Nākamais teikums ir pats svarīgākais visā grāmatiņā. Svarīgi, lai tu to saprastu, tāpēc izlasi to vairākkārt, ja ne pieciešams.
Brīdī, kad Dievs radīja mūs Savā līdzībā, Viņš uzņēmās īstenot glābšanas plānu, jo Viņš bija mūsu tuvs radinieks. Viņš ir mūsu Go’el. Viņš uzlika Sev pienākumu kļūt par mūsu Izpircēju.
Jau no paša iesākuma radīšanas un glābšanas jēdzieni ir cieši saistīti. Kad manai mammai piedzima bērns viņas līdzībā, viņa uzņēmās pienākumu izglābt mani, ja tas būs nepieciešams. Viņa bija un ir mana glābēja. Manai mammai pat prātā nevarēja ienākt doma atstāt mani lauka vidū, jo es vairs pati nevarēju paiet. Nē! Viņa bija mana māte un mana glābēja. Dievs ir mūsu Tēvs un Izpircējs (Go’el), un Viņš rīkotos tāpat. “Tu, Kungs, esi mūsu Tēvs, mūsu Pestītājs [Go’el]: jau no seniem laikiem tas ir Tavs vārds.” ( Jesajas 63:16)
Rakstos vārds Go’el tiek lietots, lai apzīmētu Dievu, un mūsu Bībeles tulkojumos parasti tiek tulkots kā Pestītājs. Tas norāda uz Viņa milzīgo darbu Savu ļaužu glābšanā (sk. 2. Mozus 6:6, 15:13). Īpaši Jesajas grāmatā Dievs pastāvīgi atgādina, ka Viņš ir mūsu tuvs radinieks – Izpircējs, mūsu Go’el. Mani īpaši aizkustina Viņa atgādinājums “nebaidīties”, jo Viņš kā mūsu Go’el ir paveicis visu nepieciešamo:
“Bet tagad saka Tas Kungs, kas tevi radījis, Jēkab, un tevi veidojis, Israēl: “Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans!”
( Jesajas 43:1)
Jēzus bija Tas, kurš kļuva par cilvēku, par mūsu Brāli un izpirka mūs ne jau ar naudu (sk. Jesajas 52:3). Viņš mūs izpirka ar Savām asinīm; Viņš atnāca, lai nomirtu. Tas bija īstais iemesls – samaksāt izpirkumu, jo Viņš ir mūsu Go’el. Jēzus pats atklāja savas nāves iemeslus, un Viņa sacītajā mēs varam atrast izteikumus, ko parasti lieto attiecībā uz Go’el samaksu par paverdzinātā radinieka atpirkšanu: “Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem.” (Marka 10:45; autores izcēlums; sk. Atklāsmes 21 un 22) Jēzus atpirka mūs, Viņš atpirka mūsu zemi. ( Jaunā zeme būs šeit; mēs atgriezīsimies savā izcelsmes vietā, kas atainota 1. Mozus grāmatas 1. nodaļā. Sk. arī Atklāsmes 22.) Jēzus pilda visus Go’el pienākumus. Slavē Dievu par savu tuvu radinieku – Izpircēju!
Ja tavi bērni būtu nolaupīti, vai tu nemaksātu izpirkumu vai nedarītu visu nepieciešamo, lai viņus atgūtu? Bībele ir stāsts par to, kā Dievs atguva Savus bērnus. Jo tad, kad cilvēki izvēlējās sekot nolaupītājam, tie kļuva grēcīgi un mirstīgi (sk. Romiešiem 5:12-21). Viņi ieguva fiziskus trūkumus – kļuva par invalīdiem. Viņi vairs nespēja izglābt sevi. Viņi mira, jo “grēka alga ir nāve” (Romiešiem 6:23). Nodevīgā čūska nekad nebūtu iedomājusies, ka Dievs mūs tik ļoti mīl. Nodevējs domāja, ka bija pārspējis Dievu viltībā un ka viss bija beidzies. Viņš negaidīja, ka mīlestība uzvarēs. Varbūt pat paši cilvēki domāja, ka viņus vairs nevar IZPIRKT. Bet, “kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība” (Romiešiem 5:20). MĪLESTĪBA mūs visus pāsteidza!
Mēs sastapāmies ar Dieva bērnu negaidīto izglābšanu. Mūsu Go’el iejaucās.
Negaidītā? Jā, varbūt, ja vien tev pašam nav bērnu, jo tad, domājot par to, tu nojaustu, ko tu darītu, ja tavs bērns, kurš ir radīts tavā līdzībā, būtu briesmās, nolaupīts, cietis no ļaunuma, bez cerības un nespētu pats rast izeju no situācijas.
Tad pienāk brīdis, kad vecāki dara to, kas vecākiem jādara! Un Dievs darīja! Viņš iejaucās, sekoja Saviem bērniem, nomira par tiem, samaksāja izpirkumu un atgrieza BRĪVĪBAI. Mēs patiešām esam brīvi!