Man sniegtā Dieva gaisma šo svarīgo jautājumu novieto augstāk par jebko citu. Taisnošana pilnībā ir no žēlastības, un to nenosaka neviens darbs, kuru kritušais cilvēks spētu paveikt. Man tika skaidri parādīts: ja bagātam cilvēkam ir nauda un īpašumi un tas to visu ziedo Kungam, šo nelaimīgo personu pārņem maldīga ideja, ka šādā veidā tas ir nopelnījis Dieva labvēlību un tagad Dievs šīs dāvanas dēļ ir parādā viņam īpašu labvēlību.
Šis jautājums ir pārāk maz skaidrots, lai būtu saprotams. Kungs uz laiku ir aizdevis cilvēkam savu mantu – līdzekļus, kurus Viņš atprasīs, kad Viņš savā varā uzskatīs to par vajadzīgu vai to prasīs Viņa lietas intereses. Kungs ir devis cilvēkiem saprātu, apveltījis ar veselību un spējām iegūt zemes mantu. Viņš ir radījis visas zemes lietas. Tas atklāj savu dievišķo spēku ar spēju pavairot šīs bagātības. Tie ir Viņam piederošie augļi Tā Kunga paša saimniecībā. Viņš ir devis sauli, mākoņus un lietus lāses, kas liek augiem zaļot. Kā Dieva nodarbinātie kalpi jūs esat savākuši Viņa ražu, lai taupīgi izmantotu Viņa līdzekļus savu vajadzību apmierināšanā un ziedotu Dievam, kad Viņš to atprasa. Jūs varat sacīt kopā ar Dāvidu: „Bet viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam!” (1. Laiku 29:14) Tādēļ atdodot Dievam to, kas Viņam jau pieder, cilvēks nespēj gūt nopelnus, jo tas vienmēr ir bijis Viņa īpašums, kuru Tas izlieto tā, kā Viņa gudrība ir lēmusi.