Visās tautās, kur sāka sludināt kristietību, bija nepieciešama Bībele. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā — baznīcas dziesmu tulkojumi — tapuši 1530. gadā. Pirmajā latviešu valodā iznākušajā grāmatā 1587. gadā bija arī ievietoti fragmenti no evaņģēlijiem. Kāds Vidzemes mācītājs rokrakstā tulkoja Dāvida dziesmas un Salamana pamācības. Arī Kurzemes mācītājs Mancelis veidoja savu Salamana pamācību tulkojumu.
1664. gadā Vidzemes mācītāju sanāksmē sprieda, ka nepieciešams viss Bībeles tulkojums, bet iztulkoja tikai 2. Mozus grāmatas 20. nodaļu, kur atrodami Dieva desmit baušļi, un Kristus kalna svētrunu Mateja evaņģēlija 5.–7. nodaļās. Tādēļ baznīcās Bībeles teksti tika citēti tādā kvalitātē, kādā mācītāji paši prata tulkot no vācu valodas.
1673. gadā Latvijā ieradās Ernsts Gliks un, redzēdams garīgo stāvokli Latvijas draudzēs, vēlāk savā autobiogrāfijā rakstīja: “Pirmais trūkums, ko ierodoties šai zemē (Vidzemē), ar savām, gan jaunajām, tomēr Dieva godam kalpot gribīgajām acīm ieraudzīju, bija, ka latviešu baznīcai nav Bībeles un ka tādēļ dievkalpojumi šai valodā ir visai nožēlojamā stāvoklī. Tas mani mudināja šo (latviešu) valodu ar Dievam dotu stingru solījumu pamatīgi izpētīt un to pilnīgi apgūt.”
Tādēļ pēc diviem gadiem viņš dodas uz Hamburgu pie E. Edcarga papildināt savas zināšanas ebreju, grieķu un latīņu valodās. 1680. gadā Gliks atgriežas Latvijā, lai sāktu iecerēto darbu. Šajā darbā jauno mācītāju atbalsta ģenerālsuperintendents Johans Fišers (garīgā darba vadītājs Latvijā), ar kuru viņš iepazinās 1673. gadā, kopā ceļojot uz Latviju.
1682. gada oktobrī viņu nozīmē par mācītāju Alūksnē, kur deviņu gadu laikā viņš, vienam studentam palīdzot, paveic šo lielo darbu. Pēc tam 14 nedēļu laikā Gliks izlasīja tulkojumu īpaši uzaicinātai mācītāju komisijai no Vidzemes un Kurzemes. Šodien Alūksnē aug divi ozoli, kurus Ernsts Gliks iestādīja par piemiņu Jaunās un Vecās Derības tulkojumam. Mēs pateicamies Dievam, ka Viņš mudināja Gliku tulkot un arī Fišeru atbalstīt šo darbu, kā arī Zviedrijas karalim Kārlim XI, kurš novēlēja 7500 dālderus Bībeles iespiešanai. “Glika ozoli 1685–1689” — šodien šāds uzraksts ir iegravēts akmenī, kas liecina par šo vēsturisko notikumu.
Bet darbs ar tulkojumu neapstājās, jo, laikiem mainoties, mainās arī valoda. Tādēļ jau 1739. gadā Fišera dēls, arī ģenerālsuperintendents, kopā ar sešiem mācītājiem sagatavoja laboto Bībeles izdevumu. Trešo izdevumu sagatavoja un 1794. gadā izdeva Rūjienas mācītājs Gustavs Bergmanis; darbs iespiests Leipcigas tipogrāfijā.
1804. gadā nodibināja Britu un ārzemju Bībeles biedrību, un drīz Bībeles biedrības tika dibinātas arī citās valstīs. 1812. gadā Pēterburgā ieradās divi Anglijas Bībeles biedrības pārstāvji, mācītāji Patersons un Pinkertons, kuri jau bija izveidojuši Bībeles biedrību Somijā. Viņi iesniedza lūgumu caram Aleksandram, kurš to apstiprināja. Arī pats Aleksandrs iestājās par biedru Bībeles biedrībā, ziedodams 10 000 rubļu. Turklāt viņš dāvināja mūra namu tipogrāfijai un noliktavai un vēl 40 000 rubļu sākuma vajadzībām. Jāatzīmē, ka
Bībeles biedrības tika dibinātas arī citās vietās Krievijā, Latvijā tā izveidota 1813. gadā.
Tādēļ latviešu sagatavotais ceturtais, protams, labotais, izdevums tika iespiests 1825. gadā Pēterburgā.
Gadiem ritot, gandrīz katrā paaudzē tika sagatavoti jauni laboti Bībeles iespiedumi: 5. izdevums tapa 1854. gadā, iespiedumu sagatavoja Kārlis Krišjānis Ulmanis, 6. izdevums —1877. gadā, to sagatavoja Augusts Bīlenšteins, 7. izdevums — 1898. gadā, iespiedumu sagatavoja Roberts Auniņš.
