Jēzus no Nācaretes ir viens no visietekmīgākajiem cilvēkiem, kāds jebkad dzīvojis. Daudzi teiktu, ka Viņš ir visietekmīgākā persona vēsturē. Zinātnieks Reinolds Praiss salīdzina Jēzu ar daudziem citiem pagātnes varenajiem ļaudīm, to starpā ar Muhamedu, Marksu, Staļinu un Mao Dzedunu, un tad saka: “Jēzus no Nācaretes ir vienīgā visietekmīgākā persona cilvēces vēsturē.” Dr. Viljams Džonsons to pauž vienkārši: “Viņš ir Vīrs, kurš nekad nezudīs.”
Pārdomājiet tālāk minētos faktus.
Iespaidīga liecība — un arī pilnībā neatkārtojama. Vēl vairāk apbrīnojama ir realitāte, ka Jēzus šeit ir joprojām. Viņš nepazudīs — gluži kā to apliecina Dr. Džonsons.
Runādams par Kristus ietekmi uz kalendāru, Dr. V. H. Fičets paudis šādu domu: “Ticēt, ka kādā iznīkušas impērijas aizmirstā nostūrī kāds ārējs spēks atstājis par sevi liecību tik lielā mērā, ka gadsimti tiek nosaukti Viņa vārdā, nozīmē to pašu, ka mazs bērns ar krāsu zīmuļu komplekta palīdzību varētu izmainīt toni okeānu ūdenim.” Bet Jēzus tieši to izdarīja.
Un nākamie gadsimti nav mazinājuši Viņa ietekmi. Žurnālā Time 20. gs. beigās publicētā rakstā bija lasāms šāds ziņojums: “Var pamatoti apgalvot, ka neviena cita cilvēka dzīve nav bijusi ne tuvu tik varena un nav izturējusi tik lielu laika pārbaudi kā Jēzus dzīve.” Patiešām, Viņš ir veidojis vēstures gaitu.
Kā Jēzum izdevās ietekmēt cilvēces vēsturi tik lielā mērā? Un kā tas nākas, ka gadsimtus pēc nāves Viņam vēl joprojām visā pasaulē uzticas miljoniem cilvēku? Atbilde ir Bībelē.
Bībele ir vienīgais reālais mums pieejamais informācijas avots par Jēzu. Gandrīz it viss, ko mēs zinām par Viņu, — kas Viņš bija, ko Viņš darīja, kāpēc mira, Viņa mācības, Viņa brīnumi, daudzas Viņa dzīves nianses, Viņa augšāmcelšanās, kā arī ietekme uz mācekļiem 1. gadsimta pasaulē — tas viss atrodams Bībelē. Neskaitot trīs vai četras īsas atsauces agrīnajā ebreju un romiešu literatūrā, kam nav daudz lielākas nozīmes par Viņa vēsturiskuma apstiprinājumu, vienīgais informācijas avots par šo apbrīnojami ietekmīgo un izturīgo Personu ir Bībele. Ja nebūtu Bībeles, tas gandrīz nozīmētu to pašu, ka Viņš nav bijis vēsturiska figūra. Nenovērtējamais labums, kādu pēdējo 2000 gadu laikā ir ieguvusi cilvēku rase, nekad netiktu saņemts, ja nebūtu Bībeles.
Tā noteikti nav sagadīšanās, ka, sākoties uzbrukumiem Bībeles ticamībai un precīzumam, Jēzus ietekme pēdējā pusotra gadsimta laikā ir mazinājusies. Ja Jēzus ir tas, par ko Viņš sevi nosaucis, un ja Viņa ietekmei ir jātiek iemūžinātai uz visiem laikiem, tad mums Bībeli vajadzētu uztvert pavisam nopietni. Tādēļ mums ir jābūt pārliecinātiem par to, ka tā ir uzticams avots.
Tomēr saskaņā ar Bībeli Jēzus ir daudz kas vairāk nekā tikai vispazīstamākā un visietekmīgākā persona, kāda jebkad ir dzīvojusi. Bībele saka, ka Viņš bija Dieva Dēls, sen apsolītais Mesija, cilvēces Pestītājs, Glābējs visiem tiem, kuri Viņam tic. Bībele stāsta, ka pēc tam, kad romieši Viņu piesita krustā aptuveni mūsu ēras 31. gadā aiz Jeruzalemes pilsētas mūriem, Viņš piecēlās no kapa un atgriezās Debesīs, tur, no kurienes bija nācis. Tāpat tā apliecina, ka Viņš atgriezīsies vēstures noslēgumā, uzmodinās no nāves mirušos un tādējādi pasludinās, ka sācies Dieva valstības pēdējais posms uz zemes. Neviena cita grāmata nesniedz šādu informāciju par kādu citu jebkad dzīvojušu personu. Mirkli apstājieties un padomājiet, cik monumentāla, cik apjomīga ir šī vēsts!
Ja Bībele nav patiesa, tad viss paustais vienkārši ir skaļa reklāma vai vēlamā uzdošana par esošo. Taču, ja pastāv kaut neliela iespēja, ka Bībelei var ticēt, ka tā ir uzticama liecība par Jēzu, tad tas pats par sevi jau ir iemesls, lai nopietni pārdomātu visus nākamajās nodaļās sniegtos pierādījumus. Ja Jēzus ir tāds, kā Viņu raksturojusi Bībele, tad vai nu mēs tam ticam, vai nē — tam patiešām ir neaptverami liela nozīme.