Kamēr kārtoju materiālus, viņš pastāstīja par dažām zīmīgām pārmaiņām dēla dzīvē. Zēns esot nolēmis mainīt savu dzīves stilu un lūdzis vecāku palīdzību. Sievai vairs nebija vajadzīgas stiprās nervu zāles, lai tiktu galā ar sevi. Viņš pats tagad varēja mierīgi gulēt līdz rītam; sajūta, ka viss zemeslodes smagums gulstas uz viņa pleciem, bija pārgājusi.
Tad viņš pateica kaut ko tādu, kas man lika nodrebēt. “Mēs abi ar sievu ticam, ka jūsu aizlūgšanas ir ienesušas lielas svētības mūsu dzīvē. Es viņai sacīju, ka pēc jūsu vizītes manā birojā visu dienu paliek skaidri izjūtama miera un prieka gaisotne.”
Atkal būs runa par kādu Dieva īpašību, kas mūs sākotnēji var mulsināt, jo Bībele skaidri saka, ka šīs īpašības nevienam no mums nav. Tā ir labestība.
Pravietis Jeremija rakstīja, ka cilvēka sirds it “viltīga pār visām lietām” un bezcerīgi samaitāta. (Jer. 17:9) Senie ebreji smagi pievīla Dievu, jo viņiem trūka labestības. Viņu nesvētā dzīve tos noveda postā.
Ir liels iedrošinājums zināt, ka Kungs ir ilgojies mums piešķirt savu labestību un ļaut piedzīvot veiksmīgu uzvaras dzīvi Svētā Gara spēkā, ja vien mēs veltām laiku, lai ik dienas to lūgtu.
Šis faktors kristieša dzīvē ir tik nepieciešams, ka bez tā nav iespējama nekāda garīga izaugsme. Bībele saka, ka bez tā nevar Dievam patikt. Šis īpaši svarīgais faktors ir dzīva ticība.
“Bez ticības nav iespējams Dievam patikt; jo, kas nāk pie Dieva, tam būs ticēt, ka Viņš ir un ir atmaksātājs tiem, kas Viņu centīgi meklē.” (Ebr. 11:6, angļu tulk.)
Dzīva ticība vairo mūsu garīgo spēku, ļauj mums iegūt nešaubīgu paļāvību uz mūsu Debesu Dievu un uz Viņa Svētā Gara spēku. Svētā Gara izraisītā ticība plauks un ziedēs vienīgi tad, ja to kops.
Lūgšanās mēs varam tiekties pēc iespējami augstākas ticības pakāpes, tā ir patiesi bībeliska ticība. Tā ir stipra, uz Dievu vērsta ticība, liela paļāvība uz Viņu un, vairāk par visu, nešaubīga uzticība Viņam, tāda, par kādu lasām Vēstules ebrejiem vienpadsmitajā nodaļā.
Pasaulē, kas augsti vērtē pašapziņu un sevis slavināšanu visās jomās, Dieva tautai kā vēl nekad jāizkopj dārga Debesu īpašība, Kristus rakstura rota. Šis vērtīgais elements ir Kristus lēnprātība.
Būt nepretenciozam, pazemīgam, padevīgam Dieva prātam ir liels dārgums Dieva acīs. “Tā saka tas Augstais un Varenais, kas dzīvo mūžīgi, Viņa vārds ir Svētais; Es dzīvoju augšā un svētnīcā un pie tiem, kam sagrauzts un pazemīgs gars, lai atdzīvinātu garu pazemotiem un spirdzinātu sirdi sagrauztiem.” (Jes. 57:15)
Kas ir mums tik ļoti vajadzīgais īpašais spēks? Tā ir Dieva Gara piešķirtā pašsavaldīšanās.
Kāda veca, ap gadsimtu miju izdota vārdnīca definē pašsavaldīšanos kā “spēju pārvaldīt vai regulēt, atturēt un apvaldīt sevi visos dzīves aspektos”. Mums var būt skaidras domas, skaidra sirds un skaidra dzīve arī mūsdienās, ja valdām pār savām domām Svētā Gara spēkā. Rom. 12:21 teikts, lai mēs uzvaram “ļaunu ar labu”. Nodarbināt prātu ar cēlām, apgarotām domām ir veiksmes formula rakstura izaugsmē.
Mana pieredze ir atklājusi, ka izcils veids, kā to panākt, ir Dieva svētā Vārda iegaumēšana. Jāatzīst, es neesmu pirmais, kas to atklājis. “Tavu Vārdu es apslēpu savā sirdī, lai es negrēkotu Tavā priekšā,” saka dziesminieks.
Dieva Vārds saka par cilvēku: “Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir.” (Sal. pam. 23:7, Glika tulk.) “Kas drīkst kāpt tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā? Kam ir nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds.” (Ps. 24:3,4) Uzvara ar Kristu – kāds dižens piedzīvojums! Lūgšanas, kas mūs tuvina Dieva valstībai, var būt mūsu šodienas piedzīvojums un laime.