Darbā ir izsūtīts daudz jaunu cilvēku, kuri neizprot glābšanas plānu un nezina, kas ir patiesa atgriešanās. Īstenībā viņiem vispirms ir jāatgriežas. Šajā jautājumā mums jābūt apgaismotiem, un sludinātājiem jāmāca vairāk kavēties īpaši pie jautājumiem, kas izskaidro patiesu atgriešanos. Visiem, kuri tiek kristīti, jāsniedz pierādījumi, ka viņi ir atgriezušies. Nav cita jautājuma, pie kura vajadzētu vēl dedzīgāk kavēties, biežāk atkārtot vai ierakstīt vēl stingrāk ikvienā prātā, kā par krituša cilvēka nespēju ar saviem paša vislabākajiem darbiem kaut ko sasniegt. Glābšana pastāv vienīgi ticībā Jēzum Kristum.
Pētot šo jautājumu, mūsu sirds sāp, redzot, cik aprobežoti ir to cilvēku priekšstati, kuriem vajadzētu izprast dievbijības noslēpumu. Viņi tik nevērīgi runā par mūsu brāļu patiesajiem nodomiem, kas apliecina ticību patiesībai un māca to. Viņiem ne tuvu nav tādas patiesības kā tās, kuras atklātas man. Ienaidnieks ir tā sajaucis viņu prātu ar pasaules maldiem, un zemes lietas ir tik pamatīgi iesakņojušās viņu prātā, ka kļuvušas par viņu ticības un rakstura sastāvdaļu. Vienīgi atgriešanās no jauna var tos mainīt un likt atteikties no saviem nepareizajiem uzskatiem, jo tieši tā man tas ir rādīts. Viņi ir tā pieķērušies saviem priekšstatiem kā slīcējs glābšanas riņķim bailēs no slīkšanas, bet to ticības kuģis jau grimst.
Kristus man ir atgādinājis vārdus: „Jums jāpiedzimst no jauna, citādi jūs nenāksit debesu valstībā.” Tāpēc visiem, kad pareizi izprot šo jautājumu, ir jāatsakās no sava pretošanās gara un no visas savas sirds jāmeklē Kungs. Tad viņi atradīs Kristu un ticības dzīve mainīsies. Šis jautājums – patiesas dievbijības vienkāršība – viņiem ir jāizceļ ikvienā uzrunā, īpaši ļaužu priekšā. Tas atradīs mājvietu katras izsalkušas un izslāpušas dvēseles sirdī, kura ilgojas iegūt drošību cerībā, ticībā un pilnīgā paļāvībā Dievam caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
Dariet skaidru un saprotamu jautājumu, ka neko nav iespējams panākt, lai ar cilvēka darbiem izmainītu mūsu stāvokli Dieva priekšā vai censtos pārveidot Dieva dāvanu. Ja ar ticību un darbiem kāds varētu nopirkt pestīšanas dāvanu, tad Radītājs cilvēkam būtu parādā. Šī situācija ļauj pieņemt maldus par patiesību. Ja kāds cilvēks spētu nopelnīt glābšanu ar paveiktajiem darbiem, tas ieņemtu tādu pašu stāvokli kā katolis, kurš izpērk savus grēkus. Tad glābšana daļēji kļūst par parādu, par kuru pienākas samaksa. Ja cilvēks ar saviem labajiem darbiem nespēj nopelnīt glābšanu, tad tai ir jābūt pilnībā no žēlastības, ko viņš saņem kā grēcinieks tāpēc, ka pieņem un tic Jēzum. Tā ir dāvana, kas dota pilnībā bez maksas. Taisnošana ticībā ir neapšaubāma. Visas šaubas beidzas, tiklīdz kļūst skaidrs, ka kritušā cilvēka nopelni ar labajiem darbiem nekad nespēs sagādāt mūžīgo dzīvību.