Nebukadnēcara sirdi joprojām pilda piedzīvotie brīnumi, un no viņa dvēseles plūst slavas vārdi. Tā ir trešā lūgšana Daniēla grāmatā. Kaut arī tās autors ir pagānu ķēniņš, tā tomēr ir skaista un pamācoša lūgšana. Lasot šo Rakstu fragmentu, rabīni ir izsaukušies: „Ķēniņš visas dziesmas un slavas vārdus ir nozadzis Dāvidam.” Viņa pirmie vārdi ir izsauciens, kas atkārtojas trīs vārdu ritmā: „Zīmes, cik grandiozi! Brīnumi, cik vareni!” (32. panta pirmās daļas burtisks tulkojums)
Aramiešu frāzes sintakse uzsver katru pirmo vārdu („zīmes”, „brīnumi”), lai labāk izteiktu ķēniņa apbrīnu. Pēc definīcijas, zīm ju un brīnumu uzdevums ir piesaistīt uzmanību ar savu neparasto raksturu, tādējādi atklājot citu, cilvēka maņām neredzamu realitāti. Piedzīvojot brīnumus, ķēniņš intuitīvi sajūt šo realitāti. Nebukad nēcars ne tikai brīnās par brīnumiem; caur tagadnes brīnumiem viņš nomana nākotnes brīnumu – Dieva valsti. Viņam šis brīnums nav tikai zīme, kas apliecina viņa labklājību un panākumus uz zemes, bet arī norāde uz citu pasauli, uz nākotnes valstību. Poēma šeit izvēršas dubultā paralēlismā ar trīs vārdu ritmu: „Viņa valsts (ir) mūžīga valsts Viņa valdīšana no paaudzes uz paaudzi.” (Daniēla 3:32 – burtisks tulkojums)
Iespējams, šo patiesību Nebukadnēcaram pieņemt ir visgrūtāk. Jau kopš sapņa par milzu tēlu Babilonas valdnieks nekad nespēja pieņemt un atzīt, ka viņa valsts ir tikai zelta galva. Kā Marduka dēls viņš vēlējās, lai viņa valsts būtu mūžīga. Pirmo reizi viņš saprot, ka mūžīgums ir īpašība, kas piemīt vienīgi Dieva valstij. Tā ir vienīgā paliekošā. Būdams Babilonas ķēniņš, Nebukadnēcars tomēr pirmo reizi atzīst, ka pastāv arī par viņu augstāka autoritāte. Un viņš iet pat vēl tālāk, atzīstot, ka Dieva valdīšana turpinās „no paaudzes uz paaudzi.” Ne tikai pašreizējā paaudze, bet arī visas nākamās paaudzes pakļausies Viņa autoritātei. Bet brīnums bija tikai nākamo lietu priekšnojauta. Nebukadnēcars tagad ilgojas pēc vairāk, pēc cita veida prieka, pēc citas valsts. Brīnums nav nesis paliekošu risinājumu. Pie nākamā pagrieziena atkal uznirs slimības un šķēršļi. Brīnuma jēga ir likt apziņā uzplaiksnīt atziņai par to citu pasauli. Nebukadnēcara lūgšana pauž ilgas pēc nākotnes valsts. Kā visas patiesas lūgšanas, tā apliecina Dieva valstību. Sapnis viņam ir licis pirmo reizi apzināties, cik paejošs viss ir. Šausmīgais sapnis valdniekam uzbruka laikā, kad viņš baudīja bezrūpību un mieru, un nogrūda viņu pašos viņa esības dziļumos.