Daļa no svētrunas “Patiesais taisnības standarts”, kas izskanēja Vorčesterā, Masačūsetsas štatā 1885. gada 31. jūlijā. Publicēta laikrakstā Review and Herald 1885. gada 25. augustā.
Tagad jāuzdod jautājums: vai tie, kas sevi dēvē par Kristus sekotājiem, izpilda noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek dota svētība? Vai tie garā un savā dzīvē ir norobežojušies no pasaules? Cik smagi ir iziet ārā un nošķirties no pasaules ieradumiem un paražām! Tomēr būsim modri, lai sātans neapvārdotu un nepieviltu mūs ar savām viltus mācībām! Te ir jautājums par mūžību. Lielā uzmanībā priekšroka ir jādod Dieva prasībām un norādēm.
Ikvienam kritušajam Ādama bērnam caur Kristus pārveidojošo žēlastību ir jāpaklausa visām Dieva prasībām. Daudzi aizver acis uz skaidrām Viņa Vārda mācībām, jo krusts atrodas tieši ceļa vidū. Ja viņi to paceļ, tiem jākļūst ģeķīgiem pasaules acīs. Tāpēc tie vilcinās, izjautā un meklē jebkuru attaisnojumu, lai izvairītos no krusta. Šeit sātans vienmēr ir gatavs nākt palīgā, piedāvādams pārliecinošus ieganstus, kāpēc nebūtu labi paklausīt Dieva Vārdam, turklāt tieši tā, kā stāv rakstīts. Šādi liktenīgi tiek pieviltas daudzas dvēseles.