Daļa no svētrunas „Viņā ir gaisma” Dienvidlankasterā, Masačūsetsas štatā, 1889. gada 19. janvārī. Publicēta Review and Herald 1889. gada 26. februārī.
Visas debesis ar lielu interesi noraugās uz tiem ļaudīm, kuri apgalvo, ka ievēro Dieva baušļus. Tie ir cilvēki, kuriem būtu jāspēj lūgt visus Dieva bagātīgos apsolījumus, cilvēki, kuriem būtu jāvirzās no godības uz godību, no spēka uz spēku un jāspēj atstarot Dieva godību savos darbos. Jēzus saka: „Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mt. 5:16)
Mēs esam saņēmuši bagātīgas Dieva svētības, tomēr mēs nedrīkstam pie tām apstāties. Mums jāspēj uztvert aizvien vairāk un vairāk dievišķās debesu gaismas. Mums jāstāv tieši tur, kur varam saņemt šo brīnišķo gaismu un atstarot to citiem par apgaismojumu uz ceļa. Vēl nekad agrāk neesam izjutuši tik daudz drosmes un paļāvības darbā, kā šobrīd. Daudzi mūsu pasaulē pārkāpj Dieva baušļus un sevi neuzskata par to ievērotājiem, tomēr tie pieprasa sev Viņa svētības. Viņi vēlas pieņemt un piesavināties Dieva apsolījumus, tomēr nepievērš nekādu uzmanību šo apsolījumu nosacījumiem. Viņiem nav tiesību uz apsolījumiem, kurus tie sev pieprasa.
Kāpēc tie, kas ievēro Viņa baušļus, nepieprasa sev apsolījumus, kas doti Dieva bērniem? Mēs redzam Kristus taisnību bauslībā. Pie Golgātas krusta „žēlastība un uzticība lai sastopas, taisnība un miers lai skūpstās” (Ps. 85:11). Šai kombinācijai ir jāatklājas mūsu darbā.
Patiesībai un taisnībai jātop atklātai Dieva mīlestībā, kā tas izpaudās Jēzū. Kādu šķīstumu tad varēs redzēt! Cik asi tad būs izjusta nepieciešamība pēc šķīstīšanās no ikkatras morālās nešķīstības! Kad tas būs izdarīts, ļaudis ieraudzīs Pestītāja pievilcību, Viņa žēlastību un līdzjūtību, un gribas stūrgalvība, kas daudzus bija atturējusi no gaismas, izkusīs viņu dvēselēs.
Ikvienam no mums ir jākrīt uz Klints un jātop satriektam. Vai būs kāds, kurš saglabās savu stūrgalvību? Vai būs kāds, kurš paturēs paštaisnību? Vai būs kāds, kurš novērsīs savu skatu no Kristus pilnības? Vai šeit ir kāda sirds, kura nav pakļāvusies Jēzus mīlestībai? Vai kāds paturēs kaut vienu kripatiņu sava viedokļa?
Mums ir jānāk vēl tuvāk Dievam… Bet kāpēc mūsu sirdis ir tik nejūtīgas pret Dieva mīlestību? Kāpēc mums ir tik nesaudzīgs spriedums par mūsu Debesu Tēvu? No gaismas, kas man dota, zinu, ka sātans parāda Dievu tik nelabvēlīgā gaismā, cik vien spēj. Viņš ir metis savu elles ēnu pāri mūsu ceļam, lai mēs nesaredzētu Dievā žēlastības, līdzjūtības un patiesības Tēvu. Tādēļ mūsu dvēseles ir nocietinājušās.
Ja runājam par tumsu, kurā ļaunais mūs ir ietinis, ja apraudam savu stāvokli, tad rīkojamies ne tā, kā vēlas Dievs. Šādi rīkojoties, tikai metam ēnu uz citām dvēselēm tā, ka tas, kas ievainojis mūs, sāpinās arī citus. Kad izsakām šaubu vārdus, arī citus ietin tumsa un šaubas.
To nedrīkstam atļauties. Šādi mēs nostādām mūsu Debesu Tēvu nepatiesā gaismā. Šis ieradums ir jāmaina. Mums ir jākrāj dievišķās patiesības stari. Lai mūsu gaisma spīd arī uz citu cilvēku aptumšotā ceļa. Debesu gaisma staro tiem, kas seko Kristum – pasaules gaismai. Viņš saka: „Kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jņ. 8:12)
Kādu gaismu jūs sniedzat pasaulei par Kristus reliģiju, ja pastāvīgi sūrojaties, sūdzaties un esat bēdīgi? Tiem, kas tur Dieva baušļus, ir jāparāda, ka patiesība svēto dvēseli, attīra un šķīsta domas, dara cēlāku raksturu un dzīvi. Kristus ir miris, lai Dieva morālais tēls tiktu atjaunots mūsu dvēselēs un atspoguļots apkārtējiem.
Mums ir dziļāk un dziļāk jādzer no dzīvības avota. Es ceru, ka neviena dvēsele nebūs apmierināta, līdz rūpīgi nebūs veikusi darbu ceļā uz mūžību; un no šī brīža jūs vārdos un darbos pārstāvēsit Kristu. Varat nest dzīvu liecību: „Klausieties, ko tas Kungs ir darījis manas dvēseles labā.” Kungs ir gatavs dot vēl lielākas svētības.
Kungs bija ļāvis visai savai godībai paiet garām Mozum. Viņš tur raksturoja sevi kā žēlastības Dievu, kurš ir pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā un kurš piedod grēkus, pārkāpumus un noziegumus. Mozum šis raksturs bija jāatklāj Israēla ļaudīm. Arī mums jādara tas pats.
Mums ir jāiet sludināt Dieva labestība, jādara skaidrs Viņa patiesais raksturs cilvēkiem. Mums jāatspoguļo Viņa patiesā godība. Vai to esam darījuši līdz šim? Vai esam atspoguļojuši Kunga raksturu vārdos un darbos? Vai esam pievienojušies dvēseļu ienaidnieka darbam un parādījuši mūsu Debesu Tēvu nepareizā gaismā? Vai esam tiesājuši savus brāļus, kritizējot viņu vārdus un darbus? Jā tā, tad Dieva mīlestība nav valdījusi mūsu dvēselēs. Tādēļ laiks veikt izšķirošas pārmaiņas.