Sīkāks apraksts, kā Dievs radīja cilvēku, ir atrodams 1. Mozus grāmatas 2. nodaļā:“Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.” (1. Mozus 2:7) Dievs izveidoja cilvēku (‘adam) no zemes pīšļiem (adamah); ievēro sakarību starp vārdiem “cilvēks” un “zeme”. Interesanti, vai Dievs kādu brīdi nolūkojās Savā bērnā pirms iepūta dzīvības dvašu tam nāsīs. Vai Dievs aplūkoja uz zemes guļošo, jaunizveidoto ķermeni, kā vecāki aplūko savu tikko dzimušo mazuli? Interesanti, kā Dievs jutās, iztēlojoties turpmāko mūžību kopā ar Saviem bērniem, radītiem Viņa līdzībā...
Dievs nolēma, ka vīrietim nav labi būt vienam. Viņš radīja piemērotu draugu – sievieti. Abi kopā viņi atklāja Dieva tēlu un līdzību, sk. 1. Mozus 1:27. Dievs izveidoja sievieti no vīrieša un pieveda to pie viņa. Viņš bija sajūsmā! Viņš to atpazina kā“kauls no mana kaula un miesa no manas miesas” (1. Mozus 2:23). Viņš nosauca viņu par“sievieti” (ishah) tāpēc, ka viņš bija“vīrietis” (ish) (23. pants); viņš vēlējās to tiešā veidā identificēt ar sevi. Viņš patiešām bija sajūsmā! Cik labi būtu, ja visi vīri izrādītu tādu pašu sajūsmu par savām sievām! Viņi abi bija kaili un nekaunējās viens no otra (1. Mozus 2:25). Pati pilnība laulāto attiecībās!
Kā lepns tēvs Dievs nolēma sagatavot īpašu mājvietu Saviem bērniem. Zeme tagad bija skaista – pildīta ar ziediem, kokiem, dzīvniekiem un visu pārējo. Tomēr Dievs vēlējās izveidot ļoti īpašu vietu tikai Saviem bērniem par prieku – bērnistabu. Vai tu atceries, kā iekārtoji bērnistabu savam mazulim? Kā izvēlējies īsto krāsu viņa istabai? Kā stāvēji istabas vidū, pūloties izlemt, kura būs vislabākā vieta šūpuļkrēslam, pārtinamajam galdam, rotaļu stūrītim, kur novietot mīkstās rotaļlietas un kādu mantiņu pakārt bērna priekam virs gultiņas? Jā, tieši tā jutās un rīkojās arī Dievs.
“Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis. Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu ..” (1. Mozus 2:8, 9) Cik skaista bērnistaba! Dievs iekārtoja brīnišķīgu dārzu, lai sagādātu prieku Saviem bērniem. Viņš dāvāja cilvēkiem šo īpašo vietu, ko bija tiem izveidojis. Vai vari iztēloties, kā Dievs stāda kokus, kas ir ne tikai labi ēšanai, bet kurus ir patīkami arī uzlūkot, lai Viņa bērniem būtu prieks par skaistumu, kas viņus apņem? Tieši tāpat, kā tu rūpējies par saviem, tavā līdzībā radītajiem, bērniem.
Šis dārzs – bērnistaba – bija ļoti skaists. Senajā Vidusjūras semītu valodā vārda Ēdene saknes nozīme ir “bauda, prieks”. Kad Ebreju raksti (Vecā Derība) vēl daudzus gadus pirms Jēzus piedzimšanas tika tulkoti grieķu valodā, 1. Mozus 2:8, 9 lietotais vārds “dārzs” tika tulkots kā paradeisos. Ēdenes dārzs vistiešākā nozīmē bija “Prieka paradīze”. Protams! Ko gan vēl citu lai Dievs Saviem bērniem dotu?
Paradīzes vidū Dievs lika izaugt dzīvības kokam (1. Mozus 2:9). Dzīvības koka augļi uzskatāmi un taustāmi atgādināja par Dieva bērnu saikni ar Dzīvības Devēju. Viņi bija radīti mūžīgai dzīvei, jo Dievs ir mūžīgs. Viņi ēstu dzīvības koka augļus un dzīvotu mūžīgi – tādi viņi bija, un tāds bija Dieva plāns. Mūžība ir dziļi iedēstīta mūsu sirdīs, jo mēs esam radīti Mūžīgā Dieva līdzībā.