Jau pirmie vārdi norāda uz ķēniņa sapņa pravietisko dabu. Darbības vārds hzh, kas tulkots kā „redzēt”, ir speciāls termins, ar ko Bībelē apzīmē pravietisku vīziju jeb redzējumu (Jesajas 1:1; 2:1; 13:1; Amosa 1:1; Mihas 1:1; Habakuka 1:1; Ecēhiēla 13:6; Da niēla 8:13, 15, 26 u.c.). Mūsu tekstā šis vārds iezīmē divas sapņa fāzes. Pirmais hzh („tu redzēji”; Daniēla 2:31) ievada ainu ar milzu statuju, kas veidota no četriem metāliem, kuru vērtība mazinās no zelta galvas līdz dzelzs un māla kājām. Otrais hzh („tev noraugoties”; Daniēla 2:34) ievada ainu, kurā tēlu iznīcina akmens, kas pats top par lielu kalnu un piepilda visu zemi (35. p.).
Sapnis raugās tālāk par Nebukadnēcaru un viņa valsti; tas no tagadnes iesniedzas nākotnē – līdz pat galam. Šodien ir iespējams retrospektīvi izsekot pravieša skatījumam cauri vēsturei. Mēs varam izvērst sapņa skaidrojumu saskaņā ar mums zināmo vēstures gaitu, aizvien salīdzinot pravieša apgalvojumus ar vēsturisko realitāti. Vīzijas valoda patiesībā ir visai skaidri formulēta. Ļoti iespējams, astrologi būtu spējuši atšifrēt sapņa nozīmi, ja vien zinātu tā satu ru. Senajā Tuvo Austrumu kultūrā pasaules liktenis bieži tika ainots ar cilvēka tēlu. It īpaši to izmantoja ēģiptiešu astrologi. Turklāt zīmīgs bija arī skaitlis 4, ko lietoja, lai simbolizētu zemes dimensijas (Daniēla 7:2; 11:4; Ecēhiēla 37:9; Atklāsmes 7:1; 2:8). Sapnis norāda uz divām iekārtām: metālu ainotā zemes iekārta (Daniēla 2:31-33; 41 ebreju vārds) un akmens iekārta (34. un 35. pants; 49 ebreju vārdi). Vienīgi atliek jautājums, ko nozīmē četri metāli un akmens, kas pārņem visu telpu, ko iepriekš ieņēma metāli. Par to stāsta Daniēla skaidrojums.