Kopš iznākusi mana pirmā grāmata par aizlūgšanām, simtiem cilvēku man ir rakstījuši un zvanījuši, lai pastāstītu, kā Dieva Gars svētījis viņu dzīvi, kad viņi bija izlasījuši par aizlūgšanām un sākuši tās paši.
Mans lūgšanu saraksts pastāvīgi paplašinās, kad es tam pievienoju savas lūgšanas un aizlūgšanas Dievam. Dievs mūs ir augsti pagodinājis, kad Svētais Gars deva cilvēkiem uzvaru pār sevi, pār grēku, pār kārdinājumiem un pār kritušo eņģeļu varu.
Viena lieta izraisa šo lūdzēju vislielāko izbrīnu – kā Svētais Gars panāk tik pēkšņu sirds pārmaiņu tādiem cilvēkiem, kas bijuši pilnīgi sveši Dievam un tāli garīgām lietām. Dievs ir izmantojis viņu aizlūgšanas, lai veiktu brīnumdarbus. Pēc tam viņi man raksta garas vēstules par savu prieku.
Piemēram atļaušos citēt dažus izvilkumus no kādas sievietes vēstules. Sauksim viņu par Meriju Braunu.
“Mīļo brāli Morno!
Kāds prieks kalpot Dievam ar aizlūgšanām! Pagājušajos divos gados es sāku ļoti ticēt aizlūgšanu spēkam. Šajā laika posmā es meklēju tuvāku saskari ar Jēzu un veidu, kā Viņam pilnīgāk kalpot savā ikdienā. Viņš mani tik brīnišķi mudināja un vadīja, un jūsu grāmata bija šīs vadības viena daļa.
Esmu pieņēmusi dažas no jūsu pārbaudītajām idejām. Man īpaši patīk lūgt, lai Dievs apņem manu aizlūgumu objektu ar gaismas un miera gaisotni, īsumā atstāstīšu vienu lūgšanu piedzīvojumu.
Manai māsai Džozefīnei 38 gadu vecumā gadījās kāda mīlas dēka, tāpēc vīrs Rasels viņu atstāja. Vairāk nekā divu mēnešu laikā pēc Rasela aiziešanas viņa izgāja, kā pati teica, “cauri ellei”. Tik ilgi viņa centās piespiest savu mīļāko izvēlēties starp viņu un savu sievu.
Pirms šī laika viņa nekad un nekādi neparādīja interesi par Dievu un reliģiju. Kad radās šī krīze, viņa vēlējās, lai es aizlūgtu par viņu. Es dedzīgi lūdzu, lai viņas mīļākais paliktu pie savas sievas. Pēc diviem manas aizlūgšanas mēnešiem viņš uzsvērti paziņoja, ka savu sievu nekad neatstās, un ar to dēka beidzās.
Pēc kāda laika es uzzināju, ka Džozefīne un Rasels abi lūdz Dievu, lai drīz atkal varētu būt kopā.
Cik satraucoši, ka Debesu Tēvs tevi izmanto tik īpašam darbam! Manas ilgas un manas lūgšanas ir kļūt par gudru aizlūdzēju, lai mūsu Skolotājs man varētu aizvien vairāk un vairāk uzticēt šo lielo atbildību! Redzēt, kā Dievs uzklausa lūgšanu, ir tik satraucoši! Mana ticība pastāvīgi aug. Esmu pārņēmusi lūgšanas ideju, kuru jūs pieminat savas grāmatas 48. lappusē. Kāda brīnišķa, svētībām pārpilna ideja!
Kungs bija labs pret mani. Man ir vairāki mīļi draugi. Lai nevajadzētu papildināt jūsu lūgšanu sarakstu pēc katras manas vēstules ar dažiem vārdiem, sūtu jums visus uzreiz. Es jums rakstīšu, kā Dieva aizgādība atklāsies katra dzīvē.
Savam rīta svētbrīdim es pārņēmu jūsu brīnišķo lūgšanu no 27. lappuses (..).
