko vietu: „Nāc, seko Man, un tev būs mūžīgā dzīvība.”
Ko viņš izdarīja? Bēdīgs devās prom, jo tam piederēja lieli īpašumi.
Izrādījās, viņš nebija ievērojis nevienu no baušļiem. Tam bija jāpieņem Jēzus Kristus par savu Glābēju un jāpaļaujas uz Viņa taisnību. Tad ar Kristus taisnību viņš būtu varējis ievērot Dieva baušļus. Bagātais jauneklis savām kājām tad nebradātu Dieva likumu. Viņam tas bija jāgodā un jāmīl. Tad Kristus sniegtu dievišķu spēku, kas apvienotos ar cilvēka pūlēm.
Mūsu dēļ Kristus ietērpās cilvēcībā. Viņš bija ietērpts savā dievišķībā, un dievišķais apvienojās ar cilvēcīgo. Viņš parādīja, ka tas likums, kuru sātans pasludināja kā neizpildāmu, ir izpildāms. Kristus uzņēmās uz sevi cilvēcīgo dabu, lai dzīvotu šajā pasaulē un apliecinātu, ka sātans ir melojis. Viņš uzņēmās uz sevi cilvēcisko dabu, lai parādītu, ka, apvienojot dievišķo ar cilvēcisko, cilvēks spēj ievērot Dieva baušļus. Atšķiriet cilvēcību no dievišķās dabas; un jūs no šī brīža līdz Kristus atnākšanas dienai varat mēģināt radīt paši savu taisnīgumu, bet tas būs ne vairāk kā tikai rūgta vilšanās.
Ar dzīvu ticību, nopietnu lūgšanu, kas pienesta Dievam, un atkarību no Jēzus nopelniem mēs tiekam ietērpti Viņa taisnīgumā un glābti. Daži saka: „Ak, jā, mēs tiekam glābti, neko nedarot. Faktiski jau esmu glābts. Man vairs nevajag ievērot Dieva baušļus. Esmu izglābts caur Kristus taisnību.” Jēzus ir nācis mūsu pasaulē, lai vadītu ļaudis atpakaļ pie uzticības Dievam. Pieņemt nostāju, ka jūs drīkstat pārkāpt Dieva bauslību, kaut arī Kristus mūsu dēļ ir izdarījis visu, ir rīcība, kas nes nāvi, jo tad esat tāds pats pārkāpējs kā visi citi.
Kas no mums tiek prasīts? Dzirdēt un saprast, ka ar Kristus taisnību, kuru turat ticībā, taisnību, kas gūta ar Viņa pūlēm un dievišķo spēku, spējat turēt Dieva baušļus.