Tad Eiropā sākās lielas politiskas izmaiņas, pasaules kari, kas ierobežoja daudzas garīgas aktivitātes. Daudzi latvieši bija spiesti atstāt dzimteni. Jāatzīmē, ka 1930. gados tiek izdota tulkotā Jaunā Derība. Latvieši ārzemēs ievērojama valodnieka E. Bleses vadībā, izmantojot jau šo Jaunās Derības tulkojumu un no jauna tulkojot Veco Derību, gatavo jaunu izdevumu. Sakarā ar E. Bleses nāvi vēl pilnībā nepabeigtais darbs tiek iespiests 1965. gadā. Šeit, dzimtenē, latviešu valoda pilnveidojās, tika izstrādāti jauni gramatiskie likumi, bet Bībeles 1965. gada izdevumā izmantoti valodas likumu principi, kurus lietoja pirms kara.
Sakarā ar to mācītāja J. Tervita vadībā tiek sagatavots jauns labojums — vairāk gan tieši tiek labotas gramatiskās formas. Tad 1989. gadā, reizē ar atmodu, darbību sāk Latvijas Bībeles biedrība, un mācītājs J. Tervits iesākto darbu nodod Latvijas Bībeles biedrībai. Tiek izveidota valodnieku komisija, kurā uzaicināti ebreju un grieķu valodas zinātāji, kā arī latviešu valodas speciālisti. Iesāktais darbs tiek pabeigts, un 1997. gadā iznāk 1965. gada izdevuma revidētais teksts. Veicot šo darbu, komisija saprot, ka ir nepieciešams pilnīgi jauns tulkojums.
1995. gada nogalē, saņemot Apvienotās Bībeles biedrības piekrišanu, grieķu un ebreju valodas speciālisti sāk gatavot jaunu Bībeles tulkojumu. Šis darbs ir komandas darbs. Tulkotājs iztulko kādu Bībeles grāmatu, tad visa tulkošanas komisija to izvērtē un tiek sagatavots variants, ko savukārt piedāvā izvērtēšanai starpkonfesionālai ekspertu komisijai, kas pieņem galīgo teksta redakciju.
Lai šajā izvērtēšanas darbā varētu iesaistīties plašāka auditorija, Latvijas Bībeles biedrība izdeva šādas jau sagatavotas daļas: Vecās Derības poēzijas grāmatas, Evaņģēliji un Apustuļu darbi un Jaunās Derības vēstules un Jāņa Atklāsmēs grāmata. Tātad jaunais tulkojums, kas drīz tiks izdots pilnībā, ir kopīgs komandas darbs. Šis izdevums būs starpkonfesionāls. Tas ir svarīgi, lai to lasītu un atzītu visi, kas lasa latviešu valodā.
Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka esmu pārliecināts, — Dievs iedvesmoja un inspirēja Savus uzticīgos kalpus, kas uzrakstīja Bībeli, un gadu tūkstošu gaitā saglabāja neskartu Savu Vārdu. Tieši tāpat arī šodien Viņš dod gudrību un padomu, kā arī atbalsta katru nopietnu Bībeles tulkojumu.
Esmu guvis arī kādu spilgtu personisku pieredzi, kas neliek par minēto šaubīties.
1996. gada 5. martā ierados Rīgā, Bībeles biedrībā. Tajā dienā pirmo reizi draudzības vizītē bija iebraukusi Zviedrijas Bībeles biedrības delegācija. Par šo vizīti nezināju, turklāt parasti šādas tikšanās nenotiek Bībeles biedrības valdes, bet gan tās darbinieku līmenī. Mani lūdza teikt dažus apsveikuma vārdus. Nebiju domājis un gatavojies, bet, ko Dievs deva, to sacīju.
Kā zviedru tautas pārstāvjiem teicu viņiem, ka mēs, latviešu tauta, esam pateicīgi zviedriem par pirmo Bībeles tulkojumu latviešu valodā. Viņi bija pārsteigti. Tad paskaidroju, ka pirms trīssimt gadiem Latvija bija pakļauta Zviedrijai un Zviedrijas karalis ziedoja 7500 dālderus pirmā tulkojuma iespiešanai. Vēl piebildu, ka varbūt karalis, kas šodien valda, varētu atbalstīt un sponsorēt mūsu iesākto jauno Bībeles tulkojumu.
Pēc divām nedēļām Bībeles biedrībā varēja aplūkot Zviedrijas laikrakstu, kura pirmajā lappusē lieliem burtiem bija iespiests virsraksts — Jaunajam Bībeles tulkojumam latviešu valodā Zviedrijas karalis dāvina 75 000 zviedru kronu!
Turklāt viņš uzticēja Zviedrijas Bībeles biedrībai organizēt akciju līdzekļu piesaistei sakarā ar viņa 50 gadu jubileju 30. aprīlī, kas būtu dāvana par godu šim notikumam. Tādā veidā tulkošanas projektam saņēmām vēl 500 000 zviedru kronu.
Vienīgi Dievs lika pateikt īstos vārdus īstajiem cilvēkiem īstajā laikā, lai varētu iznākt šis jaunais Bībeles tulkojums.
Tādēļ esmu pateicīgs Dievam, ka mums ir vairāki Bībeles tulkojumi, ka tādējādi salīdzinot varam dziļāk izprast Bībeles tekstus, kas mūs vada visā patiesībā.
Secinājumi: Tūkstošiem senu Bībeles manuskriptu kopā ar ļoti rūpīgu darbu pārrakstīšanas un tulkošanas procesā nodrošina biblisko tekstu precizitāti un ticamību.