Daudziem Dieva ļaudīm ir grūti apzināties, ka Dievs tiešām ir piedevis visus viņu grēkus. Trīs atšķirīgi iemesli kavē tam ticēt, taču ar Dieva žēlastību mēs varam tos pārvarēt.
Pirmkārt, mūsu kritušajai dabai piemīt tas, ko var saukt par atsvešinātību no Dieva. Tajā savukārt ir divi atsevišķi komponenti – paļāvības trūkums uz Dievu un neticība.
Abi šie nomācošie spēki gadsimtu gaitā ir sadragājuši neskaitāmas dzīves. Tie kavējuši pirmsplūdu laika cilvēkus ieiet šķirstā un izglābties, ietekmējuši ebrejus tā, ka viņi nepaļāvās uz Dievu pat pēc tam, kad Viņš jau bija tos atbrīvojis no Ēģiptes ar veselu virkni brīnumu. Šī viltīgā vara rosināja tos neticēt visam labajam, ko Viņš bija teicis par apsolīto zemi, un tāpēc tie nomira tuksnesī.
Otrs iemesls, kas kavē cilvēkiem ticēt, ka grēki piedoti, ir tas, ka viņi ir garīgi novārguši. Kad uzmācas šaubas, viņiem nav nekādas garīgas izturības, ne pretestības spēju, nekas viņus nestiprina pozitīvi. Minēšu piemēru. Pirms dažām dienām runāju pa tālruni ar kādu sievieti, kas bija ļoti neapmierināta ar savu kristīgo dzīvi. Cenzdamies atjaunot viņas paļāvību uz Dieva bezgalīgo ieinteresētību mūsu dzīvē un labklājībā, es citēju labi zināmo Bībeles pantu: “Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1. Jāņa 1:9) Viņa tūlīt noprasīja, vai es varu pateikt, kur ir šāds pants. Viņa maz pazina Rakstus.
Palaikam es lūdzu cilvēkus iegaumēt Bībeles pantus, lai Svētais Gars viņiem tos varētu atgādināt vajadzīgajā brīdī. Tad Viņš var šos ļaudis pildīt ar cerību, ticību Dievam un dot tiem spēku pretoties grēkam. Mani iedrošina sastapšanās ar cilvēkiem, kas ir nolēmuši tuvoties Dievam, iemācoties Viņa Svētos Vārdus. Es redzu, kā pie viņiem darbojas Svētais Gars, un tas ir brīnišķīgi.
Trešais iemesls, kāpēc dažiem cilvēkiem mēdz būt grūti pieņemt grēku piedošanu, ir tas, ka sātans ir iedragājis ļaužu paļāvību Dieva spējai piedot.
“Dēmonu gari labprāt rotaļājas ar cilvēku prātiem,” man teica spiritistu priesteris, kad vēl biju garu pielūdzējs. “Tie liek uzplaiksnīt cilvēku prātos domām un tēliem tik smalki un veikli, ka uzbrukuma upuri tos uzskata par sava prāta neatkarīgiem apsvērumiem.” Ar lielu gandarījumu viņš lielījās, ka gari var aktivizēt cilvēka iztēli, ierosinot mīlēt vienus un ienīst citus cilvēkus. Tie var sagādāt gan valdzinošu laimes sajūtu, gan arī pretējo – dziļu izmisumu un depresiju.
Ja es saku, ka mēs varam nokļūt sātana ierosinājumu iespaidā, tas nenozīmē, ka esam dēmonu apsēsti, kā to pārāk bieži apgalvo tie, kas veic īpašu kalpošanu, lai atbrīvotu cilvēkus no ļauno garu ietekmes.
Atbildot tiem, kas bija rakstījuši sākumā citētās vēstules, es ļoti cenšos viņus iedrošināt. Es pievēršu viņu uzmanību faktam, ka “mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi.” (2. Kor. 10:4,5)
Es īpaši uzsveru, cik svarīgi ir lūgt pēc Svētā Gara, lai Tas izcīnītu viņu garīgās cīņas. Daudzi no tiem, kas pievēršas lūgšanām, pilnīgi apzinoties, pret ko viņi cīnās, tagad priecājas par krāšņām uzvarām pār agrāk nepārvaramajām problēmām.