Bioloģiskajā sfērā tāda nostāja ir aplama, jo barības uzņemšana un vielmaiņa, kas norisinās cilvēka organismā, īstenojas tikai kā ēdienreižu rezultāts. Un tikpat muļķīgi būtu teikt arī par kristīgo dzīvi: „Man nav jāpavada laiks kopā ar Viņu. Es jau dabiski esmu saskarsmē ar Viņu visu dienu.” Ja runājam par dziļāku kristieša dzīvi, tad, manuprāt, nav iespējams visu dienu atrasties tuvu Dievam, ja nav īpaša laika, ko pavadīt vienatnē ar Viņu.
„Nu labi,” teiks kāds cits, „bet man nav laika to darīt.”
Klausies, draugs, ja tev nav laika lūgt un meklēt Dievu, tad tev nav laika dzīvot, jo Dievs tev nekā nevar iemācīt, ja tu nepavadi laiku kopā ar Viņu. Es garantēju — ja tu katru dienu pavadīsi laiku vienatnē ar Dievu, tad arī visā citā, ko ikdienā dari, kļūsi daudz veiksmīgāks.
Nekad neaizmirsīšu gūto pieredzi, kuras dēļ to atklāju savā dzīvē. Es nupat biju sācis saprast, cik svarīgi ir ik dienas pavadīt kādu laiku vienatnē ar Dievu. Telšu nometnē biju viens no atbildīgajiem par jauniešu telti. Mums bija sava programma gan dienā, gan arī vakara sapulcē. Pēc tam mums bija darbinieku sanāksme, kurā pārspriedām nākamās dienas pasākumu plānus un problēmas. Mēs beidzām vienpadsmitos vakarā. Es izrēķināju, ka visa līdz rīta sanāksmei veicamā darba dēļ man būtu jāceļas puspiecos no rīta, lai varētu pavadīt šo svarīgo laiku vienatnē ar Dievu.
Tāpēc es lūdzu Kungu, lai Viņš pamodina mani puspiecos, ja Viņš vēlas, lai pavadu laiku kopā ar Viņu. Es neuzgriezu savu modinātājpulksteni un gāju gulēt. Pēkšņi iztrūkos no miega. Ieskatījos savā rokas pulkstenī, un sekunžu rādītājs nupat pārgāja pāri 4.30!
Psihiatri gan varētu teikt, ka man izdevās iespaidot savu saprātu tā, lai sevi pamodinātu, bet es šaubos par to. Ja jūs pētīsit Jēzus dzīvi, tad uzzināsit, ka Dievs Viņu katru rītu modināja, lai sagatavotu jaunai dienai. (Jes. 50:4)
Es atklāju, ka Dievs man dod divas spēka stundas vienas šī iemesla dēļ zaudētās atpūtas stundas vietā. Jes. 40:28–31 teikts, ka Viņš dod spēku nogurušajiem.
Šis garīgais priekšraksts — katras dienas sākumā atvēlēt laiku sadraudzībai ar Jēzu Kristu — var izklausīties mulsinošs un nereāls. Daudzi no mums ir tik ļoti pieraduši kristietību vērtēt saskaņā ar uzvedību — ar to, ko ārēji izpildām un no kā atturamies, ka mums šķiet grūti pāriet uz attiecībām ar Dievu. Bieži vien mēs sākam ar pilnīgu uzticību un atkarību no Kristus, bet pēc kāda laika domājam, ka mums jādzīvo laba dzīve, šķirtiem no Viņa.
Pēc tam ārēji redzamais ir vieglāk taustāms un saprotams. Par to nav nekādu jautājumu. Kad tas, kurš pievērš uzmanību uzvedībai, cenšas pāriet uz attiecībām ar Kristu, viņš tūlīt meklē kaut ko, kas liecinātu par viņa vienatnē ar Kristu pavadītā laika rezultātiem. Ja uzvara nenāk tūlīt, viņš izlaiž kādu nedēļu, tad mēģina atkal. Pēc tam atkal sāk un atkal pārtrauc. Un visbeidzot viņš saka: „Zini, tavs garīgais priekšraksts nedarbojas!”
Protams, ka ne! Ar tavu ticību var pietikt tikai tik daudz, lai sevi padarītu nožēlojamu, bet ne glābtu. Taču Lūk. 9:23 mums māca: lai izveidotos kārtīga dzīve, šī personīgā pieredze kopā ar Kristu jāgūst ik dienas.
Dievs vēlas, lai mēs iepazīstamies ar Viņu un pēc tam Viņa spēkā darām taisnību. Tad visas netaustāmās frāzes, ko lieto kristieša pieredzes aprakstos, kļūst reālas un taustāmas, pateicoties mūsu personīgajai ikdienas lūgšanu dzīvei kopā ar Kristu.
Protams, šo ikdienā vienatnē pavadāmo laiku ir arī iespējams uztvert kā vēl vienu pienākumu, kas jāpilda, lai iekļūtu Debesīs. Tas, ka cilvēks ēd un elpo, vēl nenozīmē, ka viņš atveseļojas. Tomēr viņš nevar atveseļoties, ja neēd un neelpo. Un tas, ka cilvēks katru dienu lasa Bībeli un lūdz, nenozīmē, ka viņam būs veselīga kristieša pieredze. Tomēr bez tās nav cita ceļa, kā savā dzīvē varētu iepazīt Dievu.
Es vēlētos tev paskaidrot, ka, neskatoties uz to, kā jūties, rītdienu tu vari sākt, iepazīstoties ar Kristu. Ja tu paņemsi Bībeli un lasīsi par Kristus dzīvi un raksturu, izprazdams vajadzību pēc Viņa klātbūtnes savā dzīvē, un ja, neskatoties ne uz ko, turpināsi šo pētīšanu, tad pamazām radīsies izmaiņas un tu ar prieku sāksi gaidīt šos klusos brīžus vienatnē ar Dievu. Esmu pamanījis, kā tas notiek manā dzīvē.
Ja tu katru dienu meklēsi sadraudzību ar Kristu, ļaujot Viņam mājot un darboties tevī, tu atklāsi šo patiesību: „Nekas pēc izskata nav vājāks, bet pēc būtības vairāk neuzvarams kā dvēsele, kas jūt savu niecību un pilnīgi paļaujas uz Pestītāja nopelniem. Lūdzot, pētot Viņa Vārdu, ticot Viņa pastāvīgajai klātbūtnei, visnespēcīgākie cilvēki var dzīvot savienībā ar dzīvo Kristu, un tad Viņš tos tur ar roku, kas nekad neatstāj.” („Kristus dziedinošā kalpošana”, 182. lpp.)
Dārgais Tēvs Debesīs! Piedod, ka esam paļāvušies uz savu taisnību un labajām īpašībām un atstājuši novārtā kristīgās dzīves pamatu. Vadi mūs tā, lai katru dienu pavadām vērtīgus brīžus vienatnē ar Tevi. Ja tas šķiet grūti un formāli, tad pieņem mūs pilnīgi un palīdzi mums iemācīties meklēt Tevi — ne tikai tādēļ, lai mēs atrisinātu savas problēmas un uzvarētu grēkus, bet varētu arī priecāties par patiesām attiecībām un sadraudzību ar Tevi. Palīdzi mums katru dienu apzināties vajadzību pēc Tevis. Mēs lūdzam Jēzus vārdā — āmen.