Rakstura veidošanai ir jānotiek pārbaudes laikā. Dienu no dienas debesu grāmatās tiek atzīmēti visi cilvēku darbi, un lielajā Dieva dienā viņi saņems savu darbu algu. Tad kļūs skaidrs, kurš saņems svētību. „Svētīgi ir tie, kas Viņa baušļus dara, lai viņiem vara ir pie tā dzīvības koka, un lai viņi ieiet pa tiem pilsētas vārtiem.” (Atkl. 22:14, Glika tulk.)
Ikviens, kurš pretojas Dieva likumam, karo arī pret Dievu; un daudzi, kuros ir rūgtums pret baušļus turētāju Dieva tautu, visskaļāk par visiem lielās, ka dzīvo svētu un bezgrēcīgu dzīvi. To var izskaidrot tikai šādi: viņiem nav spoguļa, kurā skatoties varētu saredzēt sava rakstura kroplību. Ne Jāzeps, ne Daniēls, ne arī kāds no apustuļiem nav apgalvojis, ka ir bez grēka. Vīri, kuri bijuši vistuvāk Dievam, kuri labāk būtu upurējuši savu dzīvi, nevis apzināti grēkotu pret Viņu, ticības celmlauži, kurus Dievs ir pagodinājis ar īpašu gaismu un spēku, atzina sevi par grēciniekiem – Viņa lielo svētību necienīgiem. Viņi izjuta savu vājumu, bēdājās par saviem grēkiem un tiecās sekot Jēzus Kristus paraugam.