Šodien nosūtu jūsu grāmatu saviem vecākiem. Kungs man ir devis brīnišķas izdevības viņiem liecināt. Viņi nesen atsāka apmeklēt baznīcu, un mamma izteicās, ka viņi apmeklēs “dažādas”, lai noskaidrotu, kura viņiem labāk patīk. Viņi patiešām meklē, un, kamēr viņi to dara, es lūdzu ik dienas. Es tiešām ticu no visas sirds, ka Kungs viņus pievienos draudzei. Tas ir tikai laika jautājums. Tas būs godības pilns notikums, kuram es gatavojos ar lielu prieku.
Es apsolu aizlūgt par jums un jūsu mīļajiem ik dienas, līdz nāks mūsu dārgais Jēzus un ņems mūs uz mājām. Kāda svētīta un bijājama būs šī diena!
Lai jums patīkama un laimīga diena!”
Pēc trim mēnešiem es saņēmu no viņas vēl vienu vēstuli.
“Mīļie brāli un māsa Morno!
Paldies jums, Hilda, par jūsu dārgo vēstulīti. Man atkal gribas padalīties domām par dažām brīnišķi uzklausītām lūgšanām. Ja atceraties, pēdējā reizē es jūs lūdzu aizlūgt par manu māsu, kuras laulība bija izirusi. Viņi ir atkal kopā. Rasels atgriezās nedēļu pirms Ziemassvētkiem, un tagad abi pūlas, lai atjaunotā ģimene paliktu stipra uz visiem laikiem. Slava Dievam!
Otra atbildētā lūgšana ir brīnums, kas notika mana patēva dzīvē. Vēl pirms trim mēnešiem es nevarēju pat sapņot, ka kādreiz sēdēšu baznīcā blakus saviem vecākiem. Kāds tas bija pārsteigums! Es savām acīm redzu Svētā Gara darbību viņu dzīvē, un tas mani ļoti iedrošina.”
No dienas dienā mani aizvien vairāk priecīgi satrauc fakts, ka kristieši lūdz, lai Kristus upura nopelns apsedz neticīgos, kuriem ir sevišķa vajadzība. Kāds cilvēks man rakstīja: “Mani dziļi iespaidoja tas, cik lielu uzmanību jūs pievēršat Kristus izlietajām asinīm. Es tagad katru dienu rodu laiku un runāju ar Debesu Tēvu par Viņa varu izglābt tos cilvēkus, kas patveras dievišķo asiņu nopelnā, kā arī par Svētā Gara gatavību veikt lielu glābšanas darbu viņu dzīvē. Es redzu, kā manas lūgšanas piepildās manu acu priekšā, un tas ir bezgala brīnišķīgi!”
Es ticu, ka tā piepildās Jesajas vārdi par Dieva darba nobeigumu virs zemes. “Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un tā Kunga godība uzlec pār tevi. Tik tiešām, tumsība apklāj zemi, un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi. Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi.” (Jes. 60:1-3)
Lasot to cilvēku vēstules, kuri piedzīvojuši savu aizlūgumu piepildīšanos, novēroju, ka viņi jaunā gaismā aptver to, ka vienīgi Svētais Gars spēj apskaidrot cilvēka sirdi un to saglabāt šķīstu.
Jau sen esmu lūdzis, lai Svētais Gars man sagādā vislielāko prieku un svētī tos, kuru vārdi ir manā pastāvīgajā lūgšanu sarakstā. Nepagāja ilgs laiks, un es ieraudzīju Svēto Garu darbojamies manā dzīvē, kad bieži domāju par tiem, kuriem vajadzīga Dieva svētība.
Es atklāju lūgšanu prieku, braucot automobilī, apstaigājot klientus, gaidot iepriekš norunātu satikšanos. Rezultāti mani sajūsmināja. Piemēram, es aizlūdzu par tiem saviem darījumu klientiem, kuriem, kā zinu, ir dažādas grūtības. Kad es tos vēlāk apmeklēju, viņi bez vaicāšanas stāsta, kā Dievs viņus ir svētījis.
Dievs turpina svētīt citus līdz pat šai dienai. Atļaušos pastāstīt, kas notika tieši šīs nodaļas rakstīšanas laikā.