Tagad, kad Dieva bērniem bija dota dzīvība, radīšanas process noslēdzās; pabeigts un pilnīgs. Bija pienācis laiks svinībām. Dievs pabeidza Savu darbu un svētīja un iesvētīja septīto dienu – dienu, kas uz mūžīgiem laikiem simbolizēs Dieva radīšanas darba pilnību un pabeigtību. Septītā diena vienmēr tiks saistīta ar Radīšanu un Izpirkšanu. Bet pagaidi, mēs vēl neesam neko runājuši par Izpirkšanu. Par to pastāstīšu nākamajās nodaļās, un es nevaru vien sagaidīt, kad varēšu ar tevi tajā dalīties.
Cilvēki bija Dieva bērni, un viņi pavadīja pirmo savas dzīves dienu kopā ar savu Radītāju īpašajā viņiem vien izveidotajā Dārzā, svinot Dieva radīšanas darba, kura kronis bija viņi paši, pilnīgumu. Septītā diena bija pati pirmā diena, ko Radītājs pavadīja kopā ar Saviem bērniem visciešākajā un intīmākajā kopībā:“Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko Viņš bija darījis, un atdusējās septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams bija darījis.” (1. Mozus 2:2-3) Radītājs un Viņa radības atdusējās kopā. Vai tu nedarītu tāpat? Vai tev nepatīk svinēt svētkus kopā ar saviem bērniem? Bet Dievs nevēlējās dzimšanas dienas svinības tikai reizi gadā – Viņš vēlējās, lai mēs to atceramies katru nedēļu septītajā dienā. Tā Viņš nošķīra šo dienu un padarīja to svētu. Viņa bērniem tā turpmāk būs kā pastāvīgs atgādinājums, ka Viņš ir viņu Radītājs.