Patiesi nesaprotu, kāpēc vairākumam no mums ir grūti aptvert šo realitāti. Daudzi no mums ilgu laiku ir dzīvojuši bailēs, ka neesam Dievam tīkami, ka Viņš mūs nevēlas vai ignorē. Mēs esam pieņēmuši dažādus glābšanas plānus, ar ko iekarot Viņa labvēlību. Varbūt, ja mēs būtu gana labi, Viņš uz mums atzinīgi nolūkotos; un tikai varbūt un tikai tad, ja mēs būtu patiešām ļoti labi, Viņš pat varētu mūs mīlēt. Bībelē tāds Dievs NAV atainots! Dievs ir Tēvs, kurš atsakās pavadīt mūžību bez Saviem nolaupītajiem bērniem! Viņš izmisīgi vēlas tos izglābt! Jo Viņš ir Radītājs, kurš tos radījis Sev līdzīgus un kuram ir zināms glābšanas plāns. Viņš kļuva par viņu Izpircēju (Go’el) un samaksāja dārgu maksu. Dažkārt es domāju, cik ļoti Dievam sāp mūsu netiešie mājieni, ka Viņa paveiktais nav bijis pietiekams.
Es pazīstu kādu ģimeni, kas reiz pārrunāja savu finansiālo stāvokli, lai izlemtu, kā turpmāk iztikt ar nepietiekamiem naudas līdzekļiem. Viņi gatavojās mainīt dzīvesvietu un runāja par citām iespējām ietaupīt. Vecākiem nezinot, viņu dēls bija noklausījies šo sarunu. Pēc kāda brīža vecāki ievēroja, ka bērns ir nemierīgs un noraizējies, un apvaicājās, kas noticis. Dēls atzinās, ka viņu uztrauc, ka vecāki vairs nespēs viņu pabarot, apģērbt un viņam arī nebūs, kur dzīvot. To viņš bija secinājis no noklausītās sarunas. Vecāki jutās ļoti nelāgi.
Viņi iedrošināja dēlu, ka rūpēsies par viņu un ka viņam ne par ko nav jāuztraucas. Viņi galvoja, ka dēls ir pats svarīgākais un viņš var justies pavisam droši, un ka vecāki par viņu pilnībā parūpēsies.
Dažkārt es iedomājos skumjas Dieva sejā, kad mēs esam nemierīgi un noraizējušies par savu pestīšanu. Viņam nav mums nekas jāvaicā. Viņš zina, ka mēs šaubāmies par savu glābšanu un nesaprotam, vai mums pašiem no savas puses arī nevajadzētu ko pievienot tam, ko Viņš jau ir paveicis. Es skaidri redzu asaras Viņa acīs, kad mēs apšaubām Viņa rūpes par mums un Viņa izpirkuma pietiekamo apjomu. Ļauj man to pateikt vēlreiz un skaidri: TAS IR VAIRĀK NEKĀ PIETIEKAMS! Viņš atdeva Sevi kā upuri par visiem grēkiem (sk. Ebrejiem 10:12). Mūsu glābšana ir nodrošināta! Tā ir pabeigta! Mūsu Go’el ir padarījis Savu darbu!
Pamēģini atrast nelielu krustu un iespraud tā centrā adatu vai nagliņu. Uzraksti uz papīra “SAMAKSĀTS PILNĪBĀ”, paraksties“Go’el” un piespraud to pie krusta. Šo uzskates līdzekli novieto kādā redzamā vietā un brīžos, kad nejūties pietiekami vērtīgs, lai tiktu glābts, atceries savu Go’el. Un brīžos, kad jūties lepns un domā, ka vari nopelnīt sev glābšanu, domā par savu Go’el. Kad esi nomākts un domā, ka esi aizgājis grēkā par tālu, lai varētu atgriezties pie Dieva, atceries savu Go’el.
Pievienosimies Ījabam viņa apliecinājumā skaļi un uzsvērsim katru vārdu:
“Es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs.” (Ījaba 19:25)
Tu neesi visu zaudējis, un tu neesi paverdzināts. Pat ja tu arī esi nolaupīts, tavs Izpircējs ir iestājies par tevi. Brīdī, kad esi piekritis savam Go’el un pieņēmis to, ko Viņš ir paveics tavā labā, tu esi brīvs. “Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.” ( Jņ. 8:36)
Ju-hū!