Sātans ļoti sekmīgi maldina cilvēkus ar domu, ka tie jau ir svēti, neraugoties uz to, ka dzīvo, nepaklausot Dieva likumiem. Par šiem ļaudīm Jēzus norāda, ka tie saka uz To: „Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši?”
Jā, daudziem, kuri apgalvo, ka ir svēti, ir daudz ko teikt, ka viņi ir glābti ar Jēzus asinīm, tomēr viņu svētošana nav notikusi caur patiesību, kāda tā ir Jēzū. Apgalvojot, ka tic Viņam, un veicot acīmredzamus brīnumdarbus Viņa vārdā, tie ignorē Viņa Tēva likumu un kalpo par starpniekiem lielajam dvēseļu ienaidniekam, kas turpina jau Ēdenē iesākto darbu, izdomājot dažādus ticamus iemeslus, lai nebūtu pilnībā jāpaklausa Dievam. Viņu darbs – vedināt cilvēkus apkaunot Dievu, ignorējot Viņa likumu, – kādu dienu atklāsies kopā ar tā patiesajiem augļiem.
Mūžīgās dzīvības nosacījumi Dieva Vārdā ir tik skaidri atklāti, ka nevienam nevajadzētu maldīties, ja vien cilvēks pats patiesības vietā neizvēlas melus, jo viņa nesvētā dvēsele tumsu mīl vairāk nekā gaismu.
Pie Kristus atnākušais jaunais rakstu mācītājs, vēlēdamies pārbaudīt Kristu, jautāja: „Kungs, ko man būs darīt, lai es iemantoju mūžīgo dzīvību?” Tomēr Jēzus lika jautātājam atbildēt pašam: „Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi? Un tas atbildēja un sacīja: „Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: „Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.” (Lk. 10:25-28) Šie vārdi attiecas uz visiem. Vai vēlamies izpildīt šos nosacījumus? Vai paklausīsim Dievam un ievērosim Viņa likumus? Vai mēs būsim ne tikai klausītāji, bet arī Viņa Vārda izpildītāji? Dieva likums ir nesatricināms un nemainīgs; tāds ir arī Viņa raksturs. Lai ko cilvēki sacītu vai darītu, lai likumi nebūtu spēkā, tas nemainīs prasības un neatbrīvos viņus no pienākuma paklausīt šim likumam.
Mums katru dienu ir nepieciešama dievišķa gaisma; tā ir jālūdz, kā to darīja Dāvids: „Atdari man acis, lai es skaidri saredzu Tavas bauslības brīnuma darbus!” (Ps. 119:18) Dievam virs zemes ir ļaudis, kuri To pagodina, cienīdami Viņa likumus, un šie likumi nav grūti, tas nav kā verdzības jūgs. Dāvids lūdza: „Ir jau laiks, Tam Kungam darboties, jo viņi ir pārkāpuši Tavus baušļus.” (Ps. 119:126, tulkots no angļu Karaļa Džeimsa Bībeles)
Nevienam nav atļauts apkaunot Dievu – pārkāpt Viņa likumus. Svēto Rakstu ignorēšana un dzīšanās pēc pasaules mantas ir zaudējums, kuru nav iespējams saprast. Tikai mūžība atklās, cik dārgu cenu cilvēki ir samaksājuši par šīs pasaules godu un pasaulīgām priekštiesībām – dvēseles un mūžīgo bagātību zaudēšanu. Viņiem varēja būt dzīvība, kas ir izmērojama ar Dieva dzīvi, jo Jēzus bija miris, lai tiem sagādātu svētības un debesu bagātības, lai tie nebūtu nabagi, nožēlojami un nelaimīgi mūžības augsto kritēriju novērtējumā.