Tomēr Jeremijas pravietojumā ir norādīts, ka daudzi tīkos gūt labumu no Bābeles bagātībām. “Visi, kas piedalīsies tās izlaupīšanā, pieēdīsies līdz kaklam,” viņš teica. (Jeremijas 50:10) Vai arī tas ir piepildījies? Vai Kīrs kaut ko atstāja, kad viņš aizgāja no pasaules vēstures skatuves? Kāds autors, runādams par Bābeles “lielajām bagātībām”, apraksta, kā gadsimtu gaitā marodieri Bābeles un tuvējo pilsētu drupās ir sev atraduši bagātīgu atlīdzību:
Kīrs piesavinājās milzīgas bagātības; Kserkss un viņa armija zeltā vien paņēma dārgumus 150 000 000 ASV dolāru vērtībā, neskaitot pārējo guvumu. Tad nāca Aleksandrs, kurš pēc iepriekšējām apjomīgajām bagātību izlaupīšanām spēja katram savam karavīram izdalīt atalgojumu 50 ASV dolāru apmērā un pats sev paturēja vēl lielāku bagātību. Divu gadsimtu garumā pēc Aleksandra nāves partieši laupīja šajā zemē, bet tad no tālienes nāca romieši tieši tā paša iemesla dēļ — gluži kā to vēsta pravietojums.
Romiešus vadīja Hēraklijs, Austrumromas impērijas imperators, kura darbība cita starpā aprakstīta Edvarda Gibona populārajā grāmatā Romas impērijas noriets un krišana. Skeptiski noskaņotais Gibons stāsta par daudzajām turpmākajām ekspedīcijām simtiem gadu garumā, kas Bābeles un tās kaimiņu pilsētu drupās ieradās viena vienīga iemesla dēļ — iegūt pēc iespējas vairāk kādreizējo Bābeles bagātību. Par Hēraklija vadīto romiešu ekspedīciju aptuveni
632. p. m. ē. Gibons raksta: “Lai gan daudz bagātību jau ir aizvests, [..] atlikusī manta, šķiet, ir pārsniegusi jebkādas viņu cerības un pat apmierinājusi mantrausību.” Tādējādi vairāk nekā 1000 gadu garumā neskaitāmi marodieri viens pēc otra laupīja Bābeles drupās, un daudzu izsalkums tika “apmierināts” — gluži kā to paredzēja pravietojums.
Bābele nenoliedzami ir biblisko pravietojumu precizitātes pierādījums.